Maizes Swētki

Drīz rudzu maizes laiks

7.08 Amatas novada Āraišu vējdzirnavu kalnā, plkst. 12.00- 16.00 Maizes diena.
Godināsim Maizi, cepējus un senās tradīcijas turpinātājus.



Tas bija sen, mūsu vecmāmiņu, vecvecmāmiņu laikos, kad jūlija beigās sākās rudzu pļauja. Vai bija jau gatava labība, vai vēl nedēļu jānobriedina, bet pirmo pļāvumu provei izmēģināja, izkūla un izcepa simbolisku jaunrudzu maizīti. Jā, tieši rudzu maizīti - tumšo, ar brūnu, aromātisku garoziņu. Pat ja maizei gatavo graudu daudz nesanāca, tad vismaz rudzu putrai gan.

Tolaik, kad lauku ļaudīm bija savs gada darbu un svētku cikls, svinēja Jēkabus un Annas - saimnieku un saimnieču dienu. Kā tas bija? Vai varam šo seno atmiņu, seno amatu un ieražu tradīciju izbaudīt mūsdienās? Varam!

2016.gada 7.augustā aicinām atbraukt, atnākt, atnūjot vai atriteņot uz Amatas novada Āraišu vējdzirnavu kalnu, kur no plkst. 12.00 līdz 16.00 svinēsim Maizes dienu. Godināsim rudzu un arī citu graudu maizi, cepējus un senās tradīcijas turpinātājus. Gaidīsim ciemos Jēkabus un Annas - seno saimnieku un saimnieču vārdu īpašniekus, ko sveicam katrās Maizes dienās.

Maizes diena nav tikai skatītāju un ēdāju svētki - darbosimies arī!

Lai iepazītu maizītes ceļu no labības tīruma līdz graudiem un gatavai maizei, ar īpašu karti rokās dosimies ceļojumā pa Kukulīša taku. Tur būs darbošanās, meistarošana, gudrošana, dziedāšana, rotaļas un danči, pārcilājot bagātīgo tautas tradīciju pūru un atminoties sen piemirsto.

Maizes dienā būs gan Annas pankūku, gan Jēkabu mīļmaizītes cepšana un degustācija, Kukuļtirdziņš iepriecinās ar apkārtējo novadu maizes cepēju, siera sējēju, bitenieku, zāļu tēju vācēju un amatnieku darinājumiem.

Svētku iecere nav nemaz tik jauna - Maizes dienu Āraišos svin jau kopš 2003.gada. Pasākumu organizē Āraišu vējdzirnavu māju saime, biedrība „Anno 1852” un etnogrāfe Indra Čekstere, atbalsta Amatas novada dome, Dabas aizsardzības pārvalde un brīvprātīgie palīgi.

2015.gadā Maizes dienā piedalījās gandrīz 500 ciemiņu no Latvijas novadiem un arī ārzemēm. Savukārt pirmajās Maizes dienās 2003.gadā ar rudzu maizes cepšanas prasmi dižojās tikai dažas meistares, taču katru gadu pulciņš palielinās un pa simtam vien pieaug arī svētku apmeklētāju skaits no visas Latvijas. Daudzām ģimenēm Maizes diena kļuvusi par tradīciju un uz to katru gadu ierodas kuplā pulkā, ņemot līdz draugus un radus. Daudziem tā ir iespēja parādīt ārzemju ciemiņiem vai „jaunās trimdas” tautiešiem, svešumā mītošajiem bērniem un mazbērniem, kas ir īsta, mājās cepta maize, kā tā garšo un kā to godā.

Kas ir Jēkabi – jaunrudzu maizes diena? Senāk jūlija beigās, ap Jēkaba un Annas dienu tika celta galdā maize no jaunās ražas. Pēc „vecā kalendāra” Jēkaba dienu svinēja 12 dienas vēlāk nekā mūsdienās, tad labība bija daudz gatavāka.

Katrs centās pirmais iesēt, nopļaut, izkult un samalt, lai savai saimei un kaimiņiem Jēkaba dienā celtu galdā jauno maizi un karašas. Zemkopju kalendārā Jēkaba jeb Saimnieku vai jaunrudzu maizes diena bija svarīga, jo iezīmēja viena darba posma beigas un nākamā sākumu: siena pļauja bija pabeigta, un sākta rudzu un miežu pļaušana. Jēkabu kukulītis bija īpašs, gluži kā Latgalē Svētās Agates maize, tas varēja pasargāt māju no uguns un vairot saimnieku pārticību.

Maizes dienā viesi varēs izstaigāt visus Āraišu vējdzirnavu stāvus. Tās ir vienas no retajām vējdzirnavām Latvijā, kas atrodas savā vietā, ar visu oriģinālo iekārtu. Āraišos gan atjaunots tikai 1 gaņģis, oriģinālā bija 2 gaņģi. 2015.gadā Dabas aizsardzības pārvalde atjaunoja informatīvo ekspozīciju. Apmeklētāji var iepazīties ar Āraišu vējdzirnavu uzbūvi, vēsturi, tradīcijām, uzzināt par Vidzemes rudziem un rudzu maizi, Latvijā sastopamajām maizes zīmēm. Vējdzirnavas celtas Drabešu muižas vajadzībām apmēram 19.gadsimta vidū. Rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Būve ir holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas Latvijas teritorijā zināmas kopš 14.gadsimta. Šīm vējdzirnavām ir grozāma „galva”, ko dēvē par cepuri. Ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavu pakājē, dzirnavu galvu pagrieza pret vēju. Te mala miltus rupjmaizei un lopbarībai, gatavoja putraimus. Vējdzirnavas darbojušās līdz I Pasaules karam, atjaunotas tikai 1982. - 1984.gadā.

Apmeklējuma maksa Āraišu vējdzirnavās:
Maizes dienā pieaugušajiem 2 EUR, bērniem 1 EUR, ģimenes biļete: 2 pieaugušie un 2 bērni 5 EUR
Info