Hlora dioksīda šķīdums veselības uzlabošanai
Hlora dioksīda (HD)
šķīdums
(CDL –angl., CDS – vāc.)
Šī nav zinātniska vietne, mēs nesniedzam medicīniskas rekomendācijas, toties labu ieteikumu apkopojumu holistiski veselīgai dzīvei. Cilvēkiem ar smagām slimībām šos ieteikumus vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu.
Kāds paziņa mums ieteica lietot hlora dioksīdu, kas viņu bija atbrīvojis no muguras kaites un ādas vēža. Mēs izmēģinājām hlora dioksīdu un piedzīvojām pārsteidzošus rezultātus.
Saaukstēšanās gadījumā manai sievai aizvien bija aizlikts deguns. Lietojot hlora dioksīdu, viņai parādījās gripas ar aizliktu degunu simptomi. Tajā pašā dienā aizliktais deguns atbrīvojās un iztecēja brūns šķidrums. No tā laika viņai vairs nekad nav bijis aizlikts deguns. Ieņemot hlora dioksīdu, viņai pirmo reizi 20 gadu laikā garāka pārgājiena laikā vairs nesāpēja potīte, lai gan viņai potītes locītavā gandrīz vairs nebija atlicis skrimšļa.
Man jau vairākus mēnešus bija deguna blakus dobumu un pieres dobumu iekaisums (sinusīts). Līdzekļi, ko agrāk sekmīgi lietoju, šoreiz nepalīdzēja. Lietojot hlora dioksīdu, pieres un blakus dobumu iekaisums dažu dienu laikā pazuda. Arī ādas ekzēma pēc dažām vannām ikreiz ar 100 pilieniem hlora dioksīda ir pazudusi.
Hlora dioksīda šķīdums sastāv no demineralizēta ūdens, kurā saista nātrija hlorīta NaClO2 destilēto gāzi NaClO2 (nesajaukt ar nātrija hlorīdu jeb vārāmo sāli), kura aktivēta ar sālsskābi (vai vīnskābi). Hlora dioksīds oksidējot iznīcina vīrusus, baktērijas, vienšūņus un mazus parazītus, sporas, mikrobus, dažus sēnīšu un tārpu veidus. Beigās hlora dioksīds sadalās ūdenī, skābeklī un niecīgā sāls daudzumā.
Hlora dioksīds ir plaša spektra biocīds ar pierādītu iedarbību pret virkni mikrobu kā baktērijas, leģionellas, amēbas, īrusi, vienšūņi, raugi, sēnītes, mikobaktērijas un baktēriju sporas. Sākotnēji to izmantoja ūdens attīrīšanai un pārtikas industrijā, taču tagad hlora dioksīds tiek izmantots arī medicīnā, farmācijā, veterinārijā un laboratorijās kā īpaši jaudīgs dezinfekcijas līdzeklis.
Mehānisms, ar ko hlora dioksīds panāk savu spēcīgo biocīdo iedarbību, ir oksidācija. Oksidācijas procesā oksidants mikroorganismam atņem elektronus, tādējādi radot molekulāru nelīdzsvaru, kas neizbēgami nogalina mikroorganismu. Oksidējošu biocīdu izmantošanas galvenā priekšrocība, salīdzinot ar neoksidējošiem biocīdiem (alkoholiem, kvaternāriem amonija savienojumiem) ir mikroorganismu nespēja attīstīt rezistenci, kā arī plašais iedarbības spektrs.
Ūdeņraža pārskābe un citi oksidācijas līdzekļi gan iedarbojas to pašu mehānismu veidā kā hlora dioksīds, taču ir izpētīts, ka tie ir mazāk iedarbīgi pret mikrobiem. To saista ar hlora dioksīda vienreizējo spēju iekļūt mikroorganismu proteīnu 3D struktūrā un tādējādi molekulas labāk oksidēt. Turklāt hlora dioksīds nerada bīstamus blakus produktus un ir mazāk kaitīgs cilvēkam un ierīcēm, nekā citi plaši izmantoti biocīdi, piemēram, ūdeņraža pārskābe un hlors.
Hlora dioksīdu (CDL/CDS) nesajaukt ar MMS. Kamēr MMS ir skābajā pH skalas galā (pH 2,5-3), CDL ir praktiski pH neitrāls (pH 5,5 -7) un tādējādi daudz labāk panesams, un labi panesams daudz augstākās devās, pašam atbildot par dozēšanu un devām.
CDL ir 0,3 % hlora dioksīda šķīdums un satur vairs tikai hlora dioksīda gāzi, bez skābes, un skaitās dabisks ūdens dezinfekcijas līdzeklis, ko ikviens pats uz savu atbildību var lietot profilaktiski, vai atbalstam ārstējoties. Ar 0,3 % koncentrāciju šķīdums praktiski vairs neož pēc hlora. Bez skābes (pretstatā MMS!) hlora dioksīda iedarbība ir vēl labāka, jo ķermenis netiek skābināts. Smagu slimību, piemēram, infekciju, gadījumā hlora dioksīda bez skābes devu var palielināt no 40–50 pilieniem līdz pat 80–100 pilieniem un panākt ātrāku atlabšanu.
Daži hlora dioksīda produkti ir šķīdumi līdz 1,2 %. Taču ūdens spēj uzņemt maksimāli 0,3 % hlora dioksīda gāzes. Lielāka īpatsvara gadījumā produktā ir aktivēts nātrija hlorīts ar tā atlikumiem. Hlora dioksīda produkti ar 0,3 % (3000ppm) ir tīri, tajos nav sākotnējo komponenšu atliekas. Hlora dioksīda produktus ar vērtību virs 3000ppm nav ieteicams iegādāties, jo tie ātrāk atšālējas, nav stabili, un sabrūkot rodas vairāk hlorātu, kas nenotiek, ja hlora dioksīda īpatsvars ir 3000ppm (0,3 %).
Hlora dioksīdu (ClO2) nedrīkst sajaukt ar indīgajām vielām hloru (Cl) un balinātāju nātrija hipohlorītu (NaClO). Hlors hlora dioksīdā cilvēkam ir tikpat nekaitīgs, kā, piemēram, parasta vārāmā sāls, kas arī satur hloru (Cl).
Hlora dioksīda izmantošanu nedrīkst sajaukt ar hlorēšanu; tāda būtu kaitīga. Hlora dioksīdu jau vairāk nekā simt gadu izmanto pārtikas industrijā kā baktericīdu līdzekli. 1999. gadā Amerikas Analītiskās ķīmijas apvienība paziņoja, hlora dioksīds esot visiedarbīgākais baktēriju iznīdētājs, kāds cilvēcei pazīstams.
Tomēr hlora dioksīds iznīcina tikai patogēnos mikrobus, kuru pH līmenis ir zem 7, kuri tātad ir skābi un cilvēkam kaitīgi. Baktērijas, parazīti, vienšūņi, sēnīšu celmi mūsos spēj ilgu laiku dzīvot simbiozē, taču pārskābinātā vai radioaktīvā vidē tie izvirst un cilvēkā sāk vairoties nekontrolēti. Parazīti, kas parasti ir miermīlīgi, videi izmainoties, kļūst lielā mērā kaitīgi un izraisa — atkarībā no novājinātības pakāpes — diabētu, artrītu, trombus, sirdstrieku, multiplo sklerozi, vēzi un citas slimības.
Nevienam cilvēkam hlora dioksīds vēl nekad nav kaitējis. Tas droši vien ir iemesls tam, kādēļ augsta līmeņa mediķi dedzīgi interesējas par terapijas iespējām ar hlora dioksīda šķīdumu. Kāds 2015. gada klīnisks medikamentu pētījums, kurā intensīvi darbojās ievērojamas ASV universitātes un klīnikas ar kopumā 135 zinātniekiem, pierādīja, ka ar hlora dioksīda šķīdumu iespējams apturēt amiotrofās laterālās sklerozes izplatīšanos pat pacientiem ar izteiktu nervu audu iekaisumu.
Jau 2005. gadā kādā ķīniešu pētījumā (veikts Tianjin Institute of Environment and Health) pierādīts hlora dioksīda iedarbīgums pret koronavīrusu, kurš izraisa smagu ARS. (!!)
Bolīvijas Senāts apstiprinājis likumu par hlora dioksīda šķīdumu izstrādi, komercializāciju un izmantošanu COVID-19 ārstēšanai.
NASA hlora dioksīdu sauc par “universālu pretlīdzekli pret baktērijām un vīrusiem“. ASV Armija savā tīmekļa vietnē dokumentējusi, ka līdz šim neesot atrastas sporas, baktērijas, vīrusi un sēnītes, kas būtu izrādījušās rezistentas pret hlora dioksīdu. Daudzi ārsti un zinātnieki uzskata hlora dioksīdu par svarīgāko medicīnas atklājumu pēdējo 100 gadu laikā.
Šobrīd ārstēšana ar hlora dioksīdu notiek jau 9 Dienvid- un Vidusamerikas štatos. Āfrika sper līdzīgus soļus, bet Turcijā hlora dioksīds jau kādu laiku tiek izmantots pret visām iespējamām infekcijām. Aizvien vairāk valstu interesējas par šo terapiju.
Diemžēl Šveicē un ES kopumā mediji joprojām nomelno hlora dioksīda izmantošanu. Konstatējams, ka šādu sarīdīšanas kampaņu autoriem nav ne ķīmijas, ne bioloģijas zināšanu, un tie tikai pārstāv preparētu viedokli.
Ir daudz ārstu, kas paši lieto hlora dioksīdu, taču nedrīkst to publicēt, jo oficiāli tas nav atzīts.
Hlora dioksīds ir oksidants, kas jau pēc dažām minūtēm cilvēkā nogalina (oksidē) kaitīgās (patogēnās) baktērijas, vīrusus, parazītus, tārpus, sēnītes (piem., rauga sēnīti candida), kā arī skābās šūnas (vēža šūnas) un dabīgā ceļā izvada tās no organisma.
Hlora dioksīds iznīcina sliktās baktērijas, labās oksidāciju pārdzīvo, un no hlora dioksīda atbrīvotais skābeklis aktivizē visas šūnas, arī cilmes šūnas.
Hlora dioksīds spēj šķērsot arī asins-smadzeņu barjeru (?) un tur aizkļūt līdz parazītiem, vīrusiem, sēnītēm, baktērijām un smagajiem metāliem, tos oksidēt un izvadīt.
Hlora dioksīds organismā ir aktīvs ne ilgāk par 12 stundām, pēc tam tas sadalās vārāmajā sālī NaCl un neuzlādētā skābeklī (kas mazliet liek vēderam uzpūsties), kas ir svarīgi veselīgai imūnsistēmai.
Hlora dioksīds palīdz pie saaukstēšanās, gripas, vīrusu infekcijām (tostarp "kovida"), sēņu infekcijām, vēža, hepatīta, aizkuņģa dziedzera iekaisuma, augļu cukura nepanesības, boreliozes (Laima slimības), multiplās sklerozes, Parkinsona, artrīta, reimatiska, locītavu sāpēm, migrēnas, Alcheimera un aptaukošanās. Ārīgi - pret pūtītēm, netīru ādu, neirodermatītu, kukaiņu kodumiem un iekaisumiem.
Andreass Kalkers (Andreas Kalcker) stāsta, kā hlora dioksīdu izmanto kā medikamentu bez blaknēm.
Pirms pirmās atvēršanas ieteicams CDS atdzesēt ledusskapī līdz temperatūrai zem 11 grādiem pēc Celsija (ap 3 stundām ledusskapī), lai hlora dioksīda gāze neizgarotu.
Tā kā neesmu ārsts, nevaru sniegt rekomendācijas, bet rakstīšu tikai, ko es darītu, lai veiktu attīrīšanās kursu ar hlora dioksīdu. Hlora dioksīda šķīdums ir dabisks ūdens dezinfekcijas līdzeklis, ko ikviens pats uz savu atbildību var lietot slimību profilaksei vai ārstēšanai.
Lai uzlabotu hlora dioksīda iedarbību, es no rītiem pēc piecelšanās tukšā dūšā izdzeru 200 ml silta ūdens, kurā izšķīdināts 1 grams (apt. 1/4 kafijas karotītes) nātrija hidrogēnkarbonāta (dzeramās sodas).
Dzeramo sodu (NaHCO3) iegūst no dabiskas sāls, aizstājot tajā hloru ar karbonātu. Tas saista un neitralizē visas skābes un panāk izlīdzinātu skābju-sārmu līdzsvaru, palīdz pret grēmām, pārskābinātu organismu, nieru mazspēju, aizkuņģa dziedzera iekaisumu, rīkles iekaisumiem, osteoporozi, apliktu mēli un smagām, nogurušām kājām. Skolas medicīnas pētnieki atklāja, ka nātrija hidrogēnkarbonāts atmiekšķē audzējus un veicina izdziedināšanos. Ja organismā valda izlīdzināts skābju-sārmu līdzsvars, ķermenis uzturvielas (vitamīni, minerāli, aminoskābes, taukskābes un mikroelementus) labāk uzņem, tādējādi daudzkārt uzlabojot uzturvielu iedarbību.
Pēc 30 minūtēm es ieņemu CDS 3 piegājienos:
1. piegājienā es vispirms glāzē iepilinu 10 pil. CDS, pieleju malku ūdens, ieņemu šo
malku mutē un paturu to tur ca. 10 sekundes, pēc tam šķidrumu izspļaujot. Tādā veidā tiek iznīcinātas un aizskalotas baktērijas un vīrusi mutes un rīkles dobumā.
2. piegājienā es atkal iepildu 10 pilienu CDS glāzē, pieleju malku ūdens, paturu šo malku mutē 10 sekundes, pēc tam noriju.
3. piegājienā atkal iepilinu 10 pilienu CDS, pieleju 100-200 ml ūdens un izderu šķidrumu bez mutes skalošanas. Tādējādi
hlora dioksīds iedarbojas arī zarnās, kur iznīcina patogēnās baktērijas. Derīgās baktērijas pārdzīvo oksidāciju ar hlora dioksīdu.
Katru dienu palielinu pilienu skaitu visos piegājienos par 2-4 pilieniem līdz apt. 3 x 16-22 pilieniem (atkarībā no ķermeņa svara).
Āda ir ne vien cilvēka lielākais izvades orgāns, bet gan darbojas arī kā platības ziņā lielākais uzņemšanas orgāns. Hlora dioksīds attīra ķermeni no mikrobiem, kas atrodas uz ādas vai tieši zem tās. Ķermeņa tīrīšana no ārpuses nepārslogot iekšējo atindēšanās sistēmu. Mikrobus, ko iznīcina tuvu ādas virskārtai, izvada pati āda.
Tādēļ es papildus CDS iekšķīgai lietošanai no rītiem pēc piecelšanās vairākkārt iepilinu plaukstā 10 pilienu hlora dioksīda šķīduma un ierīvēju visā ķermeņa ādā. Tādējādi hlora dioksīda šķīdums caur ādu nokļūst asinsritē, attīrās poras, un āda kļūst maiga.
30 minūtes pēc CDS ieņemšanas iedzeru hlorellas tabletes ar 200 ml ūdens, lai no organisma vieglāk izvadītu hlora dioksīda veiktās oksidācijas atkritumus.
Hlorella(*) ir zaļā aļģe, kas spēj attīrīt organismu no indēm. Salīdzinājumā ar spirulīnu hlorellai ir biezākas šūnu membrānas, kuras cilvēka zarnās netiek pilnībā sagremotas, un tādējādi spēj saistīt nevēlamas vielas un izvadīt tās ar vēdera izeju. Hlorellai ir arī augsts augu proteīna, A vitamīna un dzelzs īpatsvars, un tā spēj pabarot organismu ar svarīgām uzturvielām. Mikroaļģe satur ļoti daudz hlorofila, kas attīra asinis, un var palīdzēt radiācijas seku, audzēju, vīrusu slimību, alerģiju, fibromiaļģijas un imūndeficīta gadījumos.
Maiņās ar hlorellu vai tās vietā hlora dioksīda veiktās oksidācijas atkritumu izvadīšanai no organisma es 30 minūtes pēc hlora dioksīda ieņemu 1 tējkaroti ceolīta (Zeolith, pērkams, piemēram, Vācijas aptiekās) ar 200 ml silta ūdens.
Ceolīta pulveris (klinoptilolīts) spēj zarnās likvidēt pūšanas un rūgšanas indes un iekustināt zarnu funkciju, regulēt skābju*sārmu līdzsvaru, atbalstīt imūnsistēmu, kavēt iekaisuma procesus, saistīt un izvadīt dzīvsudrabu, svinu, amalgāmu, kaitīgas vielas, toksīnus, medikamentu indes, sārņus, uzlabot ietekmi uz pārtikas produktu nepanesību, uzlabot organisma apgādi ar nepieciešamajām vielām un veicināt brūču dzīšanu, uzklājot brūcei ceolīta-ūdens mīklu. Ceolītu vienmēr vēlams ieņemt 30 minūšu pirms maltītes vai medikamentu lietošanas.
Pēc hlorellas vai ceolīta ieņemšanas es pagaidu 30 minūtes, pirms ēdu, lai zarnas labāk spētu uzņemt ceolītu caur tukšu kuņģi.
Tā kā hlora dioksīds oksidējot nogalina skābās un sliktās šūnas, es pirms katras maltītes lietoju antioksidantus lielās devās: vitamīnus, minerālus, aminoskābes un mikroelementus, lai organisms spētu ražot veselas šūnas.
Slimību ierosinātāji, ko hlora dioksīds nogalina, spēj izkļūt no organisma tikai caur aknām, kuras tos pārstrādā. Tas funkcionē, līdz cilvēks sajūt pārejošu nelabumu. Nelabums vai caureja ir pazīme tam, ka hlora dioksīds iznīcina vairāk mikrobu nekā organisms (aknas) spēj pārstrādāt. Šādā gadījumā es vienu dienu izlaižu, un pēc tam atsāku, hlora dioksīda šķīduma devas samazinot par 2-4 pilieniem. Arī sākotnēja stāvokļa pasliktināšanās var būt atindēšanās pazīme.
Atindēšanās kursā hlora dioksīdu lietoju no rīta ar ceolītu vai hlorellu, un vakarā bez ceolīta vai hlorellas. 30 minūtes pirms miega izdzeru 200 ml silta ūdens ar 1 g (apt. 1/4 kafijas karotīte) dzeramās sodas, un īsi pirms miega ieņemu CDS 3 secīgos piegājienos.
Atindēšanās kurss ilgst apt. 4 nedēļas. Pēc tam es 2-3 reizes nedēļā lietoju hlora dioksīda šķīdumu, bet tikai 1 reizi no rītiem pēc piecelšanās, vai vakarā pirms miega, lai iznīcināto jaunās kaitīgās vielas, ko esmu uzņēmis caur vides piesārņojumu.
Saaukstēšanās gadījumā, saslimstot ar vīrusu, infekciju, iekaisumu vai kādu citu slimību, es atkal lietoju hlora dioksīdu ar hlorellu: 60 minūtes pirms pusdienām, 60 minūtes pirms vakariņām un 30 minūtes pirms gulētiešanas.
Tā kā vēža šūnas visstraujāk aug tieši naktī, tad es 60 minūtes pirms gulētiešanas ieņemu 1/4 tējkaroti dzeramās sodas ar 200 ml silta ūdens, 30 minūtes vēlāk ieņemu CDS 3 secīgos piegājienos, kā aprakstīts, un neilgi pirms gulētiešanas vēlreiz ieņemu sodu, lai organisms pa nakti kļūst sārmains, jo bāziskā vidē vēža šūnas nespēj izdzīvot
Slimības gadījumā hlora dioksīdu lietoju tik ilgi, līdz pašsajūta uzlabojas.
Daudziem cilvēkiem ir traucēta vielmaiņa, ko nosaka slimības veicinošas zarnu baktērijas un piesārņojums ar sēnītēm. Gadiem ilgas uzturvielām nabadzīgas pārtikas un ķīmisku papildvielu dēļ zarnas zaudējušas savu normālo kustīgumu. Vecas pārtikas atliekas pārvēršas cietās substancēs, kas nogulsnējas un apgrūtina pārējā zarnu satura virzīšanos uz priekšu. Tas var izraisīt organisma pašsaindēšanos, kas ir par iemeslu samazinātai vitalitātei, nogurumam, grūtībām koncentrēties, infekcijas slimībām, iekaisumiem, reimatismam, neirodermatītam, psoriāzei, migrēnai, alerģijām, sirds un asinsrites kaitēm un augstam asinsspiedienam.
Klizma ar hlora dioksīdu var paātrināt atindēšanos, jo zarnas tiek atbrīvotas no indēm un var atsākt savu normālo funkciju.
Iepriekšējā dienā es līdz pusdienām ēdu augļus (labas ir vīnogas), vai skābus kāpostus, lai zarnas labi iztukšotos.
Pirms klizmas es izdzeru zaļo tēju pietiekamā daudzumā un veicu klizmu ar īpašo klizmas komplektu.
Klizmas pūslim ar remdenu ūdeni piepilinu 30 pilienu CDS.
Slimības gadījumā klizmu veicu katru otro vai trešo dienu, līdz atveseļojos.
INTERESANTI:
Elektromagnētisko viļņu ietekmē (mobilie tālruņi un viedtālruņi, WLAN) izmainās sarkanie asins ķermenīši. Tie sačupojas un veido garas virtenes. Šī salipšana būtiski samazina sarkano asinsķermenīšu virsmu, un skābekļa uzņemšana kļūst ierobežota. Asinis sabiezē, un organisms ar skābekli tiek apgādāts nepietiekami, bet CO² sliktāk aizgādāts projām. Rodas skābekļa nepietiekamība, un šūnas pārskābinās. Pirmajā mikroskopa attēlā labi var saskatīt asins ķermenīšu virknītes. Pēc pirmā attēla uzņemšanas nekavējoties tika iedzerti 3 pilieni hlora dioksīda 0,3 % glāzē ūdens.
Otrs attēls uzņemts vien 10 minūtes vēlāk un skaidri parāda, kā salipušie ķermenīši ir atdalījušies. Šis efekts nav vienreizējs. Ikvienam testa dalībniekam rezultāts ir tāds pats. Nesalipušie sarkanie asins ķermenīši tagad atkal ir spējīgi skābekli no plaušām transportēt pa visu ķermeni un sekmīgi izvadīt vielmaiņas atlikumus, kā CO².
Avots: https://www.fitundheil.ch/cdl/
Iegāde:
veselīgi@ē-pasts.lv
www
Komentāri