Salaspils akmens galvas ceļi...
Guntis Eniņš, grāmata “Nezināmā Latvija"
Salaspils akmens galvas maldu ceļi.
Ceļojošā un zūdošā Salaspils akmens galva jau divus gadsimtus satraukusi un mulsinājusi zinātnieku prātus.
Piecpadsmit gadus arheologi veica zinātniskos izrakumus Rīgas Doma dārzā. Un tad 2000. gada rudenī parādījās simtu gadu zudusī akmens galva ar lielām apaļām acīm kā no indiāņu bilžu rakstiem piramīdu sienās. Sensācija! Unikāls atradums! Pie Doma baznīcas – pagānu dieva galva. Salaspils lībiešu elks! Varbūt viltojums?
1851. – 1852. gada ziemā Rīgas akmeņkalim P. Hākam Salaspils zemnieks kopā ar citiem laukakmeņiem atveda apdarinātu granīta bluķi. Akmens bija apstrādāts cilvēka galvas formā ar primitīviem, bet izteiksmīgiem sejas vaibstiem. P. Hāks par interesanto atradumu ziņoja rātskungam A. Berholcam un Himzeļa muzeja inspektoram K. Bornhauptam.
Abu prominento kungu klātbūtnē skulptūra tika attīrīta no zemēm, sūnām un ķērpjiem, kā arī rūpīgi mērīta un zīmēta.
Nenoliedzot citas interpretācijas iespējas, Juris Urtāns to nosacīti ierindo starp elktēliem – visretāk sastopamo kultakmeņu grupā.
Kā radās zinātniska leģenda par līvu elka tēlu? Kapu krustu pamatnes akmeņos diendienā iekaļot vienkāršas vienveidīgas līnijas, akmeņkaļiem, iespējams, radās vēlēšanās iemūžināt arī kaut ko sarežģītāku. Varbūt arī bagātāks pasūtītājs gribēja ar kaut ko atšķirties. Izmantojot tās pašas elementu līnijas – riņķus, viļņojumus, lokus, cilpojumus, šīs elementārfigūras attiecīgi pārvietojot, varēja izveidot akmens galvu. Un, iespējams, ka mācītājs vai pērminders, vai kāds no paša aizgājēja ģimenes kategoriski iebilda, uzskatīdams, ka ar šādu galvu tiktu kariķēts viņu sencis.
Uzziņa
Izmēri – 93 x 85,5 x 65,5 cm
Svars – 1906 krievu mārciņas jeb 780 kg
Pirmo reizi apzināts 1852. gadā, otro reizi atrasts 2000. gadā.
Abu prominento kungu klātbūtnē skulptūra tika attīrīta no zemēm, sūnām un ķērpjiem, kā arī rūpīgi mērīta un zīmēta.
Nenoliedzot citas interpretācijas iespējas, Juris Urtāns to nosacīti ierindo starp elktēliem – visretāk sastopamo kultakmeņu grupā.
Kā radās zinātniska leģenda par līvu elka tēlu? Kapu krustu pamatnes akmeņos diendienā iekaļot vienkāršas vienveidīgas līnijas, akmeņkaļiem, iespējams, radās vēlēšanās iemūžināt arī kaut ko sarežģītāku. Varbūt arī bagātāks pasūtītājs gribēja ar kaut ko atšķirties. Izmantojot tās pašas elementu līnijas – riņķus, viļņojumus, lokus, cilpojumus, šīs elementārfigūras attiecīgi pārvietojot, varēja izveidot akmens galvu. Un, iespējams, ka mācītājs vai pērminders, vai kāds no paša aizgājēja ģimenes kategoriski iebilda, uzskatīdams, ka ar šādu galvu tiktu kariķēts viņu sencis.
Uzziņa
Izmēri – 93 x 85,5 x 65,5 cm
Svars – 1906 krievu mārciņas jeb 780 kg
Pirmo reizi apzināts 1852. gadā, otro reizi atrasts 2000. gadā.
Komentāri