Senās rotas
Rotadatas
Adatas formas rota kuras funkcija ir apģērba vai galvas segas saspraušana un rotāšana, tās var būt izgatavotas no kaula, raga, krāsainā metāla vai dzelzs, kuras dekoratīvā galva var tikt rotāta ar stikliņiem, baltā metāla jeb sudraba dekoru.
Periodi: Viduslaiki, Vēlais dzelzs laikmets, Vidējais dzelzs laikmets, Agrais dzelzs laikmets, Senākais dzelzs laikmets, Bronzas laikmets, Neolīts
Materiāli: kauls, sudrabs, bronza
: Jērums Normunds
Bibliogrāfijā:
• Latvijas PSR arheoloģija 1974.g Zinātne. Latvija. Rīga.
• Neolīts // Latvijas senākā vēsture: 9. g.t. pr. Kr. – 1200. g... 74 - 115
• Krustadatas Latvijā 2008.g
1. att.
2. att.
3. att.
4. att.
6. att.
7. att.
8. att.
9. att.
10. att.
11. att.
12. att.
13. att.
14. att.
15. att.
Vienas no senākajām rotas lietām Latvijas teritorijā ir rotadatas. Nosacīti rotadatu var sadalīt divās patstāvīgās daļās: adata, kurai piemīt funkcionāla īpašība – apģērba saturēšana, un rotadatas galva kurai piemīt dekoratīva funkcija.
Pirmās rotadatas no kaula Latvijas teritorijā zināmas jau vēlā neolītā (2300. - 2400. g..pr.Kr.) Aboras I apmetne ( LSV 2001, 114). Plašāk rotadatas ieviešas agro metālu laikmetā (2.g.t.p.m.ē. vidus – m.ē. 1.gs.). Viena no senākajām rotadatām atrasta Sīpelē, tās plakanspirālē veidotās galvas trīs ārējie loki noplacināti, pārējie šķērsgriezumā apaļi, kāta augšdaļa tordēta, tālāk kāts četršķautņains. Bauskas novada Migaļu kapu tuvumā atrastajai bronzas adatai galvas plakanspirāle veidota no skārda lentas, apaļā kāta augšdaļa tordēta. Aplūkotās rotadatas pieskaitāmas Ziemeļvācijas formām, kas nelielā daudzumā izplatījās arī Austrumbaltijā. Pirmā adata datējama ar laiku no 1500 līdz 1300.g., otra – ar laika posmu no 1300. Līdz 1100.g.p.m.ē. (LA 1974, 83). Uz bronzas laikmeta beigām un dzelzs laikmeta sākumu attiecināmas vienkāršās mazās bronzas (viena arī dzelzs) adatas ar gliemezi vai plakanspirālē satītu galvu. Uz bronzas laikmeta otro pusi attiecas – Ķivutkalnā atrastā bronzas adata ar figurāli veidotu galvu (LA 1974, 83).
Plaši lietotas rotadatas Latvijas teritorijā ir vidējā (5.-9.gs.) un vēlā (10.-12.gs.) dzelzs laikmetā. Vienas no agrākajām ir ar 6.gs. datējamās rotadatas ar profilētu galvu un noslēguma pogu, pēc formas tās tuvas iepriekšējā perioda adatām (Ošu 2.kaps.)Plaši lietotas arī trīsstūradatas ar iztieptiem stūriem Pļavniekkalna 28.kaps, kas līdzīgi kā citas rotadatas nēsātas pa pāriem sieviešu apģērba saspraušanai, pa vienai vīriešu apģērba saspraušanai. Ar 6.gs. adatu trīstūru galus izrotā ar pusapaļām podziņām. Šādas rotadatas atrastas Ošu un Bāļas senkapos (LA 1974, 160). Ar laiku šīs podziņas noplacinās, raksturīgas zemgaļiem un Baltijas somiem, bet nav raksturīgas latgaļiem un sēļiem.
Pie viss greznākām un daudzveidīgākām pieskaitāmas krustadatas. Senākā krustadatas forma, kāda pazīstama Latvijas teritorijā, ir krustadatas ar maziem trīs caurumiņiem stūros un rombveida izgriezumu galvas vidū (Migaļas,Jaunarāji). Identiskas krustadatas atrastas arī citos Austrumbaltijas reģionos. Krustadatas galvas platums 2,6 cm, garums 8,9 cm, galvas stūru caurumiņu diametrs 2,5 mm. Krustadatas galvas augšējā caurumiņā ievērts bronzas rinķītis, iespējams, važiņas vai auklas ievēršanai. Pati krustadata izlieta no bronzas un pēc tam apstrādāta, datējamas ar 3.-5.gs. (Jērums 2008, 21).
Vidējā dzelzs laikmeta pirmajā pusē, Lielupes baseina teritorijā, zemgaļu apbedījumos parādās jauna krustadatas forma, krustadatas ar apaļām profilētām pogām, un rombveida izgriezumu galvas vidū. To galva ir reljefa un ažūra, tās stūros ir profilētas pogas. Pogas var būt ornamentētas ar krustotām svītrām. Kopējais adatas garums ir no 12 – 15 cm, galvas platums 2,8 – 5 cm. Latvijas teritorijā ir zināmas 30 šādas adatas, no 15 atradumu vietām (Jērums 2008, 23). Spriežot pēc šo krustadatu atradumu vietām un hronoloģijas, var pieņemt, ka tās sākotnēji parādās ap 6. gs Zemgalē (Bāļās, Ošos, Īslīces Ziedoņskola, Kakužēni), bet ap 7. gs, tās pazīstamas arī Austrumzemgalē un Ziemeļlietuvā. Šis krustadatu tips izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijās, kur laika gaitā nelielā skaitā tiek lietotas arī kaimiņu novados, Rietumlietuvā – kuršu un zemaišu apdzīvotajās teritorijās, Austrumlatvijā latgaļu un sēļu apdzīvotajās teritorijās (Nautrēnu pagasts Laizānu sādža Smiltaines viensēta). 7. gadsimtā viena no jaunām rotadatu formām kura izveidojusies zemgaļu apdzīvotajās teritorijās, ir krustadata kuras galvas centrālais rombs ir slēgts, to veido vienlaidus plāksne - krustadatas ar apaļām profilētam pogām un slēgtu galvas centrālo rombu. Krustadatas galvas rombs var būt platēts ar sudraba plāksnīti, kurā iesistas punktu, jeb tā saucamās ”pērļu” rindas. Izmēros lielākajām krustadatām galvas romba centrs var būt dekorēts ar zila stikla actiņu. Vairumā gadījumu, aplūkojamās apakšgrupas krustadatas lietotas pārī, kur tās savienotas ar vienu, divām vai trijām bronzas važiņām. Važiņu iekāršanai pie krustadatām nereti atrod piekārtu segmentveida bronzas važturi, kurš klāts ar sudraba platējumu un dekorēts līdzīgi kā krustadatas galva. Latvijā zināmas 57 krustadatas no 15 atradumu vietām (Jaunsvirlaukas Migaļas, Salgales Mazgrauži, Lielauces Ogliena, Dzērbeņu pag. Ķeveri, Čapāni, Zvārdes Kerkliņi, Jaunsvirlaukas Gaideļi – Viduči, Drenģeri – Čunkāni u.c.).(Jērums 2008, 29).
Vidējā dzelzs laikmeta otrā pusē, Zemgalē un Austrumlatvijā sastopamaskrustadatas ar noplacinātiem galiem, un rombveida padziļinājumiem galvas centrā.Krustadatas galvas stūros atrodas izteikti maziņas vai lielas trīs noplacinātas ripas. Ripas rotātas ar apaļu padziļinātu rievu, kuras vidū paceļas neliela kārpiņa. Šo krustadatu galvas pamatā ir rombs, kas, krustveidā sadalīts, veido četrus mazākus iedziļinātus rombus, atgādinot zieda vai rozetes motīvu. Galvas virsma ornamentēta ar iesistām punktu rindām. Krustadatu galvas platums ir no 3,6 cm – 4,5 cm, bet to garums ir no 12 cm – 21 cm. Krustadatas apbedījumos sastopamas pa vienai - ar iekārtām važiņām, vai pārī savā starpā savienotas ar važiņām. Atsevišķos gadījumos važiņas iekārtas važturos. Rombveida padziļinājuma motīvs, krustadatas galvas centrā, iespējams, aizgūts no krustadatām ar rombveida izgriezumu galvas vidū. Latvijā atrastas 33 krustadatas ar noplacinatiem galiem un rombveida padziļinājumiem galvas centrā, no 19 atradumu vietām (Aizkraukle, Ābeļu Boķi,Ciemalde,Čapāni, Drenģeri – Čunkani, Ezerbriciu.c.)
Vidējā dzelzs laikmetā lietotas arī konusadatas kas ir tipiskas zemgaļu rotadatas. No tām izveidojas riteņadatas (Tērvetes Ķūri, Zvārdes Grīnerti). Šajā periodā lietotas arīspieķadatas, kruķadatas un riņķadatas kuras pēc formas ir vienkāršas un tām vairāk piemīt praktiska nozīme (LA1974, 160).
Viss daudzskaitlīgākā un visizplatītākā krustadatu grupa vēlā dzelzs laikmetā (10.-12.gs.) ir krustadatas ar plakanām galvas ripām. Latvijas teritorijā līdz šim apzinātas ap 300 šīs apakšgrupas krustadatas no 66 atradumu vietām. Šo krustadatu galvenā raksturojošā pazīme ir galvas forma, kuras stūros esošās ripas ir pilnīgi noplacinātas. Tās virsma var būt pārklāta ar sudraba platējumu, vai atsevišķi no rotadatas kājas izlieta no bronzas, ar dažāda veida dekoru un ornamentāciju, un pēc tam tiek pielodēta, piekniedēta vai piekalta adatas kājai kuras gals noslēdzas ar krustu. Atsevišķi šīs grupas tipu galvas ir dekorētas ar konusveidīgām galviņām. Krustadatu izmēri, galvas forma, rotājums un dekors ir ļoti daudzveidīgs. Mazāko krustadatu galvas izmēri ir ap 3 cm, bet lielākajām krustadatām tās sasniedz pat 13 cm, arī to kopējais garums ir ļoti dažāds, no 10 cm līdz 48,8 cm. Šī s grupas krustadatas atrastas praktiski visos zemgaļu pieminekļos. Atsevišķi tipi sastopami kuršu un vendu apbedījumos, pie sēļiem un latgaļiem nav sastopamas. Izņemot kuršus vienmēr lietotas pārī ar vairāku važiņu virknēm un sadalītajiem (Jērums 2008, 43). Bez minētām krustadatām zemgaļu apdzīvotajās teritorijas paralēli lietotas rotadatas ar apaļu plākšņveida galvu (dzelzs), rozetes adatas, rinķadatas, spieķadatas un trīstūradatas. Rozetadatas veidotas stilizētā zieda vai ažūra rata veidā, ar 6 spieķiem centrā un katram spieķim atbilstošām reljefām piecu kārpiņu rozetēm rata ārmalā (Salgales Lieldāluži, Mežotnes centra kapulauks).
Retas ir krustadatas ar rombveida galiem kas atrastas tikai zemgaļu apdzīvotajās teritorijās. Aplūkojamās apakšgrupas krustadatas Latvijas teritorijā atrastas tikai Lielupes baseinā (Vecsaules Čapānos,, Mežotnes senpilsētā).
Vēlā dzelzs laikmetā paralēli krustadatām nēsātas arī trīstūradatas, īpaši kuršu apdzīvotajās teritorijās (Bunka). Sastopamas arī trīstūradatas ar divkāršām plakanām ripām (Laidzes Pēči, Kandava, Daugmale, Laukskola), lietotas vendu un lībiešu apdzīvotajās teritorijās.. Sastopams arī otrs rotadatun tips ar paplašinātu ažūru galvas augšdaļu. (LA 1974, 201).
Vēlā dzelzs laikmeta otrā pusē un viduslaiku sākumposmā zemgaļu, kuršu un vendu apdzīvotajās teritorijās sastopamas dzelzs krustadatas ar šķeltiem galiem. Šo krustadatu galvenā raksturojošā pazīme ir galvas formas sašķeltie gali, kurus rotā volūtas, bet galvas centrā saskatāms rombveida ornaments, kā arī tās izgatavošanas materiāls dzelzs. Krustadatu galvas platums ir no 4 –7 cm, bet to kopējais garums no 8,5 cm – 16 cm. Latvijā līdz šim atrastas 26 dzelzs krustadatas ar šķeltiem galiem, no 12 atradumu vietām (Dobeles viduslaiku kapsēta, Rūsīši Debeši, Bukaišu Atvases, Tērvete, Dobele, Ķūri, Rīga, Laukskola, Doles Rauši, Sāraji – Lībagi, Dundagas Laukmuiža, Valgales Veģi).
Šīs krustadatas uzskatāmas par vienām no skaistākajām, un greznākajām krustadatām dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā no 12.- 14.gs. sākumam. (Jērums 2008, 83).
Komentāri