Konference “Ceļā uz latviešu tautu”

Vēstures muzejs organizē konferenci “Ceļā uz latviešu tautu”, iekļaujot absurdu jautājumu par kristiešu iekarotāju lomu Latvijas sentautu konsolidēšanā. 

Vai, organizatoruprāt, latviešiem jābūt pateicīgiem arī krievu okupantiem, kas pakļāva pamattautu, ieveda cittautiešus, izjaucot normālu latviešu tautas attīstību?!
Ir neiespējami vadīties par vēsturiskiem faktiem no zemju iekarotāju puses!



Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina pieteikties starpdisciplinārai un starptautiskai konferencei “Ceļā uz latviešu tautu.” Konference notiks Rīgā, Brīvības bulvārī 32, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konferenču zālē 2016. gada 14. septembrī.

LNVM kopš 1996. gada īsteno projektu “Latviešu saknes”. Tā ietvaros atklātas vairākas izstādes, veltītas Latvijas sentautu – kuršu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu etniskajai vēsturei un materiālajai kultūrai, izdotas grāmatas, organizētas konferences un izglītojoši pasākumi. Konference “Ceļā uz latviešu tautu” ir paredzēta kā turpinājums aizsāktajam izpētes darbam, kurā iecerēts aplūkot ar Latvijas sentautu konsolidācijas procesu un latviešu tautas veidošanās vēsturi saistītus jautājumus.

Latvijas historiogrāfijā ir salīdzinoši daudz neatbildētu jautājumu, kas skar latviešu tautas veidošanās priekšnosacījumus, apstākļus un gaitu. Pagaidām nav tapuši arī apkopojoši pētījumi, kuros būtu raksturota šī procesa norise un visaptveroši izvērtēts pieejamais avotu klāsts. Līdz šim lielāka uzmanība pievērsta nācijas formēšanās laikam un apstākļiem (19. gs.), bet salīdzinoši mazāk analizēta tās priekšvēsture. Latviešu tautas veidošanās ir noritējusi ilgākā laika posmā, kas aptver laika posmu no 13. līdz 19. gs. Tā neaizsākās noteiktā dienā vai gadā un arī nenoslēdzās konkrētā brīdī. Tas bija ilgstošs process ar plūstošām pārejām no vienas situācijas nākamajā. To ietekmēja vairāku faktoru kopums un apstākļu sakritība, kā rezultātā noritēja Latvijas sentautu saliedēšanās un latviešu kā etniskas kopienas veidošanās.

Konferencei aicināti pieteikties dažādu nozaru speciālisti (vēsturnieki, valodnieki, sociologi, politologi, arheologi, etnologi), lai gūtu plašāku redzējumu par Latvijas vēsturē tik nozīmīgu notikumu norises gaitu, risinātu teorētiski konceptuālos jautājumus, gūtu ieskatu par līdzīgu notikumu izpētes situāciju un traktējumu kaimiņu zemēs.

Konferences tēmas:
1) Teorijas jautājumi – tauta, tautība, etnoss, etniskā kopiena; ko šie jēdzieni ietver un kādā konkrētā vēsturiskajā situācijā tie ir pielietojami, aplūkojot Latvijas sentautas un latviešus.
2) Valodas nozīme latviešu tautas veidošanās gaitā.
3) Kristīgās baznīcas loma Latvijas sentautu konsolidēšanas procesā. (???)
4) Politisko, saimniecisko un 13. – 18. gs. kultūras dzīves notikumu ietekme etnisko procesu norisē. Latviešu etniskās pašapziņas veidošanās, laiks un apstākļi.
5) Latviešu etniskās vēstures atspoguļojums materiālajā un garīgajā kultūrā.
6) Cik līdzīgi vai atšķirīgi etniskie procesi ir noritējuši kaimiņu zemēs (Igaunijā, Lietuvā, Somijā u.c.) un kā tie tiek interpretēti.

Latvijas Nacionālaisvēstures muzejs

• 
•