Dzimtas ietekm​e un spēks.

Dzimtas ietekm​e un spēks.

Pavisam drīz Latvija svinēs savu simtgadi, kas tomēr ir ļoti īss laika sprīdis, salīdzinājumā ar tūkstošiem gadu seno senču atstāto mantojumu zīmēs, dziesmās un zinībās.



Mūsu tautasdziesmās ieliktā informācija tik viegli nepadodas izzināšanai, jo ietver sevī daudzslāņainus līmeņus – tās rada īpašas vibrācijas, kas harmonizē cilvēku un apkārtni. Folklora, pirtniecība, dziedināšana, rīkstniecība un citas seno zinību tradīcijas veido senču zināšanu pārnesi mūsdienu vidē, lai to saglabātu nākamām paaudzēm.

Senču izpratne.

Gada daļā, starp vasaru un ziemu, ir Veļu laiks, kas nav tikai tumšs un nemīlīgi drēgns, tai laikā ir jāapzinās lietu kārtība un katra paša vieta tajā. Tā nav tikai lapu nogrābšana no tuvinieku kapiem un sveču iedegšana, tā ir senču godināšana par valodu, tradīcijām, vērtībām un mantojumā atstāto zemi, kas mums ir jānodod tālāk saviem bērniem un bērnu bērniem! Nekas pasaulē nepazūd, mēs papildinām saņemto ar savu pievienoto vērtību un nododam tālāk nākotnei!

Mūsu senči izprata, cik svarīga nozīme ir saiknei ar dzimto zemi un ar dabu, tur var pilnvērtīgi enerģētiski un fiziski atjaunoties, atgūt spēkus un radoši iespaidoties.
Senatnē bija Svētās birzis​ un spēka vietas, ​kur senči veica rituālus, godināja dievības un radīja apstākļus, lai nodrošinātu labklājību dzimtas pārstāvjiem. Latvija ir īpaši svētīta zeme, jo mums ir gan jūra, gan daudz enerģētiski spēcīgu svētvietu, tamdēļ ir pamatota sakatība, ka ir tik daudz cilvēku ar dzidināšanas spējām.
Ja kaut kāda iemesla dēļ cilvēks nedarbojas saskaņā ar pašreizējās dzīves sūtību, viņam tiek doti dažādi mājieni un zīmes, tai skaitā veselības problēmu veidā.

Tradicionāli senčiem bija lielas ģimenes ar triju paaudžu pārstāvjiem – vecvecākiem, bērniem un mazbērniem, kas kopīgi dzīvoja un apstrādāja vienu saimniecību jeb sētu (Latgaliski – sāta. Joprojām saglabājušies šie nosaukumi, piemēram – Jaunsāti un Purmsāti Zemgalē un Kurzemē...). Svarīgos kopīgos jautājumus dzimtas locekļi apsprieda tautas sapulcē, ko vadīja vecākie un pieredzējušākie. Šāda saimniekošana bijusi jau seno indoeiropiešu tautu kopības laikā – vairāk nekā piecus tūkstošus gadus. Mēs mehāniski nevaram kopēt šādu modeli, bet varam izmantot vērtigāko pieredzi un izpratni par sevi, kā dabas sastāvdaļu. Pašreizējā demogrāfiskā situācija liek aizmomāties, ka nepārdomāti eksperimenti uzlabošanu nerada, bet mums vēl nesenā pagātnē ir piemēri ar veselīgām un kuplām ģimenēm.

Viss pasaulē ​mainā​s​,​ attīstība notiek pa spirāli, ​ar ​nepārtraukt​u​ atjaunotn​i, kas savstarpēji ir saistīts enerģētiskām saitēm. Tāpat, kā senais ķeltu Koks ar savstarpēji savītiem zariem un saknēm, tā arī baltu Dzīvības zīme raksturo Augstāko Spēku, šīs un Senču pasaules nepārtraukto mijiedarbību. Senči zināja šos principus, kas baltiem ir saglabāts ieaustajos jostu rakstos. Darbojoties pēc kosmiskajiem likumiem, saņemam nepieciešamo enerģiju, zinības un aizsardzību. Mūsu resursi ir vismaz divas reizes garākam mūžam, bet lieli traucēkļi sev bieži vien esam paši!


Ķeltu Koks.      Dzīvības zīme

Vēdiskajās zinībās skaidro, ka karma ir taisnīguma likums,- cilvēks atbild tikai par savu rīcību, izņēmums,- savs bērns. Būt laimīgam ir realizējama lieta, un to iespējams sasniegt katram pašam.

Pārmantotība.

Katrs no mums pieder divām – tēva un mātes dzimt​ām​. No brīža, kad piedzimstam, mūs visu mūžu pavada dzimtas enerģijas. Tās var iedarboties uz mums gan pozitīvi, gan arī negatīvi, kas eksistē neatkarīgi no mūsu gribas un apziņas līmeņa.

Gandrīz katrā dzimtā mēdz būt kādas problēmas, kas atkārtojas no paaudzes paaudzē, tā darbojas dzimtas cēloņsakarību likums, jeb karma. Ja šīm dzimtas programmām nepievērš vērību, var pienākt slimības, neveiksmes, grūtības ģimenes radīšanā, apziņas problēmas u.c. Bet, visas šīs ķibeles ir projekcija no kāda dziļāka ietekmējošā cēloņa.

Iepriekšējās dzīves un dažādas ģenētiskās programmas kontrolē un ietekmē cilvēka dzīvi. Vienmēr ir divas (vismaz) iespējas- samierināties ar notiekošo vai mainīt, lai to uzlabotu - tas ir katra paša pārziņā! Cilvēkiem, ko ietekmē dzimtas destruktīvā iedatbība, trūkst enerģijas, viņi dzīvo it kā citā realitātē....
Tādā veidā tiek atstrādāta personīgā un dzimtas karma un jāsaprot, ka nekas nenotiek nejauši, tā darbojas Kosmisko likumu iedarbība. Neatrisināti notikumi ietekmē ikdienu, mūsu energoinformatīvais lauks glabā informāciju par mums, mūsu dzimtas locekļiem, kā arī iepriekšējām dzīvēm.
Īpašības un fiziskā pārmantotība cilvēkam netiek saņamta tikai no vecākiem vien, tā pārdzimst no n-tajām paaudzēm, katrai atstājot iespaidu uz kādu no dzīves sfērām!
Labvēlīga un sirsnīga vide radīs pozitīvu ietekmi gan uz fizisko ķermeni, gan uz garīgo sfēru.

Kas notiek, ja bērnam nav vecāku (bārenīte, bārenis, sērdienis), kas nodod tiešo informāciju par ikdienišķām vajadzībām un prasmēm? Vai bērns neiegūst šīs iemaņas, vai tās tiek nodotas tikai mums izprotamajā materiālās pasaules līmenī?
Pat tad, ja ir grūti laiki, bārenīte nezaudē cilvēcību, tam pašam ir jāapzinās kas ir īstie radi, to apzīmējums ir sastopams Dainās,- māte – Laime (a), tēvs – Dievs:
Visi saka, visi saka:
Bārenīte, bārenīte!
Vaj tādēļ bārenīte,
Ka nav tēva, māmuliņas?
Dievis tēvs, Laima māte,
Dieva dēli bāleniņi.

5055-1
Esam neskaitāmas reizes dzirdējuši – latvieši ir bāreņu tauta, tātad, iespējams, tautas ģenētiskā atmiņa to ir saglabājusi. Tad jāatceras, ka mūsu vecāki ir dievības- Dievs un Laima, un, atgriežoties pie savas tautas saknēm, atgūsim pašapziņu un savu identitāti!

Cilvēciski.

Cilvēki izmanto dīvainus paņēmienus ar vēlmi kādu sev piesaistīt vai kādam vēlot sliktu, neapzinot šo darbību enerģētiskās sekas. Vārda un rīcības spēks ir milzīgs! Pat tuvākie cilvēki bieži nodara lielas problēmas apkārtējiem, nelaimīgi vecāki neapzināti pārnes savas nelaimes uz bērniem, pārmet citiem, ka netiek galā ar savām kļūdām.
Apzinātā un neapzinātā manipulēšana ar citu cilvēku rada personīgo un dzimtas enerģētiskā fona izmaiņu, radot rikošetes efektu! Enerģijas nezūdamības likums strādā- dots devējam atdodas.

Ja neierastā vidē bērns izdzīvo un aug mežā kopā ar dzīvniekiem, viņam neironu tīkls veidojas atbilstoši šiem apstākļiem un ļauj viņam izdzīvot konkrētajā vidē: cilvēks iemācās reaģēt uz konkrēto vidi, un arī savas jūtas izsaka kā dzīvnieks, izdodot dzīvniekiem raksturīgas skaņas, ne vārdus.
Vide un ieražas atstāj ļoti lielu ietekmi uz indivīda dzīvi, spriestspēju un attīstības virzību!

Dabas likumi nosaka, ja tu slikti izturies pret saviem vecākiem, tad nav ko gaidīt, ka tavi bērni izturēsies ar cieņu pret tevi, pat tad, ja tu ļoti pareizi viņus audzini. Personīgais piemērs ir visiedarbīgākā metode

Rīcība.

Jebkurai izpausmei iespējams rast tās sākotnējo cēloni un strādāt ar to, nevis cīnīties ar sekām! Pret nelielām kaitēm lietot ķīmiskas zāles, ļaut operēties un apstaroties ir katra paša ziņā, bet, jāapzina, ka mūsu ķermenis radīts ar vienreizējām atjaunojošām funksijām un dabā ir viss nepieciešamais, lai sevi izveseļotu!
Terapijās iespējams izlīdzināt neatrisinātus konfliktus starp sen aizgājušiem dzimtas locekļiem, kam sekas jūtamas kā neloģiskas neveiksmes mūsu pašreizējā dzīvē vai iedzimtas veselības problēmas. Izmainot un harmonizējot enerģētisko plūsmu, cilvēkiem uzzlabojas pašsajūta un sakārtojas dzīves sfēras.

Cik daudziem ir interese un apņemšanās izveidot savas Dzimtas koku? Vai tajā ir vairāk par 3 - 4 paaudzēm? Kādas kopsakarības tur saskatāmas? Četras paaudzes būs tikai nieka 100 gadu laika nogrieznis, bet vai varam apjaust 10 un vairāk savu paaudžu? Kurš izpētīs dzimtas vēsturi pirms 13000 gadiem, kad šeit atjaunojās dzīvošanai piemēroti apstākļi un pirms pēdējā Ledus laikmeta, par ko informācijas ir ļoti maz. Apzinot savu senču spēku, ir daudz vairāk iespēju pilnvērtīgi realizēt savu dzīvi un sasniegt savus mērķus!

Mūsu tautasdziesmās ieliktā informācija tik viegli nepadodas izzināšanai, jo tā ietver sevī daudzslāņainus līmeņus – tās rada īpašas vibrācijas, kas harmonizē cilvēku un apkārtni. Folklora, pirtniecība, dziedināšana, rīkstniecība u.c. seno zinību tradīcijas veido senču zināšanu pārnesi mūsdienu vidē, lai to saglabātu nākamām paaudzēm.
Dzīves līmeņa kvalitātes noteicošie faktori ir laba veselība, iztika, pajumte, attiecības, dzimtas turpināšana un pašizaugsme. Mūsos pašos ir daudz resursu un iespēju, lai justos labi un uzlabotu kādu no problēmātiskām sfērām. Ir jāsaprot, kāda ietekme tiek panākta ar ārēju faktoru ietekmi (stress, zāles, vides urbanizācija, produktu ķimizācija un ģenētiskā modificēšana, u.c.) īstermiņā un ilgtermiņā. Jāiemacās domāt nevis tikai dažus mēnešus uz priekšu, bet lai apjaustu kopsakarības ilgākā skatījumā.
Tamdēļ, der ieklausīties Volanda teiktajā, Mihaila Bulgakova “Meistarā un Margaritā”, ka cilvēkam jāiemācās plānot ilgtermiņā,- vismaz tūkstots gadus uz priekšu!:)
I. Freibergs

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Uzturā čia sēklas!

Sanskrita valoda