Starptautisks saiets Turlavā "Pērkona daudzveidība Baltu kultūrā"

2017. gada 12. novembrī, 12:00, Kuldīgas novada,
Turlavas Kultūras namā 

Pērkona daudzveidība Baltu  kultūrā.






Skrundas TV sižets par Pērkona saietu Turlavā 12.11.2017.


Starpbrīdī tika intervēti lektori un dalībnieki par aktualitātēm šajos jautājumos un iespaidiem to pārrunāt ar dažādu tautu pārstāvjiem.



~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Priekšlasījumu daļa.


PASĀKUMA INFORMĀCIJA.

Pērkona saietam par godu Latvijas Banka izlaiž sudraba monētu "Kalējs kala debesīs"!:)



















Pērkona monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča, monēta izgatavota kaltuvē Nīderlandē.

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā iekaltas dainas rindas. Monētas aversā bārdains jātnieks senlatviešu varoņa tērpā (Pērkons) raida uz visām pusēm ugunīgus zibeņus. Savukārt monētas reversā zemē klātajā sagšā no debesīm birst sudraba rotaslietas.

Monētas priekšpusē izvietots uzraksts "Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.",
savukārt aizmugurē – "Es paklāju villainīti, man piebira sudrabiņa."

Monētas centrā atveidots arheoloģiskajā tērpā ģērbies jātnieks ar labajā rokā paceltu lodi, no kuras dažādos virzienos šaujas deviņas zibens bultas, ap zirgu mākoņi un lietus lāses.

Monētas aizmugure. Monētas augšdaļā – latviešu etnogrāfisko rotu un lietus lāšu atveids, lejasdaļā – uzraksts 5 EURO un villaine, uz kuras vainags un rotaslietas, pa labi – gadskaitlis 2017. Augšā puslokā uzraksts "ES PAKLĀJU VILLAINĪTI, MAN PIEBIRA SUDRABIŅA."

Monētas josta:
Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā;
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņa.


Dainas rindas, kas iekaltas Latvijas Bankas latviešu tautasdziesmām veltītajā kolekcijas monētā, ir poētisks vēstījums, papildināts ar mākslinieka Edgara Folka zīmējumiem.
Skarbais vīrs zirgā personificē dabas stihiju, kas nes ražībai un labklājībai nepieciešamo debesu veldzi. Latviešu mitoloģijā šo debesu kalēju dēvē par Pērkonu jeb Pērkoņtēvu, kam ir itin prāva ģimene – māte, meitas, dēli un arī vedekla. Daudzās tautasdziesmās pieminēti pat deviņi Pērkona dēli, kas ir arī stabulētāji un bungu sitēji. Pērkona meitas ir lietus radītājas, viņa sieva tāpat sijā lietu, bet spēj arī ducināt. Pērkoņtēva ieroči ir gan zobens, gan pātaga, arī dzelzs rīkste, lode, bulta un ugunīga milna.

Viņa līdzinieku virkni citu tautu mitoloģijā aizsāk seno romiešu Jupiters un varenais sengrieķu Zevs. Par Pērkona popularitāti tagadējā Latvijas teritorijā liecina 1734. gadā pierakstīts vērojums par Svēto Pērkonu, kuram lauka vidū nests medalus.

Pērkoņtēvs biežāk tikai pabaida un dod laukiem auglību lietus veidā. Sidrabiņa lāses veldzē augus, ļauj meitām velēt zīda paladziņus un dara pilnākus zemnieku makus.
Sudrabs pārtop saktās, aprocēs, gredzenos, piespraudēs, vainagos un citās rotās.

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Kā dižais Rainis bildis - PĒRKONS..., tas mūsu tēvs!!
Dziesma SAULE, PĒRKONS, DAUGAVA - pēc Būtības , Svinīguma un Pacilātības ir atbilstoša Latvijas Himnai!
Ne velti to sapratuši kataloņi, kas atzīmējot savas 300. gadskārtas brīvības cīņas pret Spāniju, to apstiprinājuši par savu himnu, bet, diemžēl, viņiem nebija Raiņa Spēcīgo Vārdu...!
Uguņojoša pateicība Mārtiņam Braunam par šo garadarbu!!!
https://www.youtube.com/watch?v=AhWYgwPw8IQ

Bet, lūdzu nosauciet to cilvēku vai organizāciju, KAS LIKA IZŅEMT, (cenzēt XXI.gs.?!?) no Raiņa dzejoļa vienu pantu, ko dzied Dziesmusvētkos, tā zaudējot pašu būtību:
"Saule lika Dieviņami,
Lai tas raka Daugaviņu.
Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeņi."
https://www.youtube.com/watch?v=WeovGfNEEsk

Prieks, ka vismaz jauniešu kopkorim Māksla un Brīvība nav sabojāti ar cenzūru!!!

Ieklausies, sajūti...!

SAULE, PĒRKONS, DAUGAVA.
Mūzikas autors: Mārtiņš Brauns
Vārdu autors: Rainis

Saule Latvi sēdināja
Tur,kur gali satiekas
Balta jūra, zaļa zeme
Latvei vārtu atslēdziņa

Latvei vārtu atslēdziņa,
Daugaviņas sargātāja.
sveši ļaudis vārtus lauza
Jūrā krita atslēdziņa.

Zilzibeņu pērkons spēra,
velniem ņēma atslēdziņu.
Nāvi, dzīvi Latve slēdza,
Baltu jūru, zaļu zemi

Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā
Vēji smiltis putināja
ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika Dieviņami,
Lai tas raka Daugaviņu.
Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeņi.

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja.
Es pamērcu pirkstu galu
Abus jūtu dvēselē.

Nāves ūdens,dzīves ūdens
Abus jūtu dvēselē

Saule mūsu māte-
Daugav - sāpju aukle.
Pērkons velna spērējs
Tas mūsu tēvs.



~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Aģentūra Latvijai 100 atbalsta Pērkona saietu!

http://lv100.lv/programma/kalendars/perkona-daudzveidiba-baltu-kultura/

















Programma.
12:00 Saieta atklāšana.
12:05 Ivars Logins “Pārkūna Pārkūņa vītas vordi Latvejā i ar tū saistētī otrodumi”.
12:30 Stāstniece Liesma Lagzdiņa Kuldīgs mēlē klāstīs par Pērkoņtēv latvju ticējumos.
12:55 Mārtiņš Kukurs "Prūši laikmetu griežos - no varenības, caur iznīcībai uz atjaunotni."
13:20 Evaldas Jaloninas "Perkūnas čia ir kitur" (Pērkons šeit un cituviet).
13:45 Tējas un dziesmu pauze.
13:55 Sofija Kukure "Pirmskristīgā Baltijas tautu ticība un tās loma cīņā pret teitoņu ordeni XII- XIII. gs."
14:20 Ingus Freibergs “Pērkons senajās Zīmes un dabā.”
14:45 Jānis Mednis stāstīs par somugru kultūras un mitoloģijas tradīcijas Latvijā un Igaunijā.
15:10 Psiholoģe Gundega Kozlova "Pērkona simboliskā klātesamība cilvēka mūžā".

15:35 Cienastu baudīšana.
Sadziedāšanās ar Suitu Dūdeniekiem un vācieti Pēteri Štefanu.
Aizputes Bandavas Strēlnieki ar Pērkona Ugunsbultām un sentēvu Uguns iegūšanu metodi,
kalējs Laimonis Spēks no Vecvilgāles!

16:25 Jautājumi, viedokļi lektoru un skatītāju diskusijas.

17:30 Saieta noslēgums.

Saietā būs skatāmi materiāli par Pērkona tēmu un Ķikuru kalēja Pētera Kārkliņa 1933. g. darbu pieraksti.
Iespēja iegadāties mājražotāju un amatnieku produkciju.

Dalība bez maksas. Iespēju robežās lūgums ziedot, lai nodrošinātu lektoru uzstāšanos!


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Starptautisks saiets Kuršu Ķoniņu Zemē par Pērkona izpausmēm
mitoloģijā, folklorā, vietvārdos, dabā un ikdienā.

Piedalās pētnieki un praktiķi, kas pārsāv visus Baltu reģionus un kaimiņu tautas -
Lietuvā dzīvojošs kursenieks Evaldas Jaloninas, ukrainiete Sofija Kukure, latgalis Ivars Logins,
prūsis Mārtiņš Kukurs, lībietis Jānis Mednis.
Psiholoģiskos aspektus vērtēs Gundega Kozlova, stāstīs stāstniece Liesma Lagzdiņa un
senās Zīmes skatīs Ingus Freibergs.

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~


Auļu un Altas dziesma  Visi tēva sirmi zirgi

Pērkontēvis mani gaida,
Vēl saulīte neaususi.


Mūzika- Kārlis Auzāns,
Teksts- Laura Daudiša


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Pērkons Baltu mitoloģijā

Viena no galvenajām debesu dievībām latviešu, leišu un vairākās citās indoeiropiešu sen reliģijās. Latviešu folkloras tekstos Pērkons saukts par Pērkoņtēvu, Veco tēvu vai vienkārši Veco, Kalēju (Debesu kalēju), arī par Debesu rūcēju vai graudēju.

Pērkons tiek tēlots kā bargs Dievs gan tautasdziesmās, gan teikās. 

Teikās Pērkons lielākoties parādās kā personificēts dabas spēks, kas soda tos, kas negaisa laikā strādā un viņu zaimo. 

Tautasdziesmās Pērkons darbojas debesu kāzās. 

Priekšstats par Pērkonu kā Debesu kalēju atklājas tautasdziesmu tekstos. Debesu kalējs kaļ Saules meitai pūra vāku, gredzentiņu, zelta jostu, saktu, vainagu, Dieva dēlam jostu, piešus, zobentiņu. Kalēja ogles birst Daugavā vai jūrmalā.


Par vienu no galvenajiem Pērkona piederumiem tautasdziesmu tekstos minēts zirgs. Lielākoties zirgi Pērkonam nepieciešami debesu precībās, taču viņš tos jāj arī pieguļā.
Pērkona ieroči ir zibens, deviņi zibeņi, zobens, pātaga, dzelzs rīkste, bulta vai lode un milna. Viņam ir arī sava ģimene. Pērkons ir vienīgā latviešu dievība, kam ir plaša ģimene (Pērkona māte, Pērkona meitas, 5, 6 vai 9 Perkona dēli un Pērkona vedekla).

Pērkons spēra avotā
Līdz pašam dibenam,
Tur nospēra Saules meitu,
Zelta kannu mazgājot.

Ej, pērkon, vecais tēvs,
Ko tās tavas meitas dara?
- Manas meitas pakaļ gāja,
Smalku lietu sijādamas.


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~


​Vēsturniece Sofija Kukure Pērkona saietā stāstīs par akadēmisko pētījumu
"Pirmskristīgā Baltijas tautu ticība un tās loma cīņā pret teitoņu ordeni XII- XIII. gs".



















~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Ugunskrusts latviešu jostās













Tāpat kā citas latviešu dievības arī Pērkons ir labvēlīgs cilvēkiem. Kad pavasaros tas noducina, tā ir zīme, ka var sākt darboties ar zemi, jo visi nelabie ir aizbiedēti.
Latviešu folklorā pērkona zīme simbolizē gaismu, uguni un dzīvību. Senās baltu ciltis to uzskatījuši arī par saules zīmi, kas attēlo Saules kustību, enerģiju, tās vīrišķo spēku. Ugunskrusta zīme atrodama daudzās svētvietās uz akmeņiem, kur saule spīdējusi.




















Ir dažādi skaidrojumi par zīmē ietverto simboliku, viens no tiem - divi sakrustoti zibeņi.



Pērkona Zīmes Baltu teritorijā, līdz kristiešu okupācijai, ir izplatītas ar pārsteidzošu dažādību un lielu daudzskaitlību!














Svastika, kā senais Simbols pazīstams ļoti daudz pasaules zemēs un kultūrās.



XII gs. Stāmerienas villainē ir 34 ornamenti, no kuriem 24 ir dažādu veidu Pērkona Zīmes - Ugunskrusti un to dažādi kuplinājumi.

Stāmerienas sagšas Ugunskrusti ir pakāpeniski attīstījušies,- no vienkāršākā veida tas tiek bagātināts ar dažādu formu atzariem. Dažādie ugunskrusta veidi satur bez centra 16, 24, 36, 48, 72, 144 un 288 bronzas gredzentiņus. Kalendārā šie skaitļi izteic noteiktus laika periodus, tāpēc pastāv hipotēze, ka ugunskrustus var uztvert kā laika zīmes, kas piktogrammas veidā izteic ilgāku laika periodu - mēnešus un gadus.

Sagšā ierakstīti 24 motīvi, kā nezināmas ornamentālā raksta zīmes un pilnībā tās vēstījumu nav izdevies atminēt.








































~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~



Pērkona saietā filologa Mārtiņa Kukura referāts par ATDZIMSTOŠO prūšu tautu - "Prūši laikmetu griežos - no varenības, caur iznīcībai uz atjaunotni."
1. Pie Krīvu Krīva uz Romuvas svētnīcu, saskaņot svarīgāko devās pat no attālākajām Baltu zemēm. K. Hartknoha zīm. "Vecā un jaunā Prūsija", 1684. g.
















2. Prūši Atdzimst. Baltu Krivulē prūšu mājastēvs Petras Lukoševičius uzņem dalībniekus pie jaunizveidotā Altāra.







































​Turlavas pagasta pārvaldei, un pārvaldes vadītājam Mārcim Brantevicam
​Turlavas Kultūras nama vadītājai Zandai Spulģītei
MarasMuižai un jo īpaši Ilgai Prančai-Hartinger
SkrundasTV un vadītajai Ievai Benefeldei
Aģentūra Latvija 100 un Latvijas valsts simtgades biroja speciālistei Lindai Pastarei,
Ķikuru bibliotekas vaditājai Inesei Rubīnei,
biedrībai Latvijas Pilskalni, jo īpaši Gatim Kalniņam,
Māksliniekam Andrim Keišam,
Laikrakstam Kurzemnieks, Galvenai redaktorei Daigai Bitiniecei,
Pa Saule Inesi un Madim Krūzēm,

Latviskās Dzīvesziņas centram ZALTIS, it īpaši Guntai Saulei,
Kriya LV Mārim Čeičam,
Biedrības Dižavots dalībniekiem Ritai Tontegodei, Evai Muižniecei un JurimVītolam,
Medus ražotnei Baļļas un saimniecei Ievai Bergholdei,
Saimniecībai Zemturi Sandrai un Kristīnei Kristovskām

...un visiem citiem, kas palīdzēja, kritizēja un iedvesmoja, lai Būtu Pērkontēva Saiets Kuršu Ķoniņu zemē!!!
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Saietā būs sadziedāšanās ar Suitu Dūdeniekiem un vācieti Pēteri Štefanu.
Pērkona Ugunsbultas un sentēvu Uguns iegūšanas metodes paraugdemonstrējumi
kopā ar Aizputes Bandavas Strēlniekiem un kalēju Laimoni Spēku no Vecvilgāles!

Iespējas iegādāties amatnieku produkciju.
Dalība bez maksas. 
Iespēju robežās, lūgums pēc neliela ziedojuma saieta organizatoriskiem darbiem!

Fona attēla fragments: Mikalojs Konstantīns Čurļonis,
zīmējums: Andris Keišs



~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~


Andris MičulisJuris Lipsnis 23. oktõbrī, atsaucoties uz 18.oktobrī vietnē "TUVUMĀ" pūblicēto žurnālistes Viktorijas Slavinskas dažādu viedokļu apkopojumu "Kas ir tas Velns, ko mīl latvieši" (sakarā ar kaislībām ap tēlnieka Viļa Zvaigznīša (1914-1992) 1955. gadā Gulbenes novada Lizuma pagastā darināto Gosupes Velnu, un, citējot fragmentus no mācītāja Andra Vasiļevska diezgan pozitīvajiem izteikumiem, ierosinājis tēmu par Velnu. Diskusijās iesaistījās Gunta Saule, un kā atbilde šiem ierakstiem 26.oktobrī tapa mans īsais konspektīvais ieskats, ko tagad pārpūblicēju arī šeit.

Velns kā kaut kāds mistisks "absolūts ļaunums" pastāv vienīgi līdz naivumam māņticīgo, taču līdz smieklīgumam kareivīgo kristīgo melnsvārču apziņā.
Tā kā ļaunums patiesībā ir relatīvs un pastāv vienīgi paša cilvēka savtīgajā un ēgoīstiskajā personībā, melnsvārčiem nepieciešams kāds izdomāts ārējs objekts, uz kuru novelt atbildību par saviem ļaunajiem darbiem. Par tādu viņi izvēlējušies baltisko Velnu (līdzīgi tam kā nozaguši arī baltiskā Dieva vārdu), lai ar to aizstātu savu mistisko, no pirksta izsūkāto Sātanu.

Velns gan nav ne Veļu Saules valdnieks, ne arī Māras "vīrišķā puse", tomēr viņam mūsu senajā līgā ir liela nozīme. Kaut arī latvieši Velnu nekad nav "pielūguši" vai kā citādi īpaši godājuši (tam nav pat savas svinamdienas), viņš, neapšaubāmi, ir sena baltu dievība, un kā tāda būtu pienācīgi akceptējams (rakstāms tikai un vienīgi ar lielo burtu). Savukārt velniem (daudzskaitlī) ir jau pilnīgi cita nozīme; šī daudzkāršošana ir vēlāks eksoterisks, mītoloģisks uzslāņojums.
Velns kā tāds gan nebūt nav viennozīmīgs. Velns vispār nav patstāvīga, konkrēta dievība un tādēļ ikkatrā gadījumā būtu aplūkojams atsevišķi. Viennozīmīgi var teikt vienīgi, ka Velns nekad un nekādos apstākļos nav un nevar būt Dieva pretstats, ne arī jebkad ticis uzskatīts par kaut kādu "absolūta ļaunuma" radītāju vai tā iemiesotāju, vismaz ne tiešā nozīmē. Velna pamatnozīme ietverta viņa vārdā (ide. [precīzi gan nevaru šeit atveidot] *ŭel-s: ‘spēks’, ‘griba’ + *nas: ‘pārvietot’, ‘pārveidot’, ‘apvienot’, ‘savienot’). Tādējādi kopumâ Velns ir dabiskais pirmatnīgi neapzinīgais, nepiejaucētais spēks, kas, augstākā saprāta spēka pakļauts, nepieciešams gan kosmosa radīšanas aktā, gan tā ēvolūcijas mērķu īstenošanai, taču, atbrīvots un nekontrolēts, spēj radīt vienīgi postu un haosu (tādēļ runa bija vienīgi par šī spēka apzinīgu, saprātīgu vadīšanu un kontroli). Var teikt, ka Velns kā spēks ir Māras vīrišķā izpausme (atšķirībā no enerģijas, kas ir sievišķa). Pilnībā šī pamatnozīme atklājas kosmogoniskajās izcelšanās Teikās, kurās stāstīts kā Dievs ar Velna palīdzību izveido pasauli. Gadījumos, kuros stāstīts par Velnu ellē, visbiežāk sniegts vēstījums par smalki dabiskās jeb veliskās (astrālās) mātērijas slāņiem, ar kuriem šis spēks tiešā veidā saistīts (šos slāņus neapspīd augstākā saprāta gaisma). Vēl labāk to pauž elles lietuviskais apzīmējums – "pragaras", tātad, pa-gara jeb ne-gara valstība atšķirībā no Dieva (Logosa) – gara valstības. Bieži par Velna mitekli norādīts purvs. Tad ar to simbolizēts Visums māteriālās izpausmes aizmetņa stadijā, no kura radošā spēka un vieduma iespaidā sākas kosmiskā prōjektēšana un kārtība, kurš kā tāds ir radošā spēka mājas, taču bez vieduma, patiesās gudrības klātesmes ir vienīgi bezveidīgs, nepārbrienams muklājs. Purva Velns vienmēr tēlots muļķīgs. Tur izmantots inversās jeb spoguļsimetriskās simbolizēšanas paņēmiens: muļķība ir pilnīgs pretstats viedumam, kas ir baltiskā Velna patiesā būtība. Šis viedums vienīgi ir vēl neatklājies, nereālizējies. Tas tālāk jāreālizē, jāsasniedz cilvēkam. Tieši to arī izsaka Velna saukšana palīgā – vieduma un gribas kontrolēta un vadīta psīhiskā spēka iegūšanu, dažkārt pat vienīgi spēcīga gribasspēka iegūšanu.

Velnu jeb Vellu gan nevajadzētu jaukt ar Jodu vai vēl kādām citām dievībām. Īsumā - Jods mums pārstāv pašu pirmsākotnējā negatīvā spēka jeb "ļaunuma" iespējamību objektā - ēvolūcijai pakļautajā dvēselē, kas gan savās saknēs ir dievišķa un pilnīga, tomēr ar savu ēvolūcionējošo daļu pakļauta mainībai un attīstībai. Jods izsaka "ļaunā" - visa tā, kas cilvēku saista pie kļūdainās sevis identificēšanas ar mirstīgo augumu - sākotni, jeb, citādi sakot,- fīziskās ilūzijas iespējamību. Faktiski Veļusaules līmenī Jods pārstāv dvēseles ego centrā saistīto dzīvniecisko dvēseli (kāmu), kas visā cilvēka fīziskā iemiesojuma laikā ir viņa galvenais dzinulis un virzītājspēks. Tēmas labākai sapratnei jāpiezīmē, ka to spēku, kas ir manasa (dvēseles ēvolūcionējošās daļas un tās saprāta auguma) radītājs jeb augstāko ēterisko saprāta enerģiju un pirmveidu spēku pārnesējs objektīvitātē, to sākotnējais avots, baltu trādīcijās pārstāv senā, varenā dievība - Pērkons. Tādējādi ap pirmējo fīzisko spēka centru - Jodu - sākotnējā Dieva (faktiski - Pērkona) cīņa ar Velnu jeb "labā" cīņa ar "ļauno" izvēršas laikā un darbības secībā (baltu trādīcijās Pērkons arvien vajā Velnu) - sīkāk par to var lasīt manā rakstā "Pēteris" [27.jūnija ieraksts - sākums, 8.jūlija (labots) un 28.jūnija ieraksts - turpinājumi].
No visa šī izriet, ka Velns (arī Vells) senatnē uzskatīts vienīgi par no Joda, kā no sākotnējā veliski vieliskā cēloņa, dabiski izrietošo rezultātu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas