Milži senatnē
Akmens laikmetā Latvijas teritorijā dzīvojušie milži.
2,4 m gari cilvēki Akmens laikmetā pie Burtnieka ezera.
Andra Grīnberga foto
Riņņukalns ir neliels, savrups, ar priedēm apaudzis kalns, kas atrodas Burtnieka ezera ziemeļaustrumu galā, Salacas kreisajā krastā. Agrākais kalna nosaukums bijis Krumišu kalns, vācu literatūrā lietots arī nosaukums Krevetsch - hügel.
Akmens laikmeta apmetni šajā kalnā pētīja novadpētnieks grāfs K. G. Zīverss, pēc tam A. Zommers 1881. gadā, K. Lēviss of Menārs 1895. gadā un M. Eberts 1913. gadā.
Pēdējo reizi izrakumi šeit notika 1943. gadā, un tos veica latviešu arheologs E. Šturms.
Diemžēl šajos izrakumos iegūto atradumu lielākā daļa izkaisīti pa vairākiem muzejiem, kā tas nereti noticis arī ar citiem pagājušā gadsimtā atrastajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem. Gadu gaitā no ēdienu paliekām - gliemežvākiem, zvīņu asakām un kauliem, izveidojies ap 1 m augsts kultūrslāņa paugurs- t.s. “kjökkemödding” (virtuves atkritumi) kādi atrasti arī Dānijā. Atradumus sastāda trauku lauskas, kaula rīki - harpūnas, makšķerāķi, īleni, smaiļi, kasīkļi, dunči utt. No akmens darināti priekšmeti,- kvarcīta un krama bultu uzgaļi, kalti, galodas, kā arī akmens piekariņš.
Riņņukalnā atrasti un izpētīti arī 90 apbedījumi. Zem apmetnes kultūrslāņa tika atrasti četri apbedījumi, kas varētu attiekties uz neolītu. Diemžēl nepilnīgā izrakumu dokumentācija liedz to precīzi noteikt, taču zināms, ka K. G. Zīverss uzskatījis, ka Riņņukalnu apdzīvojuši neparasti gara (2,2 - 2,4 m !)auguma cilvēki. Arheologi secinājuši, ka Riņņukalna apmetne ir apdzīvota 2.gadu tūkstoša sākumā un vidū p.m.ē - vēlajā neolītā.
1986. gadā meliorācijas laikā kultūrslāni konstatēja arī 100 m rādiusā ap kalnu. Ar dziļaršanu un grāvju rakšanu šī apmetnes vieta neglābjami tika sapostīta. No Riņņukalna ziemeļrietumu pakājē, Salacas upē zem ūdens līmeņa atrodas dobumakmens - sena kulta vieta, ko var apskatīt tikai tad, kad ūdens līmenis šeit sasniedz minimālo augstuma atzīmi. Otrā upes krastā Riņņukalnam atrodas Kaulēnkalns - cita akmens laikmeta apmetne, bet ezera austrumu galā - viena no lielākajā šī laika apmetnēm Ziemeļeiropā- Zvejnieku akmens laikmeta senkapi un apmetne.
Riņņukalna apmetne un Upurakmens:
http://www.burtniekunovads.lv/public/lat/turisms/kulturvesture_un_muzeji/rinnukalna_apmetne_un_upurakmens/
Vecates pagasts, pie Salacas iztekas no Burtnieku ezera
GPS: 57.7933620, 25.1535201
=====
Nedaudz par garākajiem cilvēkiem mūsdienās.Oficiāli par visgarāko aizvadītā gadsimta cilvēku tiek uzskatīts Roberts Peršings Vodlovs no ASV, kas ar proporcionālu miesas būvi bija 272 centimetrus garš, svēra 223 kilogramus un nēsāja 69. lieluma apavus.
Par visgarāko sievieti uzskata Ķīnas zemnieci Sen Hungliņu (Zeng Jinlian) no Hunaņas provinces. Sievietes augums bija 248 centimetri.
Zināmi arī citi cilvēki ar visai iespaidīgiem «gabarītiem»: amerikāņi Džons Viljams Rogans (1871–1905) — 264 centimetri, Džons F. Kerols (1932–1969) — 263 cm, Dons Kohlers (1925–1981) — 249 cm, Bernards Koijens (1897–1921) — 248 cm, soms Vaino Muljurinne (1909–1963) — 251 centimetrs.
Mūsdienās cilvēkus ar tādu augumu uztver kā kaut ko ārkārtēju un neparastu.
Kārlis Liepnieks, «Mistērija»
http://apollo.tvnet.lv/zinas/milzi-mitos-un-musdienas/298993
http://hubpages.com/hub/Did-Giants-Once-Walk-the-Earth
Milži senatnē.
6 pēdas - ap 1,8m- pašreizēja cilvēka vidējais augums
36 pēdas - 10,8 m- viens no liekājiem atrastajiem cilvēka skeletiem.
http://www.sott.net/article/256712-A-giant-mystery-18-strange-giant-skeletons-found-in-Wisconsin-Sons-of-god-Men-of-renown
Andra Grīnberga foto
Riņņukalns ir neliels, savrups, ar priedēm apaudzis kalns, kas atrodas Burtnieka ezera ziemeļaustrumu galā, Salacas kreisajā krastā. Agrākais kalna nosaukums bijis Krumišu kalns, vācu literatūrā lietots arī nosaukums Krevetsch - hügel.
Akmens laikmeta apmetni šajā kalnā pētīja novadpētnieks grāfs K. G. Zīverss, pēc tam A. Zommers 1881. gadā, K. Lēviss of Menārs 1895. gadā un M. Eberts 1913. gadā.
Pēdējo reizi izrakumi šeit notika 1943. gadā, un tos veica latviešu arheologs E. Šturms.
Diemžēl šajos izrakumos iegūto atradumu lielākā daļa izkaisīti pa vairākiem muzejiem, kā tas nereti noticis arī ar citiem pagājušā gadsimtā atrastajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem. Gadu gaitā no ēdienu paliekām - gliemežvākiem, zvīņu asakām un kauliem, izveidojies ap 1 m augsts kultūrslāņa paugurs- t.s. “kjökkemödding” (virtuves atkritumi) kādi atrasti arī Dānijā. Atradumus sastāda trauku lauskas, kaula rīki - harpūnas, makšķerāķi, īleni, smaiļi, kasīkļi, dunči utt. No akmens darināti priekšmeti,- kvarcīta un krama bultu uzgaļi, kalti, galodas, kā arī akmens piekariņš.
Riņņukalnā atrasti un izpētīti arī 90 apbedījumi. Zem apmetnes kultūrslāņa tika atrasti četri apbedījumi, kas varētu attiekties uz neolītu. Diemžēl nepilnīgā izrakumu dokumentācija liedz to precīzi noteikt, taču zināms, ka K. G. Zīverss uzskatījis, ka Riņņukalnu apdzīvojuši neparasti gara (2,2 - 2,4 m !)auguma cilvēki. Arheologi secinājuši, ka Riņņukalna apmetne ir apdzīvota 2.gadu tūkstoša sākumā un vidū p.m.ē - vēlajā neolītā.
1986. gadā meliorācijas laikā kultūrslāni konstatēja arī 100 m rādiusā ap kalnu. Ar dziļaršanu un grāvju rakšanu šī apmetnes vieta neglābjami tika sapostīta. No Riņņukalna ziemeļrietumu pakājē, Salacas upē zem ūdens līmeņa atrodas dobumakmens - sena kulta vieta, ko var apskatīt tikai tad, kad ūdens līmenis šeit sasniedz minimālo augstuma atzīmi. Otrā upes krastā Riņņukalnam atrodas Kaulēnkalns - cita akmens laikmeta apmetne, bet ezera austrumu galā - viena no lielākajā šī laika apmetnēm Ziemeļeiropā- Zvejnieku akmens laikmeta senkapi un apmetne.
Riņņukalna apmetne un Upurakmens:
http://www.burtniekunovads.lv/public/lat/turisms/kulturvesture_un_muzeji/rinnukalna_apmetne_un_upurakmens/
Vecates pagasts, pie Salacas iztekas no Burtnieku ezera
GPS: 57.7933620, 25.1535201
=====
Nedaudz par garākajiem cilvēkiem mūsdienās.Oficiāli par visgarāko aizvadītā gadsimta cilvēku tiek uzskatīts Roberts Peršings Vodlovs no ASV, kas ar proporcionālu miesas būvi bija 272 centimetrus garš, svēra 223 kilogramus un nēsāja 69. lieluma apavus.
Par visgarāko sievieti uzskata Ķīnas zemnieci Sen Hungliņu (Zeng Jinlian) no Hunaņas provinces. Sievietes augums bija 248 centimetri.
Zināmi arī citi cilvēki ar visai iespaidīgiem «gabarītiem»: amerikāņi Džons Viljams Rogans (1871–1905) — 264 centimetri, Džons F. Kerols (1932–1969) — 263 cm, Dons Kohlers (1925–1981) — 249 cm, Bernards Koijens (1897–1921) — 248 cm, soms Vaino Muljurinne (1909–1963) — 251 centimetrs.
Mūsdienās cilvēkus ar tādu augumu uztver kā kaut ko ārkārtēju un neparastu.
Kārlis Liepnieks, «Mistērija»
http://apollo.tvnet.lv/zinas/milzi-mitos-un-musdienas/298993
http://hubpages.com/hub/Did-Giants-Once-Walk-the-Earth
Milži senatnē.
6 pēdas - ap 1,8m- pašreizēja cilvēka vidējais augums
36 pēdas - 10,8 m- viens no liekājiem atrastajiem cilvēka skeletiem.
http://www.sott.net/article/256712-A-giant-mystery-18-strange-giant-skeletons-found-in-Wisconsin-Sons-of-god-Men-of-renown
