Cik efektīva būs jaunā izglītības satura reforma?

Jaunā mācību satura reforma ļaus mācību priekšmetus apvienot, bet kāda būs izglītības konkurentspēja?

Jauno izglītības reformu ieviesīs tikai ap 2021. gadu. Cik efektīva tā būs un cik elastīgi spēs pielāgoties straujajām pārmaiņam pasaulē, ja programmas izstrāde noris apmēram 10 gadus?

Kompetencēs balstīta vispārējā izglītības satura ieviešana standartu un programmu izstrādē mācību priekšmetus ļaus integrēt un apvienot.

Tāpēc nākotnē mācību priekšmetu skaits būs mazāks, lai gan pagaidām esot pāragri runāt, par cik tie samazināsies, izteicies Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
G.Catlaks atzina, ka pašlaik mācību priekšmeti ir ļoti sadrumstaloti un nereti savstarpēji pārklājoši, tāpēc nevar turpināt būvēt jaunus mācību priekšmetus, tiklīdz rodas jaunas idejas.

"Protams, ka mācību priekšmetu skaits būs mazāks, struktūra būs citāda, mēs domājam par moduļu pieejas ieviešanu, kas paredz, ka mācību priekšmeti būs īsāki, kompaktāki. Taču pagaidām ir pāragri runāt, par cik samazināsies mācību priekšmeti," atzina G.Catlaks.

Tomēr vēl būs darba grupas, kuras strādās pie jaunā mācību satura, lai noteiktu, kas ir tas informācijas daudzums, kas skolēnam jāzina, un kur būs tās robežas, lai lasītu un analizētu kaut ko citu, informē ziņu aģentūra LETA.

VISC vadītājs nepiekrita, ka mācību process līdz ar to būs vieglāks, jo kompetenču pieeja to nekādi nepadara vieglāku, tā ir pat grūtāka. Tā daudz vairāk liks izmantot individuālo pieeju ar katra bērna atšķirīgo progresu un to, kādā veidā skolēns iet cauri uzdevumu blokam vai lokam.

"Ir liela nozīmē tehnoloģijām, jo mēs nozīmīgu lomu piešķiram moderno tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā, kas pieļauj fleksibilitāti un individuālāku uzdevumu uzdošanu konkrētam skolēnam. Tas, ka bērniem būs jāapgūst šajā tradicionālajā izpratnē mazāks informācijas daudzums, ir tiesa, bet viņiem vienlaikus būs daudz vairāk jāiedziļinās informācijā, lai risinātu uzdevumus un strādātu pie projektiem, veidojot prasmes, kā pašiem iegūt un apstrādāt informāciju. Es neteiktu, ka tas ir vieglāk, gluži pretēji - tas ir grūtāk, bet tā ir liela paradigmas maiņa, jo skolotājs neiedos visu gatavu priekšā," stāstīja G.Catlaks.

Viņš atzina, ka no augstskolām un dažādu nozaru pārstāvjiem nepārtraukti tiek dzirdēts, ka jaunieši nespēj individuāli strādāt ar informāciju, nespēj rast risinājumus, kā iegūto informāciju izmantot, jo faktiski tas esot tas, ko no mums dzīvē sagaida - spēju strādāt ar informāciju, spēju strādāt kolektīvā, sadarboties, atrast un panākt risinājumus, formulēt un saskaņot viedokļus.

E-klase 

Foto: Saeimas- NVO forums par Jaunatnes jautājumiem. Pirmais no kreisās G. Catlaks, otrā no kreisās- jaunās mācību progrmmas konsultante Zane Oliņa.