Pie pilskalna pēta seno dzelzs ieguves vietu

Pie Puzes pilskalna uzsākta dzelzs ieguves vietas izpēte


Ventspils muzejs Rietumlatvijas vēstures izpētes projekta ietvaros 11. jūlijā uzsācis arheoloģisko izpēti Puzes pilskalna tuvumā.



Sena dzelzs ieguves vieta Kuršu zemē.

Šai vietā 2007. gadā novadpētnieks Uldis Ābiķis konstatēja dzelzs sārņus, kas liecināja par iespējamu seno dzelzs ieguves vietu.

Līdz šim Latvijā šādas vietas konstatētas tikai atsevišķās senvietās, un pētnieku priekšstati par vēlā dzelzs laikmeta (9.-12. gs.) dzelzs ieguves tehnoloģijām joprojām ir visai nepilnīgi. Kurzemē šāda dzelzs ieguves vieta pagaidām konstatēta pirmo reizi, tās izpēte sniegs jaunas atziņas par to, kā senie kurši spēja iegūt dzelzi no purva rūdas – limonīta. Pētījumu rezultāti varēs sekmēt arī augustā iecerētā eksperimenta norisi, kas notiks Piejūras brīvdabas muzejā un kurā piedalīsies šīs jomas izpētes speciālisti no Norvēģijas.
Historia


Arheoloījas studenti veic izrakumuus Puzes pilskalnā.

Arheologu un studentu uzdevums bija konstatēt Lejaskroga kapsētas robežas, kā arī veikt izrakumus Puzes pilskalnā. Kapulauka robežas tika konstatētas Z un D virzienā (vismaz aptuveni). Turpretī robežas R un A virzienā neizdevās precīzi noteikt. Šogad tika izpētīts 51 apbedījums. 
Galvenais izpētes objekts bija senlietas, galvenokārt no bronzas, kas tika atrastas lielos daudzumos. Apbedījumi tik tiešām bija ļoti bagāti, īpaši jau senākie. Sevišķs atradums šogad bija kājauti (savrupatradums no postīta kapa). Iespējams, tas liecina, ka kapsētas hronoloģiskās robežas sniedzas vēl XIII gadsimtā. 
Īpaši būtu jāpiemin vairāki kaklariņķi, kurus var datēt pat ar XV gadsimtu, lai gan līdz šim bijis uzskats, ka kaklariņķus nēsāja tikai līdz XIII gadsimtam, un tas arī ir līdz šim vēlākais konstatētais kaklariņķu lietošanas periods.
Puzes pilskalns atrodas meža vidū, un piekļūšana tam nav nemaz tik vienkārša. Apdzīvotība pilskalnā datējama ar vēlo dzelzs laikmetu (800. – 1200. g.). Šis pilskalns, šķiet, nav bijis ar stratēģiski svarīgu nozīmi, un tur mītošo iedzīvotāju skaits bijis pavisam neliels. Tur atrastas bezripas keramikas trauku lauskas, liels daudzums izdegušu graudu, kas varētu liecināt par to, ka pilskalna apmetne gājusi bojā ugunsgrēkā, bronzas sakušņi, kā arī atsevišķi bronzas un dzelzs priekšmeti. Uziets arī ļoti bagāts depozīts.

Pirmās ziņas par atradumiem Puzes Lejaskroga kapsētā ir no 1888. gada. Pirmos izrakumus kapsētā veica Sergejs Bogojavļenskis 1896. gadā.
2001. gadā tika izpētīti kopumā 96 kapi, no kuriem 30% bija postīti, bet 17% apbedījumu kaulu bija pilnīgi iznīkuši.

















Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Uzturā čia sēklas!

Sanskrita valoda