​​VKKF līdzfinansē ​l​atviskās pirts tradīcijas iekļaušanas pieteikumu nemateriālajam kultūras mantojumam​.

Latviskās pirts tradīciju kā nozīmīgu mūsu tautas paražu, ​​Valsts kultūrkapitāla fonds līdzfinansē tās iekļaušanas pieteikumu Nacionālajam nemateriālajam kultūras mantojumam.







Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) ir novērtējis Latviskās pirts tradīcijas nozīmīgumu un piešķiris līdzfinansējumu Latvijas Pirts savienībai tās pētīšanai un iekļaušanai Nacionālajā nemateriālajā kultūras mantojumā.
http://www.vkkf.lv/#2891

Ar pirtniecību saistītie senākie artefakti atrasti Talsu pilskalna (11.-12.gs.) pirts ēkā - dziednieka namiņā. Pēc A.Karnupa pētījumiem, tur atradās gan koka lāviņa; koka toverīši un bļodas, kā arī pakaramais dzelzs svečturis.

Daudzi priekšmeti ir tādi, kādus joprojām izmanto pirts procedūrās.
























Senās krāsnis.
Krāsnis atrastas praktiski visos Latvijas pilskalnos (E.Brastiņš).

Atsevišķas pilskalna telpas bijušas apkurināmas. Arheoloģisko  izrakumu  laikā pilskalna izpētītajā plakuma daļā konstatētas 10 celtņu vietas, savukārt divām dzīvojamām ēkām fiksēts māla klons un ar mālu apmestas sienas.
Tērvetes pilskalns apkurināts ar akmens vai māla kleķa krāsnīm, pilskalnā konstatēta 13.gs. otro pusi.



Attēlā: pirts procedūras 1567 gadā Vidzemē.















Senākās saglabājušās Latvijas pirtis.
Valmieras apriņķa Sēļu pagasta"Jaunrūnās”,  pirts celta 1815. g.,
tagadējā Mazsalacas novadā. Brīvdabas muzejā no 1947. gada



















Stradu pagasta XIX gadsimta "Dziesnieku" guļkoku pirts.  Tā sastāv no priekštelpas, pirts un namiņa. Vēl XX gadsimta 80. gados tā tika izmantota, tātad ēkas cēla ar labu kvalitāti, kas ļava tās ilgi izmantot paredzētim mērķiem.
















Latvijas Pirts savienība

Senču gudrības pirtī

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Senās Uguns nakts