Pāriet uz galveno saturu

Tipiskākie aizrādījumi, kas nepatīk pusaudzim

Tipiskākie aizrādījumi, kas nepatīk pusaudža ausīm.



Foto: Shutterstock


Pusaudžu vecums ir pārbaudījums visiem ģimenes locekļiem. Tas reti noris bez kaprīzēm un konfliktiem. Pārejas posms ir pretošanās laiks, personiskās brīvības izlaušanās, neapmierinātība. Pubertātes periodā raksturīga ir emocionāla nelīdzsvarotība, tieksme izteikt galējus spriedumus, pastāvošo noteikumu un normu noliegšana.
Kā pareizi komunicēt ar bērnu šajā vecumā, "Letidor" stāsta psihologs, speciālists konfliktu risināšanā Oļegs Ivanovs. Viņš atklāj četrus tipiskākos aizrādījumus, kurus mēdz izteikt vecāki un pēc kuriem viņu pusaudžu vecuma bērns, visticamāk, aizcirtīs durvis.

Hormonālo pārmaiņu laikā pusaudži nespēj kontrolēt savas jūtas un emocijas, tādēļ tās izliek uz pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Īpaši tiek mammām.
Kur gan palicis paklausīgais bērns, kas vienmēr bija blakus mammai un prasīja viņas padomu? Un kur uzradās stūrgalvīgais pusaudzis, kas neklausa, runā pretī, nepalīdz mājās, nepilda mājasdarbus?

Pusaudzis atdalās no vecākiem, vēloties demonstrēt savu patstāvību, to, ka viņš kļūst pieaudzis. Tomēr viņš joprojām ir materiāli atkarīgs no vecākiem un dzīvo ar viņiem zem viena jumta, bet tas, savukārt, nozīmē, viņš ir spiests pakļauties un dzīvot saskaņā ar ģimenes noteikumiem.
Vecāku padomi labi mācīties, palīdzēt mājās, pasēdēt ar jaunākajiem brāļiem vai māsām u.t.t. – pusaudzim šie nebūt nav vēstneši, kas liecinātu – kļūstu pieaudzis.

Nezinot, kā uzvesties, bērns izvēlas visvienkāršāko ceļu – runāt rupjības, ignorēt vecāku teikto.
Rūpju izrādīšana no vecāku puses pusaudzim šķiet kā nevajadzīga kontrole un iejaukšanās personīgajā dzīvē.



Foto: Shutterstock


Lūk, psihologs piedāvā visspilgtākos piemērus tām vecāku teiktajām frāzēm, kuras pusaudzis pilnīgi garantēti uztver naidīgi!

Kā tu esi apģērbies!?

Ar šādu izteicienu vecāki pilnīgi noteikti izsaka savu neapmierinātību ar bērna vizuālo izskatu. Tā to redz un saprot pusaudzis. Tādēļ, kad tu saki: "Uzvelc cepuri!" (pārdzīvojot par bērna veselību), pusaudzis dzird: "Es uzskatu, ka tev labāk ir uzvilkt cepuri".
Protams, palicis bez pieskatīšanas, pusaudzis cepuri tūliņ pat noņem – tā viņš parāda savu "es".

Izvēloties skolai apģērbu, vai iešanai uz kino un pastaigām ar draugiem, pusaudzis vismazāk jau nu domās par savu veselību. Ziemā, protams, ir muļķīgi staigāt vasaras kedās, bet galvenais – atstāt iespaidu uz draugiem.













Foto: PantherMedia/Scanpix

Man nepatīk tavi draugi. Pārstāj ar viņiem kontaktēties!

Draugu izvēle pusaudzim ir galēji svarīga, tā ir personības izvēle. Lai cik labi mēs nepazītu savu bērnu, mēs nevaram draudzēties viņa vietā.
Un ja bērnudārza vecumā bērns pilnīgi dabiski stāstīja, ar kādu meiteni vai zēnu viņš draudzējas, tad pusaudzis no tevis slēpj savu personīgo dzīvi.
Ir vērts tikt skaidrībā un parunāt ar savu bērnu, kurš nu jau kļūst pieaudzis, kāpēc tev nepatīk tieši tie viņa biedri un uzzināt, kāpēc tavam bērnam ar viņiem ir interesanti.

Neesi vēlu! vai Kāpēc tu tik vēlu pārnāci mājās?

Protams, vecāki pārdzīvo, ja bērns aizkavējas, galvā uzreiz rodas visbriesmīgākās domas.
Pamēģini paskaidrot vēl vienu reizi, ka vienmēr ir iepriekš jāpabrīdina par kavēšanos. Bērnam nodod šādu vēstījumu: "Es tev uzticos, taču neuzticos autovadītājiem uz ceļa. Esi uzmanīgs!".
Un ja viņš nevēlas, lai tu ar saviem zvaniem traucētu viņa draugus, labāk ir paziņot pašam.

Pietiek sēdēt pie datora!

"Tā vietā, lai sēdētu ar planšeti vai mobilo tālruni rokās, labāk gatavo mājasdarbus!" vai 'Noņem austiņas, tu manī neklausies!". Internets un sociālie tīkli – vēl viens iemesls konfliktam mūsdienu pusaudzim ar vecākiem. Pēc vecāku domām, tā ir tukša laika pavadīšana, bet pusaudzim – pirmā nepieciešamība.

Pamēģini izmantot tehniku – "es-ziņojums". Tas ir tad, pārrunājot savas jūtas, vispirms strādā ar sevi, regulējot personīgās emocijas, nevis provocējot ar tām otru cilvēku.

Kā likums, vecāki savu neapmierinātību izsaka ar frāzi: "Tu slikti uzvedies, tu mani sanikno u.t.t.". Minētā tehnika pārveido tevis teikto: "Kad es kaut ko redzu, es jūtu to un to, jo man ir svarīgi tas un tas".

Piemēram, frāzi: "Tu mani kaitini, kad velc zeķes virs biksēm", var pārveidot šādi: "Kad es redzu, ka tu zeķes uzvelc virs biksēm, es satraucos, jo man ir svarīgi, lai tu izskatītos pieklājīgi un akurāti".
Šī tehnika nepiespiež partneri aizstāvēties. Tā, tieši pretēji, aicina otru uz dialogu, sniedz iespēju izteikt savas domas. Ir jāpierod izmantot šo tehniku, jo sākumā nepieciešams apdomāt, ko tu vēlies pateikt, nevis bliezt ārā to, kas uz mēles.

Turklāt neprovocē agresiju! Pieaugušais ar to arī atšķiras no pusaudža, ka prot kontrolēt pats sevi.
Ar savu pusaudzi runāt īsi un precīzi, izvairies no gariem monologiem.

Runā ar bērnu labvēlīgā tonī, pieklājīgi un klusu – tad viņam būs jāieklausās tevis sacītajā, nevis mēģināt tevi pārkliegt.


Foto: Shutterstock

Ja bērns pats sācis tev kaut ko stāstīt, nenovērsies, klausies viņu uzmanīgi. Un mācies klausīties arī pats: savus draugus, tuviniekus, paziņas. Esi piemērs tam, cik svarīgi ir būt uzklausītam. 
Nesāc nopietnu sarunu stingrā tonī. Dažreiz ir grūti apstāties, taču pieaugušais ir spējīgs sevi savaldīt un nogaidīt, kamēr pāriet dusmas.

Ja vēlies kaut ko pateikt vai vērst sava pusaudža uzmanību, dod viņam laiku atrauties no savām nodarbēm.
Pasaki: "Tu man būsi vajadzīgs pēc divām minūtēm", nevis "Tūliņ pat nāc šurp!". Tā bērns pagūs pārslēgt savu uzmanību.

Katrā ziņā komunikācijai ar pusaudzi jānorit pozitīvā gaisotnē, pieņem sava bērna uzskatus un domas, rēķinies ar tiem. Necenties lieku reizi viņu apbēdināt, izteikt pārmetumus vai sarkastiskas piezīmes.
Bet pats galvenais – esi pats tāds, kādu vēlies redzēt savu bērnu.


Laimīgs pusaudzis!










Foto: Shutterstock

Patiesībā veiksmīgam bērna un vecāku dialogam pamati jācenšas likt no mazotnes, jo tieši ģimene ir tā vieta, kurā bērnam veidosies sava laimes sajūta un pozitīvs skatījums uz pasauli. Piedāvājam piecus padomus, kā izaudzināt laimīgu pusaudzi.

"Vecāku lielākā vēlēšanās ir nodrošināt saviem bērniem laimīgu bērnību un pusaudža gadus. Taču šis uzdevums nemaz nav tik vienkāršs, ņemot vērā, ka tieši tīņu vecums mēdz būt vissarežģītākais attiecībās ar vecākiem. Tāpēc vecākiem ir svarīgi izveidot veselīgas un uzticības pilnas attiecības ar savu pusaudzi," pieredzē dalās Marta Kukarane, dzīvesstila blogere un mamma pusaudzim.

Pagājušā gada nogalē veiktais pētījums "Amigo laimes indekss" atklāja, ka ģimene ir laimes avots 76 procentiem Latvijas cilvēku, turklāt 91 procents bērnu savās ģimenēs jūtas "diezgan laimīgi" vai "ļoti laimīgi". Tomēr, bērnam pieaugot, laimes koeficientam ir tendence samazināties.

"Nereti tieši vecāku kategoriskā attieksme pret pusaudža vēlmēm rada draudīgu plaisu abu pušu komunikācijā. Pēc manas ģimenes pieredzes, ievērojot dažus vērtīgus padomus, var veicināt pusaudža uzticēšanos un saglabāt labas attiecības arī šajā "grūtajā vecumā"," atklāj Marta.

Uzklausīšana. 

Nav svarīgi, cik vērtīga tev šķiet informācija, ar kuru bērns nolēmis dalīties, –uzklausi un izrādi interesi. Bērnam ir būtiski apzināties, ka tieši vecāki ir tie cilvēki, ar kuriem izrunāt sev būtisko. Dienas noslēgumā velti savam bērnam kaut vai 10 minūtes nedalītas uzmanības.

Pārdomāta reakcija.

 Ja situācija vai sarunas temats tevi nepatīkami pārsteidz, reaģē mierīgi un nosvērti, centies izskaidrot lietas, atbalstot bērnu un piedāvājot risinājumus. Galvenais – neaizbiedē! Piemēram, bērns paziņo, ka ciemos pagaršojis alkoholu vai klasesbiedrs aicinājis ievilkt pirmo dūmu. Mēģini risināt situāciju bez histērijas!

Mūsdienīgs skats uz dzīvi. 

Tici – replika "kad mēs augām" īsti nepalīdz. Laiks rit un pasaule un tehnoloģijas attīstās. Tu tikai iegūsi, ja mēģināsi iedziļināties tajā, kas ir svarīgs tavam bērnam šodien un tagad. Neapstrīdi bērna izvēles un nešausminies par tām!

Gudra uzraudzība. 

Ļauj pusaudzim izmantot viņa iemīļotās mūzikas vai filmu vietnes, piemēram "Netflix" vai "Spotify", lietojot kopīgus pieejas datus. Iespējams izveidot un pārraudzīt arī pusaudža bankas karti. Pusaudzim tiks dota sava rīcības brīvība, tomēr viņš apzināsies, ka ir atkarīgs no vecākiem.

Pienākumi. 

Visatļautība nav labākais variants, kā "draudzīgi sadzīvot" ar pusaudzi. Ir labi, ja liec justies viņam vajadzīgam mājas dzīvē. Vienojies par konkrētiem pienākumiem, kas gultos tieši uz viņa pleciem – kaut vai veļas izžaušana, kaķa vai suņa pabarošana, iepirkumu izkrāmēšana u.t.t.

Pacietība, izpratne un spēja ieklausīties – tie ir burvju vārdi ceļā uz labām attiecībām ar pusaudzi, uzskata Marta.
Marta Kukarane

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Uzturā čia sēklas!

Sanskrita valoda