Gosupes Velns

Gosupes velns Lizumā

1955. gadā veidojis lizumietis Vilis Zvaigznītis. Vienīgais piemineklis velnam Latvijā. Veidots sakarā ar meliorācijas darbiem Gosupes krastos. Tautā saglabājušies nostāsti par velnu, kas seviški nav ieredzējis dzārājus: Gosupes velns gandrīz aizvilcis uz elli krogusbrāli Rudgalvju Krustiņu.



Leģenda par Gosupes velnu

Tas bija vēl toreiz, kad Lizuma muižas barons Heinrichs fon Volfs braukāja pa apkārtējām muižām, kārtis spēlēdams. Dārtiņas pusmuižu jau bija nospēlējis, un ta piederēja Tirzas baronietei. Tamdēļ vel tagad, braucot uz Druvienu, vispirms esam Tirzas pagasta teritorija, tad atkal pie Azandas upes iebraucam Lizuma pagasta. Un tikai tad noklustam druveniešos.

Ta ka Volfam Tirzas muiža vairs nebija ko darit, vinš bija sacis apciemot Malmuižas baronu Mengdenu fon Malama. Lizuma laudis, to redzedami, baidijas, ka tikai atkal kaut ko nepaspele. Pļaudami muižas sienu Gosupes plavas un redzedami, ka barons atkal ar savu divzirgu karieti un kucieri uz bukas aizbrauc uz karšu speli, vini noteica: „Velns lai parauj, ta vinš mus visus izputinas!”

To dzirdeja Gosupes velns, bet nedzirdeja muižas starasts Sebris, kurš, sededams uz upes aizsprosta uzberuma, saulite bija aizsnaudies. Pavasaros upes aizsprostu aiztaisija, un ta appludinaja Gosupes plavas. Tadel tur vasara izauga varena zale, un vajadzeja daudz plaveju. Aizsprostu un uzberumu barons taupija un nelava pa to braukt. Celš un tilts atradas tam lejas puse, bet nebija visai laba stavokli.

Un ta Volfs aizbrauca, zemnieki plava, un starasts sedeja uz uzberuma un veroja, cik kurš strada. Tad vinš izdomaja, ka deretu to plavu lidz vakaram noplaut, lai zemnieki blakus celam nelur, ka barons brauka apkart. Velnam plaveju žel. Saulite silda. Sebris aizsnaužas. Velns starasta balsi sauc: „Šodien pietiks, ejiet majas”. Kad starasts pamostas, plaveji jau sen gabala, un plava tikai pusplauta. „Kads velns man lika tik ilgi nogulet!”, ta Sebris.

Volfam karšu spele Malmuiža ievilkusies lidz velai naktij. Jabrauc majas. Kucieris brauc. Barons snauž. Kad tikuši jau garam Velenai, uznacis perkona negaisa makonis. Pret Velenmuižas celu pekšni tumsu parškel zibens bulta un iesperts turpat blakus esoša celmalas koka. Zirgi satrukušies un lekuši uz priekšu, beidzot apstajušies. Visapkart jutama sera smaka. Barons prasa, kapec nebrauc. „Velns zin, kur lai brauc, nekas nav redzams”, ta kucieris. „Ha, ha, ha, laid taisni!”, ta velns. Nu ja taisni, tad taisni, un kucieris uzšauj zirgiem ar patagu. Tie ka iet ar visu karieti duksti lidz rumbam. Vairs ara netiek. Kucieris saka: „Baronlielskung, kapiet vienam zirgam mugura.” Barons no astes puses uzraušas zirga. Tad kucieris, pargriezis visas iejuga siksnas, tiek otra zirga, un abi ar baronu veikli jaj uz muižu. Kariete paliek duksti. Viniem loti negribas, lai kads tos redz jajam bez segliem un ar sagrieztam siksnam.

No rita plava ieradušies pļāveji redz, ka Gosupe starp tiltu un uzberumu stav barona kariete bez aizjuga. Nakti brauceji bija nogriezušies no cela un iebraukuši upe. Kads no atbraucejiem noteicis: „Beidzot velns paravis baronu ar visu kucieri.” Kad ieradies vagars, licis zemniekiem karieti vilkt ara no udens. Bet zemnieki, velna bidamies, nav gajuši. Velak no muižas atsutiti kalpi. Ta ka aizjuga siksnas ir nogrieztas, nav aiz ka vilkt. Vagars liek kalpiem kapt upe, nemt aiz spiekiem un griezt ritenus. Kalpi nezinaja, kada virziena jagriež. Starasts nokliedzis: „Stulbeni, vai tad neredzat, ka jagriež pa kreisi un visiem reize”. Nu visi kalpi ari griež pa kreisi, bet kariete nekust. Viens muižas kalps gan uzberuma puse sacis pratot, vai tik negriež preti. Velns, to redzedams, cukstejis: „Pa kreisi, pa kreisi.” Beidzot vinam kalpu palicis žel, tamdel partraucis musinat. Ari starasts, redzedams, ka nekas nesanaks, aizsutijis kalpus uz muižu pec zirgiem un jauna aizjuga. Tad jau visi laudis zinaja par barona nakts piedzivojumiem un starasta nespeju tikt gala ar karieti.

Velak barons Sebrim parmetis: „Ko tu, unsvat, tur mullajies lidz pusdienam?” „Bet, baronlielskungs, man tak nav pulkstena.” Tad Volfs vinam atdevis savu veco kabatas pulksteni ar kedi. Starasts nu lepns par barona davanu. Gosupes plava ieradies vel agrak, lai visi plaveji nakdami redz, kas par mantu. Nu vinš droši vares pasnaust, nebaididamies nokavet pusdienlaiku.

Kad starasts aizsnaudies, velns piezadzies pie vina klat un pagriezies pulkstena raditajus vienu stundu atpakal. Ta plaveji darbu sakuši velak. Kamer starasts pecpusdiena atkal gulejis, velns vina pulksteni pagriezis divas stundas uz priekšu. Velnam ši nerrošanas ta iepatikusies, ka pulkstenis ticis grozits, kamer nokopta visa Gosupes plava. Zemnieki gan brinijušies, kapec starasts tik agri liek darbus beigt, bet, ja saka, tad jabeidz. Velns nolemis Gosupi neatstat un apmeties turpat pie uzberuma.

Nav zinu, cik ilgi vinš tur darbojies un cik ilgi dzivojis. Tagad vinš nav manits. Varbut negribejis, lai izsuta uz Sibiriju, un parcelies citur, kur vinu nepazist.

http://www.geocaching.com/geocache/GC1MHHA_gosupes-devil?guid=746e85f0-a...
https://eucow.com/galerija/le-enda-par-gosupes-velnu

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Senās rotas