Klaņģukalna pilskalns

Klaņģukalna pilskalnu apdzīvojuši balti, sākot​ ar ​I. gt. ​p.m.ē.

Iebrukumu rezultātā, zemes dalīšanas līgumos u.c. dokumentos pieminēts Daugmales pilskalns, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Klaņģukalna, kas liek pieskaitīt pie Zemgaļu pilskalniem

Pilskalns pašlaik atrodas pie Doles HES, blakus Daugavai. Klaņģukalna pilskalns paceļas 25 m virs jūras līmeņa un 15 m virs apkārtējās teritorijas. Ziemeļu, rietumu, un dienvidu pusē Klaņģu kalns, uz kura atrodas, daļēji apaudzis ar mežu, pie tā Daugavā ietek upe ar eksotisku nosaukumu - Pūķupe.

Pilskalna plakumam dienvidu pusē ir 4 m augsts mākslīgi veidots uzbērums. Pašā plakuma vidū atrodas sena ūdeņaina bedre, agrāk te bijusi aka. Pēc 1. Pasaules kara Klanģukalns ir ļoti izpostīts ar ierakumiem.

1935. g. veiktie izrakumi rāda, ka Klaņģukalnā bijusi nocietināta apmetne laikposmā no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz mūsu ēras 2. gadu tūkstotim, līdzīgi, kā bijis apdzīvots tuvumā esošais Sauliešu pilskalns (Pļavniekkalns). Atrastie bronzas lejamveidņu fragmenti un bronzas priekšmeti. Klaņģukalnā dzīvojuši mednieki, zvejnieki un arī lopkopji. Apmetne tikusi vairākas reizes postīta, trīs reizes atjaunota, bet pēc ceturtā uzbrukuma iedzīvotāji to pametuši.

A. Bīlenšteins šo vietu atzinis par pilskalnu, to aprakstījuši arī Levis of. Menārs un E. Brastiņš.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Uzturā čia sēklas!

Sanskrita valoda