Puzuros ietvertās zinības
Gatavojam puzurus un mācām to darīt saviem bērniem!
Puzuri ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem, kuri greznojuši latviešu dzīves telpu.
Tie tikuši darināti Ziemas Saulgriežu gaidīšanas laikā vēl pirms mūsu senču mājās ienākusi elgīte. Arī mūsdienās ir ģimenes, kuras gatavo puzurus un māca to darīt saviem bērniem.
Konsultē tekstilmāksliniece Līva Kaprāle.
Puzurs ir latviešu un citu tautu dekorējums, ar kuru rotāja mājas Ziemassvētkos, Lieldienās, kāzās un citās nozīmīgās gadskārtās un ģimenes svētkos. Ne velti puzurus lietuvieši mēdz dēvēt par debesu dārziem, tādējādi simbolizējot kosmosmu un savu personīgo telpu.
Puzuri lielākoties kāra istabas centrā, kas tika uzskatīta par goda vietu mājā, visbiežāk tur atrādās saimes galds. Taču mēdza to kārt arī virs bērniņa šūpuļa, lai tas sevī krātu visu slikto un mazulis būtu pasargāts.
"Puzurs reizē ir kā dekors, kas kustoties ienes svētību- jo vairāk kustas, jo vairāk ienes svētību visam gadam," atklāj Līva. "Pēc gada, kad puzurs tiek sadedzināts, reizē tiek sadedzināts un aiznests arī ļaunums."
Puzura sadedzināšāna, jo īpaši tad, ja tas ir bijis liels un grezns, māca mums nepieķerties lietām, atvadīties no tā, kas pagājis. Puzuri iespējams darināt no salmiem, niedrēm, kviešu vai miežu stiebriņiem, smilgām, kuras vēlams savākt vēl pirms rudens iestāšanās – augusta beigās, septembrī.
Pirms vērt stiebriņus diegā, vēlams aprēķināt diega garumu tā, lai uz tā mēs varētu savēr visus 12 salmiņus. Uzveram diegā pirmos 4 un sasienam diegu, lai veidojas kvadrāts. Tad katrai malai pretī varam vērt 2 stiebriņus, lai veidojas jumtiņš un tad pretējo malu jumtiņus sasiet kopā. Šis ir tāds sliņķu puzura gatavošanas veids, jo ir ātrāks un vieglāks, taču, ja vēlāmies tā, kā to darījuši mūsu senči, tad stiebriņi jāver noteiktā secībā, lai puzuris būtu savērts uz viena diega un tajā nebūtu mezglu. Mezgli savā ziņā apzīmē nedienas un, ja reiz mēs puzurus veidojam kā savas pasaules atpoguļojumu, mēs taču tajā nevēlamies grūtības. Turklāt diegs ir tas, kas atspoguļo mūsu dzīves celu, mūsu vēlmi doties uz priekšu.
Puzuris pēc savas truktūras atgādina kristālu, kurā mēs varam saskatīt vertikālo asi kas sadala mūsu dzīvi trīs daļās – pagātnē, tagadnē un nākotnē, savukārt horizontālā ass iezīmē 4 debess puses un vidū, kur asis satiekas ir tagadnes punkts, kurā šobrīd atrodamies.
Taču ne tikai puzuri ir tie, kas reiz rotājuši latviešu mājas, tāpat tika darināti dažāi citi rotājumi, kuri arī ir bijuši ar savu nozīmi.
Laikā, kad ģimenē ir ienācis mazulis, svētku sajūtu noķert esot daudz vieglāk, tīri dabiski rodas vēlme gatavoties svētkiem, jo dzīve nesastāv tikai no ikdienas, tajā nozīmīgu lomu spēlē svētki.
Māmiņu klubs
Tie tikuši darināti Ziemas Saulgriežu gaidīšanas laikā vēl pirms mūsu senču mājās ienākusi elgīte. Arī mūsdienās ir ģimenes, kuras gatavo puzurus un māca to darīt saviem bērniem.
Konsultē tekstilmāksliniece Līva Kaprāle.
Puzurs ir latviešu un citu tautu dekorējums, ar kuru rotāja mājas Ziemassvētkos, Lieldienās, kāzās un citās nozīmīgās gadskārtās un ģimenes svētkos. Ne velti puzurus lietuvieši mēdz dēvēt par debesu dārziem, tādējādi simbolizējot kosmosmu un savu personīgo telpu.
Puzuri lielākoties kāra istabas centrā, kas tika uzskatīta par goda vietu mājā, visbiežāk tur atrādās saimes galds. Taču mēdza to kārt arī virs bērniņa šūpuļa, lai tas sevī krātu visu slikto un mazulis būtu pasargāts.
"Puzurs reizē ir kā dekors, kas kustoties ienes svētību- jo vairāk kustas, jo vairāk ienes svētību visam gadam," atklāj Līva. "Pēc gada, kad puzurs tiek sadedzināts, reizē tiek sadedzināts un aiznests arī ļaunums."
Puzura sadedzināšāna, jo īpaši tad, ja tas ir bijis liels un grezns, māca mums nepieķerties lietām, atvadīties no tā, kas pagājis. Puzuri iespējams darināt no salmiem, niedrēm, kviešu vai miežu stiebriņiem, smilgām, kuras vēlams savākt vēl pirms rudens iestāšanās – augusta beigās, septembrī.
Ieteikumi precīzai puzura gatavošanai
Lai puzuris mums izdotos pēc iespējas precīzāks, vēlams 12 nepieciešamos stiebriņus nogriezt vienāda garuma. Arī skaitlim 12 ir sava nozīme – katrs salmiņš ir kā viens mēnesis gada nogrieznī.Pirms vērt stiebriņus diegā, vēlams aprēķināt diega garumu tā, lai uz tā mēs varētu savēr visus 12 salmiņus. Uzveram diegā pirmos 4 un sasienam diegu, lai veidojas kvadrāts. Tad katrai malai pretī varam vērt 2 stiebriņus, lai veidojas jumtiņš un tad pretējo malu jumtiņus sasiet kopā. Šis ir tāds sliņķu puzura gatavošanas veids, jo ir ātrāks un vieglāks, taču, ja vēlāmies tā, kā to darījuši mūsu senči, tad stiebriņi jāver noteiktā secībā, lai puzuris būtu savērts uz viena diega un tajā nebūtu mezglu. Mezgli savā ziņā apzīmē nedienas un, ja reiz mēs puzurus veidojam kā savas pasaules atpoguļojumu, mēs taču tajā nevēlamies grūtības. Turklāt diegs ir tas, kas atspoguļo mūsu dzīves celu, mūsu vēlmi doties uz priekšu.
Puzuris pēc savas truktūras atgādina kristālu, kurā mēs varam saskatīt vertikālo asi kas sadala mūsu dzīvi trīs daļās – pagātnē, tagadnē un nākotnē, savukārt horizontālā ass iezīmē 4 debess puses un vidū, kur asis satiekas ir tagadnes punkts, kurā šobrīd atrodamies.
Taču ne tikai puzuri ir tie, kas reiz rotājuši latviešu mājas, tāpat tika darināti dažāi citi rotājumi, kuri arī ir bijuši ar savu nozīmi.
Laikā, kad ģimenē ir ienācis mazulis, svētku sajūtu noķert esot daudz vieglāk, tīri dabiski rodas vēlme gatavoties svētkiem, jo dzīve nesastāv tikai no ikdienas, tajā nozīmīgu lomu spēlē svētki.
Māmiņu klubs
Komentāri