Skolu ēdināšanas nosacījumi Latvijā ir sarežģīti.
Ēdināšanas nosacījumu regulējums Igaunijā ir piezemētāks un vienkāršāks, saka skolu ēdinātājs Igaunijā.
Latvijā skolu ēdināšanas apkalpošana ir haotiska.
Ēdināšanas nosacījumu regulējums Igaunijā ir salīdzinoši piezemētāks un vienkāršāks, stāsta Latvijā un Igaunijā strādājošā ēdnīcu tīkla «Daily» īpašnieces SIA «Baltic Restaurants Latvia» valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.
Viņš norāda, ka Igaunijas skolu ēdināšanas nosacījumu regulējums nosaka tikai uzturam nepieciešamo kaloritāti un uzturvērtību. Regulējuma ieviešanā ir svarīgs galarezultāts - kā prasīto nodrošina. «Igaunijā diezgan bieži pusdienās ir, piemēram, tikai zupa un saldais ēdiens vai zupa un salāti. Mēs jau ikdienā arī reti kad ēdam trīs ēdienus, jādomā par uzturvērtību, nevis primāri par ēdienu skaitu dienā vai iekļaujamiem produktiem.»
Jau vēstīts, ka lielākajai daļai skolu ēdinātāju ikdiena Latvijā pēc Veselības ministrijas (VM) grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr.172 stāšanās spēkā šogad izvērsusies haotiski. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane skaidroja, ka haoss ikdienas darbā skolu ēdinātājiem galvenokārt ir tāpēc, ka ēdinātājiem uzreiz neizdodas pielāgoties jaunajai situācijai. Haosu ikdienā rada arī šo grozījumu interpretācija.
Taču jau vienā no tuvākajām valdības sēdēm varētu tikt pieņemts normatīvais akts, ar kuru tiks apturēti VM izstrādātie strīdīgie noteikumi par striktajām uztura normām skolās, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece.
Ilustratīvs attēls. Foto: Sputnik/Scanpix
Daudz lielāka loma šajā procesā Igaunijā ir gan pašvaldībai, gan skolai - gan vieni, gan otri var ietekmēt ēdināšanas nosacījumus skolā vai bērnudārzā, stāsta Kaugars.
Ēdināšanas nosacījumu regulējuma pieeja Igaunijā ir piezemētāka un vienkāršāka, bet tas saistīts arī ar finansējumu, atzīst Kaugars. Proti, Igaunijā gan bērnudārzā, gan skolā līdz 12. klasei ēdināšana tiek nodrošināta ar valsts līdzfinansējumu, bet vecākiem, ja arī ir jāpiemaksā, tie ir daži desmiti centu.
Bieži starpību starp valsts finansējumu un patiesajām ēdināšanas izmaksām sedz pašvaldība, atzīmē Kaugars.
Ir skolas, kas izvēlas, piemēram, bioloģiskos produktus iekļaut ēdienkartē, bet tad tas ir skolas un/vai pašvaldības lēmums, ka par to īpaši tiek piemaksāts vai nu no vecāku, vai pašvaldības kabatas.Jau vēstīts, ka lielākajai daļai skolu ēdinātāju ikdiena Latvijā pēc Veselības ministrijas (VM) grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr.172 stāšanās spēkā šogad izvērsusies haotiski. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane skaidroja, ka haoss ikdienas darbā skolu ēdinātājiem galvenokārt ir tāpēc, ka ēdinātājiem uzreiz neizdodas pielāgoties jaunajai situācijai. Haosu ikdienā rada arī šo grozījumu interpretācija.
Kā ziņots, ar 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs ēdinātājiem iepirkt produktus, kuru sastāvā ir tādas pārtikas piedevas kā konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji.
Tādējādi ražotājiem radušās problēmas, jo aizliegto piedevu sarakstā nokļuva arī dabīgās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm.Taču jau vienā no tuvākajām valdības sēdēm varētu tikt pieņemts normatīvais akts, ar kuru tiks apturēti VM izstrādātie strīdīgie noteikumi par striktajām uztura normām skolās, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece.
Ilustratīvs attēls. Foto: Sputnik/Scanpix
Komentāri