Pilskalnus meklējot

Opiņku pilskalna meklējumos

Latgaļu pilskalna meklēšana Nautrēnu pagasta Opiņkos.

Runā, ka mēs katrs jūkam prātā pēc sava parauga. Arī es. Kopš agras bērnības, kad skolotāji mūs vadāja ekskursijās, lai iepazītu savas zemes vēsturi un kultūru, man palicis atmiņā gājiens uz seno latgaļu pilskalnu Nautrēnu pagastā Opiņkos, kad ziņkārības dzīts līdu Velna alā. 

Šogad, 65 gadus pēc pirmā apmeklējuma, vēlējos šo vietu redzēt vēlreiz. Pieejamā informācija liecina, ka šis pilskalns ir „nozīmīga seno latgaļu apdzīvota vieta, un Vices strauta labajā krastā izveidojusies Velna ala, saukta arī par Latgales mazo Staburagu. Šādas alas Latvijā ir tikai divas.” 

Pēdējo reizi šajā vietā biju apmēram 1948.gadā. 

Meklējumi mūža garumā.

Pēc 60 gadiem mēģināju atrast šo vietu, bet nesekmīgi, jo ar mašīnu ceļš bija neizbraucams. Šogad 23.jūnija priekšpusdienā mēģināju šo savas dzimtās puses nozīmīgāko vietu apmeklēt vēlreiz un iepazīstināt ar to arī jaunāko paaudzi. Diemžēl nesekmīgi, jo pie ceļa, kuram it kā jāaizved līdz netālajam pilskalnam, rēgojās tikai norāde „Rasnupļu kapi”. Domādami, ka uz kapiem mums doties vēl pāragri, kopā ar jaunākās paaudzes pārstāvjiem virzījamies pa knapi izbraucamo ceļu dienvidu virzienā, kur saskaņā ar kartes datiem apmēram pēc kilometra vajadzēja būt meklētajam pilskalnam. Diemžēl nebija nevienas norādes, tikai nepārejami džungļi. Arī cilvēka neviena, kam lūgt padomu, lai orientētos – pilnīga bezspēcības sajūta. 

Radās iespaids, ka atrodamies nevis Latvijas republikas Nautrēnu pagastā, ko vada bijusī Saeimas deputāte Līvija Plavinska, bet kādā atpalikušā Krievijas guberņā, ko vada amatpersona, kurai Latvijas vēsture tā sacīt ir „po barabanu”.

http://antonsrancans.wordpress.lv/2015/06/23/opinku-pilskalna-meklejumos/

Antons Rancans