Arheologu izrakumi Mežotnes Pilskalna senpilsētā
LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBAS PLENĒRS MEŽOTNES PILSKALNA SENPILSĒTĀ
2017. gada augustā gada arheoloģijas pieminekļa pasākumu kopuma ietvaros norisinājās Latvijas arheologu biedrības rīkotais plenērs – pārbaudes izrakumi Mežotnes pilskalna senpilsētas daļā, netālu no iespējamās senās ostas vietas.
Toreiz atklājās 1,7- 2 m biezs vēlā dzelzs laikmeta kultūrslānis.
Nedēļas laikā tika izpētīts 4 x 5 m liels laukums pilskalna pakājē, Lielupē ietekošā strauta krastā, kas pie ietekas veido nelielu līci, kas tradicionāli tiek saistīts ar ostas vietu.
Arheoloģisko lauka darbu iemaņas šeit apguva gan biedrības biedri, gan dažādi interesenti – studenti un skolnieki.
Pētītajā senpilsētas daļā pētījumi līdz šim nebija veikti un viens no projekta mērķiem bija noskaidrot kultūrslāņa un citu arheoloģisku liecību esamību šajā pieminekļa zonā.
Noņemot virskārtu, gandrīz visā laukuma platībā atsedzās ar jaunākajiem laikiem saistās akmeņu klājums. Noņemot to, atklājās mālains slānis, kas saistāms ar upes krasta nogulumiem, kas izveidojies ilgstoši šai vietai applūstot pavasara palos.
Nedēļas laikā tika izpētīts 4 x 5 m liels laukums pilskalna pakājē, Lielupē ietekošā strauta krastā, kas pie ietekas veido nelielu līci, kas tradicionāli tiek saistīts ar ostas vietu.
Arheoloģisko lauka darbu iemaņas šeit apguva gan biedrības biedri, gan dažādi interesenti – studenti un skolnieki.
Pētītajā senpilsētas daļā pētījumi līdz šim nebija veikti un viens no projekta mērķiem bija noskaidrot kultūrslāņa un citu arheoloģisku liecību esamību šajā pieminekļa zonā.
Noņemot virskārtu, gandrīz visā laukuma platībā atsedzās ar jaunākajiem laikiem saistās akmeņu klājums. Noņemot to, atklājās mālains slānis, kas saistāms ar upes krasta nogulumiem, kas izveidojies ilgstoši šai vietai applūstot pavasara palos.
Tomēr, pēc zondēšanas un šurfēšanas, izrādījās, ka šis, šķietami pilnībā ar ģeoloģiskajiem procesiem saistāmais slānis tomēr saturēja liecības par cilvēka klātbūtni šeit viduslaikos un jauno laiku sākumā. 2 metru dziļumā zonde uzrādīja zilo mālu nogulumus un laukumā ieplūda ūdens.
Plenēra laikā izrakumu vietu apmeklēja kupls pulks interesentu un apmeklētāju. Jāuzteic arī sadarbība ar vēstures entuziastiem – darbu laikā tika saņemti divi agrāk iegūtu senlietu dāvinājumi, kas tagad nonāks Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā un ar tiem varēs iepazīties ikviens.
Ir skaidrs, ka šis izcilais arheoloģijas piemineklis slēpj vēl daudzus noslēpumus un pārsteigumus nākotnes pētījumiem.
Ieskats TV sižetā.
Artūrs Tomsons
Arheologu biedrība
Arheologu biedrība
Komentāri