Latvijas melnie arheologi..
Latvijas melnie arheologi nosit cenas pasaules senlietu tirgū
Pēc dažādām ziņām Latvijā ir vairāki simti melno arheologu – no 500 līdz pat 3000. Viņi aptīra kapus un iznīcina vēsturiskas vērtības, izrakņā pilskalnus un senās apmetnes, jo atradums var atnest lielu peļņu Viņu rosīšanās pat nositušas cenas pasaules senlietu tirgū.
Latvijā uzdarbojas pāris tūkstošu melno arheologu, kuri pasaules tirgu pārpludinājuši ar mūsu zemes dzīles atrastajām vēsturiskajām senlietām.
„Paskatieties interneta izsoles, piemēram, e-bay! Pie vikingu laika viena Latvija rēgojas,” laikrakstam „Diena” saka „racēju bieds” Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Arheoloģijas daļas vadītāja Sandra Zirne. Viņa teic, ka dažādi pilskalni un senkapi tiekot izlaupīti gluži vai masveidā.
Tāpat melnie arheologi lielu postu nodara arī izlaupot pasaules karos bojāgājušo kareivju kapus Viena no pieprasītākajām kara relikvijām ir karavīru žetoni, uz kuriem rakstīts kritušā vārds. Racēji gan šādu relikviju piesavināšanos noliedz. „Ja mēs, racēji, uzzināsim kādu, kurš paņems no kauliem žetonu, viņš mežā vairs neparādīsies,” „Dienai” norādīja viens no Latvijā pazīstamākajiem „melnajiem racējiem” Vasilijs.
„Nevainīgie” Filatēlistu salidojumi
Nelegālie arheologi regulāri brīvdienās pulcējas Rīgas 6. vidusskolā, kur notiek viņu tikšanās, kas nevainīgi saucas par Filatēlistu salidojumu. „Diena” apraksta tur redzēto:
„No visas Baltijas sabraukušie kolekcionāri savā starpā kaulējas ne tikai par retām pastmarkām un monētām, bet arī pareizticīgo svētlietām, kareivju apbalvojumiem un ieročiem ar trešā reiha simboliku. Cenas svārstās no dažiem latiem līdz vairākiem simtiem eiro. Acīmredzams daļa no tiem tikai nesen izrakta no zemes.
Britu laikraksts „The Times” augusta nogalē apgalvoja, ka Latvijā un Krievijā tiek masveidā izlaupīti Otrajā pasaules karā kritušo kareivju kapi, lai tiktu pie vēsturiskām relikvijām. Britu medijs īpašu uzmanību pievērsis kareivju žetonu tirdzniecībai, jo žetona nokļūšana privātkolekcijā rada vislielāko cilvēcisko traģēdiju - kad žetons šķirts no kauliem, cilvēks uz mūžīgiem laikiem paliek bezvēsts pazudušo sarakstos.
Latvijas ierēdniecībai šī problēma nav sveša. Visaktīvāk satraukumu līdz šim paudusi VKPAI Arheoloģijas daļas vadītāja Zirne.”
„Protams, ir mudaki, kas apzog kapus…”
Brāļu kapu komitejas (BKK) valdes loceklis, vēsturnieks Arnis Āboltiņš norāda – ja cilvēks uziet karavīra kaulus, tie jānodod BKK kopā ar mantām, kas kritušo identificē. Tās ir kareivja žetons un apbalvojumi. Pārējais – ķivere, jostas sprādze, šķiltavas – komiteju neinteresē. Tomēr eksotiskas mantas, piemēram, esesieša žetons, atradējam var ienest pieklājīgu summiņu, tādēļ arī šādas lietas apgrozās kolekcionāru tirgū.
Izrādās, ziņas par „melnās arheoloģijas” popularitāti nav pārspīlētas – populārākajā racēju interneta forumā antik-war.lv ir vairāk nekā 11 tūkstoši reģistrētu lietotāju.
Foruma logo, starp citu, ir vācu kareivja žetona formā. Administrators Konstantīns apgalvo, ka forums vajadzīgs, lai apmācītu iesācējus, ka racēju etiķete ir pēc sevis bedres aizrakt, uz kapiem neiet, ja uzduras kauliem, paziņot attiecīgajām iestādēm. „Kareivis nedrīkst palikt bez vārda. Ja tu viņu izraki, nedrīksti savākt sev žetonu un izmētāt kaulus. Mums tas ir šausmīgākais noziegums. Ja kāds tā darīs, viņam pašam kaulus salauzīs,” viņš saka.
Uz aizrādījumu, ka forumā tirgo senlietas un žetonus, Konstantīns atsaka – ja aizliegs tur bildes likt, tirgošana neapstāsies. „Protams, ir mudaki, kas apzog kapus, lien uz pilskalniem, bet tādu ir labi ja 1% no visiem. Tagad vismaz tas arhīvā saglabājas, vēsturnieki var apskatīties, kas kur atrasts. Un, ja būtu pamatīgs krimināls, tad pēc IP adreses policija vainīgos varētu atrast,” viņš uzsver.
Mūsu senlietas pārpludinājušas pasaules tirgu
Jau pieminētais melnais arheologs Vasilijs stāsta: „Muzeji atpirkt atrastās mantas nevar. Viens čoms atrada slaveno Raganas monētu depozītu. 120 Rietumeiropas dināru, gredzeni, rokassprādzes. Viņš kā godīgs pilsonis aiznesa uz Turaidas muzeju, kur viņam samaksāja 800 eur. Bet reāli tā depozīta vērtība ir vismaz 30 000. Ko viņi domā, otrreiz čalis ar mantu uz muzeju ies?”
Karā kritušo karavīru meklēšanas biedrības „Leģenda” biedrs „Dienai” anonīmi atklāja – lai ko arī citi mēģinātu iestāstīt, patiesībā 95% racēju rok naudas dēļ. Tādēļ arī pilskalnus un senkapus nesmādē. „Latvijas senlietas ir tā pārplūdinājušas pasaules tirgu, ka sagrāvušas cenas,” viņš apgalvo. Jautāts par kareivju žetoniem, viņš gan pievienojas jau iepriekš dzirdētajam – ja tos atrod pie kauliem, tad gandrīz vienmēr atdod pēc piederības.
Otrā pasaules kara relikvijas kolekcionāru tirgū maksā no dažiem latiem līdz pat vairākiem tūkstošiem. Piemēram, vācu kājnieka žetons aptuveni 14 eur, bet SS vienību leģionāra – jau no 70 līdz 150 eur.
Skatieties video: Uzdarbojas melnie arheologi
Foto: Evija Trifanova/LETA
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/94555/latvijas-melnie-arheologi-nosit-cenas-pasaules-senlietu-tirgu
Komentāri