Kursas Pilskalni Talsos un to apkārtnē

 Talsu Pilskalni un tā apkārtnes senvēstures liecinieki.

Vārdu "Pilskalns" rakstu ar lielo sākumburtu – kā Goda apliecinājums senču atstātajiem Kultūrvēsturiskajam Mantojum , tā izziņai un saglabāšanai turpmākajām paaudzēm.



Par godu Latvijas simtgadei ar senvēstures entuziastu iniciatīvu šogad noris projekts katra Latvijas reģiona 100 Pilskalnu apzināšanai.

Kāpēc mums būtu visu šajā ciklā aprakstīto vērtīgi zināt? Ko mēs gribam, lai lasītājs no tā gūst?

Dodoties pa latvju zemi, nav redzamas celtnes, kas atspoguļotu šīs zemes vēstures vissenākos laikus – zemes kārta un laika zoba skartās izmaiņas liedz mūsu skatam šīs celtnes. Tomēr mums šādi objekti ir, un ļoti daudz – vienīgi jābūt vērīgiem, lai tos saskatītu mūsu gleznainajā, bet pārsvarā - aizaugušajā ainavā. Latvijas teritorijā ir vairāk par 500 Pilskalniem, neskatāmas Svētvietas, ievērojami akmeņi un senkapi, un tas nozīmē, ka vidēji katrā pagastā ir viens Pilskalns. Tā ir liela vērtība, ko senči mums atstājuši mantojumā – zemi, tautu, valodu un zinības, bet lai šīs bagātības saglabātu, tās ir jākopj! Mūsu tautas valstij ir tikai nieka 100 gadu, kas ir ļoti maz, salīdzinot ar vairāku tūkstošu gadu seno senču valodas saknēm un mums valoda jākopj, lai tā pastāvētu un nepiesārņotos. Latvju folklõrā ietverto materiālu klāsts pārsniedz pat kuplāku tautu daiļrades krājumus, bet mums tautasdziesmas ir jālietio, lai tās neizzustu jo nemateriālais mantojums ir dzīvs.

Tamdēļ ir jāapzina, jāsakopj un jāaizsargā Pilskalni un tiem tuvumā esošos senvēstures lieciniekus. Un lai par Pilskalnu zinātu gan šīs zemes saimnieks un kaimiņi, gan pašvaldības darbinieki un policisti, gan skolnieki un skolotāji, gan iedzīvotāji un tūristi, mēs ar domubiedriem izvietosim norādnes un informatīvo aprakstu par šo apkārtni tiem Pilskalniem, kam tās vēl nav!

Mūsu tagadne sakņojas pagātnē, mūsu pienākums apzināt un kopt to, lai mums ir ko nodot bērniem un bērnubērniem nākotnē!


Talsu (Talsen, Talse, Talzen, Dalsen) pirmsākumi ir saistīti ar seno baltu tautu kuršiem (kūriem). Tajā valdīja varens kuršu ķēniņš Lamekins (Lamekus, Lamehs).

Talsu Pilskalns (senākais nosaukums – Klosterkalns) ar spēcīgo nocietinājumu sistēmu un augstiem vaļņiem reiz bijis viens no visspēcīgākajiem un lielākajiem Kursas Pilskalniem.

Tas ir visplašāk pētītais kuršu nocietinājums, bet līdz šim izpētīta tikai desmitā daļa, no kā grūti objektīvi spriest par kopainu. Arheoloģiskie materiāli ļauj spriest par pilskalna iemītnieku augsto amatniecības, zemkopības un lopkopības līmeni. Pie Pilskalna ir senpilsētas vieta, kura izpostīta, ceļot slimnīcu.

Dzīve Pilskalnos ir bijusi attīstīta, par ko liecina ne tikai to lielums, bet arī komforta līmenis (vismaz pirms 1000 gadiem tas noteikti bija dēvējams par komfortu) – Talsu Pilskalnā ir atrasta pirts jeb dziednieka namiņš, kur saglabājušies priekšmeti un aprīkojums liecina, ka tradicionālā latvju pirts kultūra ir ļoti sena veselības uzlabošanas un dziedināšanas tradīcija.

Par Talsu Pilskalnu ir saglabājušās septiņas atšķirīgas teikas. Kas tās par teikām? Izklausās intriģējoši! Varbūt vismaz vienu pieminam?

„Uz tā sauktā Talsu dzirnavkalna (t.i., ordeņa pilskalna) senāk esot otra latviešu pils stāvējusi. Viena esot bijusi uz Talsu pilskalna. Abi pilskalni bijuši savienoti ar divām apakšzemes ejām.”

1507 . 6. Dzirdēts no ļoti daudziem talseniekiem; pier. A. Karnups 1936


Citi pakalni


Talsu pakalnus nevar skatīt atrauti dēļ to lielās koncentrācijas nelielā teritorijas vienībā.

Kēniņkalns savu nosaukumu ieguvis no kuršu ķēniņa Lamekina (Lameiķa, Lameha). Kalna atrašanās vieta un konfigurācija norāda uz cilvēku veidotu pauguru, kas pēc parametriem ir kā tipisks Pilskalns!

Krievragkalna nosaukums, visticamāk, ir jauns pārveidojums. Ja kuršu valdnieka mītni apsargāja vairaki vareni Pilskalni, tad tuvumā ir arī svētvieta vai mitis viedais – vaidelotis vai krīvs. Ievērojot pēdējā laika latviešu valodas izmaiņas un senvalodas saistības, vārds "krīvs" latgaļu valodā ir "krievs".

Dzirnavkalnā (Sudmalkaln) bija vācu krustnešu iekarotāju pils, kas, līdzīgi ka visā baltu teritorijā, rāda tendenci, ka krustneši cēluši savas pilis uz bijušajiem latvju Pilskalniem un baznīcas – uz svētvietām. Mākslīgi veidotais paugurs ir kā tipisks Pilskalns, to apliecina arī vairākas Talsu teikas (pierakstījis A. Karnups) un tas, ka šī vieta tiek uzskatīta par seno kuršu kulta vietu.

Vilkmuižas ezerā atrasti seno kuršu ugunskapu apbedījumi ar daudzām senlietām.













Baznīckalnā senā kuršu kulta vietā XIV gadsimtā celta baznīca. Nostāsti liecina, ka no Baznīckalna ir ejas uz Dzirnavkalnu un Pilskalnu.

Pat pēc augstumiem šie kalni ir ļoti līdzīgi: Pilskalns 97 m, Ķēniņkalns – 93 m, Dzirnavkalns – 87 m v.j.l.

Sendienās Ķēniņkalns, Sauleskalns un Baznīckalns bijuši savstarpēji saistīti Saules ritējuma un kalendārā laika noteikšanai.


Ja vēlies uzzināt vairāk, Talsu apkārtnes un senvēstures izziņas pasākumi reizi mēnesī tiek veidoti Jāņkalnu izziņas takā.




LĪDZĪGI:

http://www.delfi.lv/orakuls/laika-riti/48183341_dzimtas-ietekme-un-speks-ko-no-sencu-viedas-varam-parnemt-musdienas

http://www.delfi.lv/orakuls/laika-riti/48312983_baltu-dziveszinas-petnieks-veiksmigam-gadam-jadzivo-saskana-ar-saules-ritmu



http://www.delfi.lv/orakuls/laika-riti/49490751_perkona-dievibas-baltu-kultura-kapec-svarigi-par-to-runat-sodien




---

Izziņas iespēja.

​Talsu apkārtnes un senvēstures izziņas pasākumi reizi mēnesī​ ​tiek v​eido​ti Jāņkalnu Izziņas takā​, tuvākais - 28. janvārī plkst. 11:00

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Senās rotas