Uzturā nātres un citas nezāles

Kādas vērtīgās vielas slēpjas nezālēs?

Bioloģiski aktīvās vielas augos neuzkrājas vienmērīgi, ir jāzina ne tikai pareizais gadalaiks, kad augus vākt, bet arī, kurās auga daļās – lapās, ziedos, saknēs – tās atrodamas visvairāk.





Augos esošās vielas darbojas kompleksi – t.i. viena otru papildinot un tāpēc organisms uzņemot šīs vielas dabiskā veidā spēj tās labāk pārstrādāt un izmantot. Tāpēc nebūtu pareizi izdalīt tikai vienu vielu, lai pamatotu katra auga iedarbību – terapeitiski var iedarboties pat tādas vielas, kuras pašas par sevi neuzrāda fizioloģisku aktivitāti, bet sadarbībā ar citām aktivizējas.

No šo aktīvo vielu grupām atkarīga arī augu uzglabāšanas nosacījumi – daži augi vērtīgāki būs novārījumos, citi spirta izvilkumos, bet citi – svaigā veidā!

Nezāles veselībai!

Arvien vairāk cilvēku sāk pievērst uzmanību tam, ko lieto uzturā. Līdz ar siltā laika atnākšanu, daudzi sāk izvēlēties veselīgāku un vitamīniem bagātāku pārtiku - dārzeņus, dažādus augus un zaļumus, tostarp arī nezāles. Izrādās, lai atrastu nezāles, jādodas uz lauku vai mazdārziņu, un tās tirgo arī eko veikalos, zaļajos tirdziņos un pat kafejnīcās. Tajās ir tik daudz veselībai noderīga! Tāpat kā kultūraugi, arī nezāles satur gan minerālvielas, gan vitamīnus, gan citas bioloģiski aktīvās vielas. Tikai atšķirībā no mūsu lolotajiem dārza zaļumiem, kurus ravējam, aplaistām, mēslojam, nezālēm pašām jāgādā par izdzīvošanu, par spīti apkarošanai no mūsu puses.

Dažas no aktīvo vielu grupām, kuras raksturot ārstniecības augu iedarbību!

Vitamīni

Vitamīni, iespējams, ir populārākā no augu bioloģiski aktīvajām vielām, kuru mēdz piesaukt visbiežāk, runājot par to, kāpēc ārstnieciskie augi ir veselībai tik svarīgi. Tie nepieciešami barības vielu normālai izmantošanai, šūnu un audu augšanai un atjaunošanai un visos citos dzīvībai svarīgos procesos. Izšķir divu veidu vitamīnus:
1) ūdenī šķīstošos – C, P un B grupas vitamīni (B1, B2, B6, B12, PP, folijskābe, pantonēnskābe, H vitamīns, inozīts, paraaminobenzonskābe)
2) taukos šķīstošos – A, D, K, E un F vitamīni.

A vitamīns augu valsts produktos nav sastopams, tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Bet augos ir provitamīns karotīns – burkānos, spinātos, lokos, skābenēs, paprikā, upenēs, mellenēs utt., kas organismā pārveidojas par A vitamīnu.
K vitamīns plaši izplatīts augu valstī, sevišķi daudz tas ir lucernas lapās, spinātos, ziedkāpostos, skujās, mazāk augļos un saknēs.
C vitamīns pārsvarā atrodams augu valsts produktos – ogās, kāpostos, tomātos, skujās un daudzos skābos produktos.
P vitamīns sastopams augos – mežrožu, upeņu, pīlādžu,aroniju augļos, rūtu un griķu lakstos, zaļās tējas lapās.
E vitamīns plaši sastopams dabā – dīgstošu graudu asnos, ābolu sēklās, eļļās.
D vitamīni pārsvarā satopami dzīvnieku izcelsmes produktos, kā arī tas veidojas ādā ultravioleto staru jeb saules ietekmē.
F vitamīns atrodams linu un saulespuķu eļļās.
B grupas vitamīnus visvairāk sastop dzīvnieku izcelsmes produktos.
PP vitamīns (nikotīnskābe) visvairāk ir pienā un graudu klijās.
Folijskābi parasti uzņem ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, pupiņām, spinātiem, tomātiem.

Vitamīni ir svarīgi, jo to trūkums traucē organismam normāli funkcionēt – tiek traucēta vielmaiņa, samazinās darba spējas, pieaug nogurums, novājinās nervu sistēma, un organisms kļūst uzņēmīgs pret slimībām.

Bet jāuzmanās arī no vitamīnu pārdozēšanas – taču lietojot dabiskus līdzekļus, tas notiek retāk, jo atšķirībā no ķīmiski sintezētiem vitamīniem, dabiskas izcelsmes vitamīnus organisms spēj apstrādāt un izmantot labāk.

Rūgtvielas

Rūgtvielas rada rūgtu garšu, kas kairina garšas nerva receptorus un stimulē gremošanas sulu sekrēciju, tāpēc uzņemot rūgtus dzērienus vai ēdienus, mēdz uzlaboties apetīte. Pazīstamākie un biežāk lietotie augi ar rūgtu garšu ir vērmeles un pelašķi.
Rūgtvielas lieto ēstgribas ierosināšanai, gremošanas un žults sekrēcijas stimulēšanai.

Miecvielas.

Miecvielas atrodas gandrīz visos augos, lielākā vai mazākā koncentrācijā. Tām ir savelkoša garša, tās nav indīgas un daudzās no tām ir izteikta P vitamīna aktivitāte – piemēram, tējas lapās un pīlādžu augļos.

Miecvielas lieto iekšķīgi novārījumu vai tēju veidā kā pretiekaisuma un pret caurejas līdzekļus, kā arī pret saindēšanos ar smagajiem metāliem, jo veido ar tiem nešķīstošus savienojumus. Bet visbiežāk miecvielas lieto ārīgi kā savelkošus, baktericīdus līdzekļus mutes dobuma, smaganu, elpošanas ceļu un citu iekaisumu, apdegumu ārstēšanā. Tās iedarbojas savelkoši, izveidojot tādu kā nešķīstošu plēvīti, kura aizkavē tālāku iekaisumu procesu un aptur asiņošanu. Sevišķi daudz miecvielas ir ozola mizās, lapās. Tieši miecvielu dēļ ozola mizu drogas var uzglabāt īpaši ilgi – pat 5-7 gadus.

Augu pigmenti

Tās ir augu krāsvielas, kuras nosaka ziedu, augļu, sakņu un lapu krāsu. Ir divu veidu augu pigmenti. Flavonīdi ir izšķīduši augu šūnu sulā, medicīnā tos lieto kā P vitamīnu, žults sekrēciju stimulējošu līdzekli, asinsvadus paplašinošu, baktericīdus līdzekļus utt.

Savukārt lipohromi ir hlorofils unkarotonoīdi – zaļā krāsviela un dzelteni-oranžsarkanā krāsa, šie pigmenti labi šķīst eļļā, bet ne ūdenī. Visvairāk hlorofilu iegūst no nātru lapām, priežu un egļu skujām. Ja to pagatavo kā pastu, tad to var lietot kā lielisku līdzekli brūču dziedēšanai. Nātrēs ir 5% hlorofila, tāpēc tās iesaka kā lielisku līdzekli vitamīnu uzņemšanai un asins sastāva uzlabošanai. Nātres arī sekmē asins sarecēšanu un asiņošanas apturēšanu. Savukārt karotonoīdi ir vielas, kuras organismā pārvēršas A vitamīnā.

Antibiotiskās vielas

Antibiotiskas vielas ir tās, kuras aptur dažādu nelabvēlīgu mikroorganismu augšanu, vairošanos un pat spēj iznīcināt tos. Daudz šo vielu ir ievziedos, ķiplokos, sīpolos, mārrutkos – tāpēc tās lieto ne tikai medicīnā un veterinārijā, bet arī produktu konservēšanā un bioloģiskajā lauksaimniecībā, lai cīnītos ar dārza kaitēkļiem un slimībām. Līdzīgi antibiotikām darbojas dažas ēteriskās eļļas (eikaliptu, paegļu).


Kāds sīpols vai ķiploks kopā ar vitamīniem un minerālvielām bagātajām nezālēm salātos, zupās, dzērienos, veido ļoti spēcīgu veselību spēcinošu līdzekli.
Kas vērtīgs ir pirmajās pavasara nezālēs?

Nātres

Nātres nav tikai nezāle, patiesībā tās ir tik vērtīgas, ka varētu pat saukt par dārzeni!

Nātre satur kalciju, magniju, kāliju, C, B1, B2, K vitamīnus, minerālvielas - dzelzi, kāliju, kalciju, varu, selēnu, molibdenu, stronciju, karotīnu, serotonīnu, fitoncīdu, organiskās skābes, tai skaitā, dzintarskābi, hlorofilu un dzelzi.
Nātres attīra organismu, pēc garas ziemas ļoti spēcīgi palīdz uzmundrināt tos, kas daudz slimojuši, tās samazina cukura līmeni asinīs un uzlabo organisma atjaunošanās procesus. Nātrēs ir vairāk C vitamīna nekā upenēs, bet karotīna pat vairāk nekā burkānos!
Lieto: zupās, salātos, tējā, vai kā pesto.
Pirms lietošanas noplaucē.
No senseniem laikiem nātres tiek plaši izmantotas tautas medicīnā un uzturā. Nātres jālieto prātīgi, ja lietojat tās svaigas, termiski neapstrādātas.
Ar nātrēm nevajag aizrauties grūtniecēm, cilvēkiem ar pastiprinātu asins recēšanu un nieru slimniekiem.

Pienenes

Pienenēs ir A vitamīns, riboflavīns, C, E, B1, B2, E un K vitamīns, rūgtvielas, karotīns, minerālvielas – kālijs, magnijs, dzelzs, cinks, selēns, varš, olbaltumvielas, sveķveida vielas, flavonoīdui, tās ir lielisks antioksidantu avots.

Var ēst visas auga daļas: lapas un pumpurus zupās/salātos vai kefīra dzērienos, no saknēm var gatavot “kafiju”, bet no ziediem – pieneņu medu.
Pienenēm piemīt brīnišķīgas īpašības - gremošanu veicinošas, žultsdzenošas, antitoksiskas, pretiekaisuma utt. Pienenes organismā rada sārmainu vidi.

Gārsa

Gārsa satur olbaltumvielas, holīnu, cukurus, flavonoīdus, organiskās skābes, ēterisko eļļu, fitoncīdus, pektīnus, šķiedrvielas. Lapas satur daudz C vitamīna, karotīnu, kāliju, mangānu, dzelzi, varu.
Sava bagātīgā bioloģiski aktīvo vielu sastāva dēļ, gārsa ir viens no vērtīgākajiem savvaļas augiem, ko var lietot uzturā, bet tā bieži vien tiek uzskatīta tikai par nezāli un atstāta neizmantota.


Lieto tikai jaunās gārsas lapiņas: zupās, salātos, biezeņos, tējā.

Ceļmallapa

Ceļmallapa satur glikozīdus, rūgtvielas, miecvielas, askorbīnskābi, K un A vitamīnu, kāliju, aminoskābes.


Lieto: salātos, zupās kopā ar nātrēm un skābenēm, arī tējās.



Balandas satur C vitamīnu, karotīnu, saponīnus, ēterisko eļļu, skābeņskābi un citas vielas. Tās ir labas organisma spēcināšanai, ja ir vitamīnu trūkums, it īpaši pēc ilgstošām slimībām. Izmanto zupām, biezeņiem un salātiem. Ziedošās lakstu galotnes vāra un ēd līdzīgi kā brokoļus. Taču jāuzmanās ar balandas sēklām - tās ir indīgas.

http://goo.gl/gggPvF