Vērtības Latvijas kultūras kanonā.

Latvijas kultūras kanons izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums.

Tas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus.

Kas ietilpst Latvijas kultūras kanonā?

Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tādējādi var teikt, ka kanons ir līdzeklis šādas kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa.

Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Šobrīd Kultūras kanona izveide ir noslēgusies un Kultūras kanonu veido 99 kultūras vērtības.

Latvijas kultūras kanons laika joslā.

Šajā uzskaitījumā ļoti īpatni ir parādīts tas, ka m.ē. 1000 gadā ir uzskaitīta bagatīga virkne ar tradicionālo kultūras mantojums kopumu, bet tas nav uzrādīts laika skalā, lai mēs apzinātu, cik senas ir mūsu vērtības! Laika josla būtu jāsāk ar pašlaik senāko atrasto cilvēka veidoto priekšmetu, kurš ir 12 500 gadu sens!

Ja šajā uzskaitījumā neietver 2000 gadu ilgā laika posmā darbojošos Dzintara apstrādes kultūru Lubāna apmetnēs, sākot no 3300- 1700 g.pmē., tad kas ir svarīgās mūsu kultūras vērtības?

Cik nozīmīgi ir Maija dziedājumi ap 1780 g.? "Maija dievkalpojumus ļaudis sauca par "dzīduošona pi krusta" un noturēja pēc pašu ierosmes savā dzimtajā valodā bez priestera līdzdalības tāpat kā tautasdziesmu." Tas izskatās, ka tautai svarīgāka ir senā dzīvesziņas piekopšana, kur nav nepieciešams iebrucēju tautas pārstāvji, kas runā svešā mēlē un uzspiež savu reliģiju.

Jāņi? Kad gada ritējumā diena ir visgarākā un nakts – visīsākā, latvieši svin Jāņus (sauktu arī par Zāļu dienu), pavadot visīsāko nakti nomodā pie ugunskura.

Ir Lībiešu tradicionālā kultūra, bet nav
Latviešu tradicionālā dzīvesveida un ticības pieminēšana...!