Sanskrita valoda
Sanskrits. Svētais (Saules) raksts
Rašanās. Pēc indiešu mitoloģijas sanskritu radījusi dieve Sarasvati (Brahmas sieva).Sanskrits vispirms apzīmēja rakstību un tikai vēlāk – valodu. Sākumā tā bija tikai priesteru valoda, bet vēlāk kļuva par daudzu Indijas tautu valodu.
Pēc citiem datiem (franču 19.gs. pētnieku L.Žakolio un abata Leluku atradumi hindu un tibetiešu klosteros) sanskrits cēļies no vēl senākas valodas - sansāras. Šo valodu no grimstošās Lemūrijas/Mu Indijas subkontinentā atnesuši grimušās zemes iedzīvotāji redīni/rūti.
Līdzība ar agrīno sanskritu ir senpersiešu valodai (elamiešu?), rakstu darbā "Gātas."
Rakstu zīmes. Raksts saglabājies zīmēs, kuras sauc par deva nagari – „Dieva rakstu.” Katra no 55 rakstu zīmēm izsaka vai nu burtu, vai burtu kopu. Visām sanskrita zīmēm ir viens kopīgs pamatelements – tā ir resna horizontāla līnija, pie kuras piekarinātas zīmes no smalkākām līnijām. Tas dara līdzīgu sanskrita rakstu ar mezglu rakstu.Tas pakļāva daudzas cilšu valodas, bet vienlaikus mainījās arī pats, tuvojoties vietējo tautību izrunai un īpatnībām. Uzskata, ka sanskrita gramatikas un pareizrakstības likumus IV–V gs. pmē. veidojis indiešu valodnieks Pānēni. Vēl mūsdienās dažādās valodās runājošā indiešu inteliģence to lieto kā savstarpējās saziņas līdzekli. Sanskrita zīmēm līdzīgas ir arī Eiropas rūnu zīmes, domā, ka tās varētu būt vēl vecākas.
Rakstu darbi.
Vecākajā sanskrita variantā uzrakstītas četras galvenās seno ziņu kopas: Rigvēda, Sāmavēda, Jadžūrvēda (Ajūrvēda) un Atharavēda. Vēlāk, un jau nedaudz jaunākā valodā rakstīti vēdu skaidrojumi, papildinājumi un no vēdu mācības izrietoši likumi – aranjakas, brahmanas, sutras un upanišadas. Vēl jaunākā valodā rakstīti lielie eposi – Rāmajāna, Mahābhārata un ar to saistītās teikas– purānas.
Eiropiešu saskare ar sanskritu.
Pirmie eiropieši, kuri nonāca saskarē ar sanskritu, bija Indijā nonākušie viduslaiku tirgotāji. Tie atklāja, ka tajā ir līdzīgi vārdi kā vācu, itāļu u.c. Eiropas valodām.
1786.gadā britu tiesnesis un matemātiķis sers Viljams Džonss (virstiesnesis Bengālijā) Āzijas Biedrības sanāksmē Kalkutā paziņoja par savu atklājumu, ka sanskrits caur kādu citu valodu ir radniecīgs grieķu un latīņu valodām - sanskrits, grieķu un latīņu valodas ir māsas, jo visas cēlušās no vienas pirmvalodas.
Par to nopietni ieinteresējās vācu inteliģence, kura vēlējās nesen apvienotajai vācu tautai rast vēsturiskās saknes. Nopietni to pētīja vācu matemātiķis Kārlis Gauss (1777.–1855.g.). No šīs teorijas pamazām izveidojās salīdzinošā gramatika, ar kuras palīdzību pētnieki atrada agrāk nezināmas un pārsteidzošas līdzības ar visdažādākajām valodām: indiešu, persiešu, itāļu, vācu, slāvu, lietuviešu u.c.
Savukārt Rūjienas mācītāja baltvācieša Gustava Bergmaņa (1749.-1814.g.) ģimenes locekļi atklāja, ka latviešu valoda ir vēl līdzīgāka sanskritam kā vācu.
1786.gadā britu tiesnesis un matemātiķis sers Viljams Džonss (virstiesnesis Bengālijā) Āzijas Biedrības sanāksmē Kalkutā paziņoja par savu atklājumu, ka sanskrits caur kādu citu valodu ir radniecīgs grieķu un latīņu valodām - sanskrits, grieķu un latīņu valodas ir māsas, jo visas cēlušās no vienas pirmvalodas.
Par to nopietni ieinteresējās vācu inteliģence, kura vēlējās nesen apvienotajai vācu tautai rast vēsturiskās saknes. Nopietni to pētīja vācu matemātiķis Kārlis Gauss (1777.–1855.g.). No šīs teorijas pamazām izveidojās salīdzinošā gramatika, ar kuras palīdzību pētnieki atrada agrāk nezināmas un pārsteidzošas līdzības ar visdažādākajām valodām: indiešu, persiešu, itāļu, vācu, slāvu, lietuviešu u.c.
Savukārt Rūjienas mācītāja baltvācieša Gustava Bergmaņa (1749.-1814.g.) ģimenes locekļi atklāja, ka latviešu valoda ir vēl līdzīgāka sanskritam kā vācu.
Saistība ar Eiropas valodām.
Izpētot Rigvēdas himnas pirmo himnu (vissenāko tekstu), uzgāja 62 vārdu saknes.
Latviešu valodā ir 52 līdzīgas saknes,
lietuviešu – 36,
bet angļu, grieķu, latīņu un vācu valodās – 8 līdz 12 saknes.
Pitar - sanskritā, pater - latīniski, pater - grieķiski, fadar - seno ģermāņu.
Lietuviešiem. Leišu vārds asva - "zirgs," ļoti līdzīgs sanskrita vārdam aszwa.
Pitar - sanskritā, pater - latīniski, pater - grieķiski, fadar - seno ģermāņu.
Lietuviešiem. Leišu vārds asva - "zirgs," ļoti līdzīgs sanskrita vārdam aszwa.
Secinājumi.
Visas šīs valodas cēlušās no kādas sen izmirušas pirmvalodas – āriešu valodas. Āriešu valodas pastāvēšana ir hipotētiska, jo nav nekādu rakstu pieminēkļu, kas to apliecinātu. Tai pēdas var sadzīt tikai ar salīdzinošo filoloģiju.
VI gs.pmē. Gangas civilizācijas pilsētās radās jauna rakstība – brahmi. Tā tika adaptēta no Persijas rakstības un ir pamatā visai turpmākajai indiešu rakstībai.
/ Transliterācija / Gramatika / Nozīme latviski /
Latgaļu analogs / Nozīme latviski
I. Valerjana sanskrita - latgaļu salīdzinošajā vārdnīcā ietverti > 4300 šādu piemēru. Tas ir unikāls izpētes un analīzes materiāls tiem lasītājiem, kuri interesējas par baltu tautu un visas baltslāvu civilizācijas patieso vēsturi. Sanskrita leksēmas ir tulkotas latviski, iepretim doti latgaļu analogi, kas, savukārt, arī ir tulkoti latviski. Tādējādi lasītājam ir radīta iespēja salīdzināt visas trīs valodas un patstāvīgi spriest par baltu valodu rašanās un attīstības gaitu. Tā kā Sanskrita valodai, kas pastāvēja pirms 4000 gadiem, tuvākas izrādās tieši latgaliskās, nevis latviskās vārdformas, tad šis pētījums, pirmkārt, liek kritiski izvērtēt latviešu akadēmisko valodnieku viedokli par latgaļu valodu kā latviešu valodas dialektu. Vārdnīca ļauj jaunā gaismā palūkoties ne tikai uz latgaļu, latviešu, lietuviešu, krievu valodu izcelsmes, attīstības un savstarpējās saskarsmes problēmām, bet arī uz visu indoeiropeistiku kopumā. Gribas cerēt, ka šādiem pētījumiem kādreiz pievērsīsies arī akadēmiskā valodniecība.
VI gs.pmē. Gangas civilizācijas pilsētās radās jauna rakstība – brahmi. Tā tika adaptēta no Persijas rakstības un ir pamatā visai turpmākajai indiešu rakstībai.
Vai tā būtu sansāra valoda?
Latviešu valodas līdzība ar sanskritu. Rūjienas mācītāja baltvācieša Gustava Bergmaņa ģimenes locekļi atklāja, ka latviešu valoda ir vēl līdzīgāka sanskritam kā vācu. K.Lazdiņš radījis vārdnīcu ar vairāk nekā 300 vārdiem. XX gs. 70.gados plašu darbu ar sakņu un atvasināto vārdu salīdzināšanu sācis Igors Noskovs. Taču miris pāragrā nāvē, jo veselību iedragājuši padomju lēģeros pavadītie gadi. Izpētot Rigvēdas himnas pirmo himnu (vissenāko tekstu), uzgāja 62 vārdu saknes. Latviešu valodā ir 52 līdzīgas saknes, kas ir visvairāk no zināmajām valodām, jo lietuviešiem tikai 38.Līdzīgie sanskrita vārdi.
Sanskrits
A
अब्बा
abbā
f.
māte
baba
vecāmāte
अभिनिषिदति abhini ṣidati
verb sēdēt
abijï sīedat
abi sēžat
अद्
ad
verb
ēst
ād
ēd
अद
ada
adj. ēšana
ādam
ēdam
अदग्ध
adagdha adj.
nedegošs
nadaga
nedega
अदत्
adat
adj.
ēdošs
ādat
ēdat
अद्वय advaya
adj. nav divu bez otrā
na
dveju ne
divi
आग्नेयी
āgneyī
n.
asinis
ašnejï
asiņaini
अग्रिय
agriya
n.
pirmie
augļi
agrejï
agrīnie
अजीव
ajīva
adj. nedzīva
nadziīva nedzīva
अम
ama adj.
šis
itamā
šinī
आमिष
āmiṣa
n
. gaļa
mïsa
miesa
अनदत्
anadat
adj. neēdošs
naādat
neēdat
अपदह्
apadah
verb
sadeg
apdag
apdeg
अपि-अद् api-ad
verb izēst
tukšu
apād
apēd
अपिदह्
apidah
verb apdegt
pïdag
piedeg
अपिदहति
apidahati
verb apsvilt
apdagat
apdegāt
आप्लवते
āplavate
verb iet
vannā
papluovāt
papeldēties
अप्यद्
apyad
verb apēst visu
apād
apēd
आस्
ās
verb
eksistēt
asu
esmu
अस्
as
verb
būt
asat,
ašat
esat
आसन्
āsan
n.
žokļi
āsšana
ēšana
असत् asat m.
nebūtība
naasat
neesat
आस्ते
āste
verb sēsties
sāstās
sēžas
अटसि aṭasi
verb
tu klejo
atīsi
atnāksi
अटति aṭati
verb staigāt
atīt
atnākt
अश्रुप्लावित
aśruplāvita
n.
asaru plūdi
osarūs pluovāt asarās peldēties
B
बाध्
bādh
verb bēdāties, skumt,
sērot bãda
nelaime
बाधते
bādhate
verb būt grūtībās, problēmās bãdāt
bēdāties
बाधति
bādhati
verb
būt nelaimē
bãdatīs
bēdāties
बाध्यते
bādhyate
verb būt nospiestam
bãdajat
bēdājaties
बरट
baraṭa
m.
graudi
barātava
barotava
भर्व्
bharv
verb
ēst
barava
baroja
भर्वति
bharvati
verb
ēst
baravat
barojāt
भ्रातृ
bhrātṛ
m.
brālis
brats
brālis
भ्रातृदत्त bhrātṛdatta
adj. brāļa dota
brata
dūta
brāļa dota
भ्रातृक
bhrātṛka
n.
brālis
bratka
brālītis
भ्रातृत्व
bhrātṛtva
m.
brālība
bratstva
brālība
भ्रू
bhrū
f.
uzacs
brovs
uzacs
भुजग
bhujaga
m. pūķis, līkumaina
čūska
požags
krāsns kruķis
C
चतुर्
catur
num.
četri
caturtïs
ceturtais
चातुरक्ष cāturakṣa
četri punkti
caturksnis
ceturksnis
चतुर्दल
caturdala
m.
čttrlape
caturdaļa
ceturtdaļa
चतुर्थ
caturtha
adj.
ceturtā
caturtuo
ceturtā
चतुथम्
caturtham
adj. ceturtais
caturtijam
ceturtajam
चतुथी
caturthī
adj. ceturtais
caturtï
ceturtie
चतुर्वृष
caturvṛṣa
adj. četri
buļļi
caturtuo vierša ceturtā buļļa
चाया
cāyā
f.
tēja
čajs
tēja
चिरं जीव
ciraṃ jīva
sent. dzīvo vienmēr!
cīkam dziīva
kamēr dzīva
चूड
cūḍa
adj.
vientiesītis
čüda
vientiesis
चूड
cūḍa
adj. muļķīgs
čüdnïs
jocīgs
D
ददाति
dadāti
verb pielikti
klāt
dadātï (ülï) piedētas (klāt)
दग्धुम्
dagdhum
ind.
degt
dagtum
degt (sup.)
दगु
dagu
m. uguns dievības
vārds
dagu
degu
दह्
dah
adj. degošs
dag
deg
देयवति
deyavati
verb iet,
staigāt
dejavat
dejojāt
धूमल
dhūmala adj.
dūmu
krāsā
duümala
pelēka govs
दिन
dina
m.,n. diena
dïna
diena
दिव्य
divya
adj. dievišķs
dïva
dieva
दुरोदर
durodara m.
durvju
vērājs
duru atdarītajs durvju atvērējs
द्वय
dvaya
adj. n. divi, dubults
dveju
divi, dubults
द्वय
dvaya
m. n. pāris, abi
dveju pāris, abi
द्वयी
dvayī
f.
divkārt
divejï
divi
E
एहि
ehi
phr. nāc tuvāk!
eišī!
nāc šurp!
एते
ete
m. pl.
šie itï
šie
एतेन
etena
n.
pl. šiem
iteīņa
šejiene
G
घर्घर
gharghara
m.
pīle
gãgutnis
gārnis
घर्घर
gharghara
m.
pīle
gagara
gārgale
गोनाथ
gonātha
m.
gans
gons
gans
dगोनाथ
gonātha
m.
gans
(dziït) gonātu dzīt ganos
गोनाय
gonāya
m. govju gans
gona
(viņš) gana
गोणी
goṇī
f.
govs
gonï
gani
H
हिण्डते
hiṇḍate
verb iet
īdat
ejat
ह्रोडति
hroḍati
verb
iet
brodāt
bradāt
I
ईष्
īṣ
verb
iet
īs
ies
ईसति
īsati
verb
iet
īsat(i)
iesiet
इषव्य
iṣavya
adj. prasmīgs loka
šāvējs ïsãva
iešāva
J
जड
jaḍa
n.
ūdens
Vjada
upe Kozīnē
जीवपुष्प
jīvapuṣpa
m. dzīves
zieds
dziīvias puča dzīves zieds
जीवित
jīvita
n.
dzīves laiks
dziīvītia
dzīvīte
जीव्य
jīvya
n.
dzīve
dziīvia
dzīve
ज्वालामुख jvālāmukha
m. ugunīga
mute
kvãla
mutia kvēla mute
K
कैरव
kairava
m.
ienaidnieks
karava
karoja
कल्कुषी
kalkuṣī
f.n.
elkonis
ãlküs
elkoņus
कामाशन
kāmāśana
n. ēšana ar
apetīti
grãmāšana
gremošana
कण्टति
kaṇṭati
verb iet,
braukt
katāt
vizināt
कास्
kās
f.
klepus
kãss
klepus
कासार kāsāra n. m. ezers azars ezers
कासवत् kāsavat
adj. kam ir
klepus
kuosivat
klepojāt
कटति
kaṭati
verb
braukāt
katatīs
vizināties
खाद्
khād
verb ēst
barību
ād
ēd
खादति
khādati
verb
ēst
ādat
ēdat
किम्
kim
ind.
kāpēc?
kam?
kāpēc?
क्रुक्त
krukta
adj. greizs,
izliekts kruks
āķis
क्षीरम्
kṣīram
sent.
piens sïram
sieram
क्षुल्ल
kṣulla adj.
sliktāks, mazāks
kušļa
sliktāk
कुराजन्
kurājan
m. slikts
karalis
kurans
tītars
कुषति kuṣati
verb grauzt
kūssat
kodīsiet
L
लिश्
liś
verb iet,
pārvietoties
liïž
lien
लिशति
liśati
verb iet,
pārvietoties
liïžat
lienat
M
मदा madā f. medus madia medus
मदा madā f. medus madia medus
मदन
madana
m. bite, bišu
vasks
madaina medaina
मधु
madhu
n.
medus
mads
medus
मधुशर्करा madhuśarkarā
f.
medus
cukurs mads
sãkars medus cukurs
माल
māla
n.
krāpšana
malāšana
melošana
मलिन
malina
adj. melna
malna
melna
ममक mamaka adj.
mātesbrālis, mans mammuks
māmiķītis
मातृमुख
mātṛmukha
adj. ar mātes seju
muotias mutia mātes seja
मोजयति
mojayati verb
tīrīt
mozgajat
mazgājat
मोक्षते
mokṣate verb
atbrīvot
sevi
moksāt
maksāt
मोक्षयति
mokṣayati
verb bezmaksas
moksajat
maksājat
मृ
mṛ
verb mirt
mïrt
mirt
मृत्य
mṛtya
m.
nāve
smïrtjs
nāve
मृत्युभीत mṛtyubhīta
adj. bail no nāves
smïrtjs biītīs baidīties
no nāves
मृत्युभय mṛtyubhaya
n.
bailes no nāves
smïrtjs baīļa bail nāves
मुखद्वार
mukhadvara
n.
vārti
dvora
mutia mājas mute
मुखवात
mukhavāta
m. mutes vējš
mutias vãtra mutes vētra
मुनि
muni
m.
gudrais
muonīt
mānīt
मुर्
mur
m.
ienaidnieks
mürklis
ķēms
N
न
na
ind. ne-
na-
ne-
नभस
nabhasa adj.
m. debesu
dabasu
debesu
नभीत
nabhīta
adj.
nebaidās
nazbiīstās
nebaidās
न जाने
na
jāne
sent. es nezinu
nazynu
nezinu
नक्
nak
ind.
nakts
naktjs
nakts
नमति
namati
verb
iegūt
namat
ņemat
नासीत् nāsīt
verb (tas)
nebija nãsït
neesiet
नास्ति nāsti
m.
neesamība
naasi
neesi
नविद्य
navidya
adj.
tumsonis
naviediï
nezina
नीध्र
nīdhra
n.
koks,
koksne
nīdria
niedre
निषदति
niṣadati
verb svinēt
sēžot
nüsādātï nosēdēti
निषीदति
niṣīdati
verb gulēt, atpūsties
nasīedat nesēžat
निषीदति
niṣīdati
verb
sēdēt
nasīedat nesēžat
निष्कुषति
niṣkuṣati
verb
kost, grauzt
nakūssat nekodīsiest
निष्कुषति
niṣkuṣati
verb
grauzt, skrubināt
nükūssat nokodīsiet
निष्कुषति
niṣkuṣati
verb
piekosties
nüzakūstīs
nokosties
निष्पद्
niṣpad
adj. bez pēdām
nï pāda
ne pēdas
निषूदयति
niṣūdayati
verb
nogalināt
nüsüdijat
nosodāt
नु
nu
adv.
protams
nui
jā, protams
नु
nu
adv. tā, tagad
nuü
tagad
नू
nū
ind.
nu
nuü
nu
O
ओघ
ogha
m. ūdens
plūsma oka
aka
P
पचत्
pacat
adj. cepts,
cepšana
capat
cepjat
पद्
pad
m.
kāja
pāds
pēda
पद्
pad
m. kāja,
solis
pods
klons
पद्
pad
verb iet
pādāt
pēdot
पद्
pad
verb iet
padīt
pienākt
पाद
pāda
m.
pēda
pāda
pēda
पदयते
padayate
verb
iet
pādajat
pēdojat
पलक्ष palakṣa adj.
balts
palāks
pelēks
पलाव
palāva
m.
pelavas
palavas
pelavas
पलित
palita
n.
karstums,
dedzināt
pãlīt
dedzināt
परम
parama
adj. pirmējs
pyrma
vispirms
परावर्तते
parāvartate
verb apgriezt
puorvaratīt apgriezt
परिच्युति
paricyuti f.
krīt
lejā
parašüts
izpletnis
पतीय
patīya
n. būt
par saimnieci
patia
pati
फेन
phena
m.
siekalas
pena
siekalas, putas
प्रबुध्
prabudh
f. pamošanās
prozamūstīs pamosties
प्रच्युत pracyuta ppp. nokritis
prokryta izkrita cauri
प्राङ्गण
prāṅgaṇa
n.
pagalms, sēta
pragons
lopu pagalms
प्रजानाति
prajānāti verb
uzzināt
prozynāt uzzināt
प्रमर
pramara
m.
nāve
pamyra
noģība
प्राश्
prāś
m.
jautāt
prasīt
jautāt
प्राश्
prāś
m. jautāšana
prasīšana
jautāšana
प्रस्विद्
prasvid
verb sākt svīst
prosviīda sasvīda
प्रीत
prīta
adj. priecīga
prīca
prieks
पूर्वक
pūrvaka
adj.
agrāk
pyrmūok
agrāk
पुत्र putra
m.
dēls
putars
dēla tiesa (zeme)
R
राजि
rāji
f.
nostādīt rindā
rãdā
rindā blakus
रम्यं दिन ramyaṃ dina
n.
jauka diena
rãma
dïna
rāma diena
रित् rit
adj.
skrejošs skrït
skriet
ऋफति ṛphati
verb
ievainots
ruopāt
rāpot
S
सभासद्
sabhāsad
m. sēdēt
sapulcē
sabolsāt
ievēlēt
साभ्रि sābhri adj.
kopā strādā ar arkliem
sãbrï
kaimiņi
सद्
sad
verb
sēdēt
sādunāt
sēdināt
सद्
sad
m.
apsedzošs
sadz
sedz
साद
sāda
m.
sēž
sādātu
sēdētu
सग्
sag
verb
segt
sagts
segts
सगति
sagati
verb
segt
sadzat
sedzat
समस्त
samasta
adj. samesta
kopā
samasta
akrauta (siena kaudze)
समस्त
samasta
m. salikta kopā
samasta
sapogāta
संजीवति
saṃjīvati
verb dzīvot kopā
sadziīvāt sadzīvot
संस्विद्
saṃsvid
verb likt svīst
sasviīd! sasvīsti!
सन
sana
adj.
sena
sana
sena
सनय
sanaya
adj.
sena
sanejuo
senā
सप्तदिन
saptadina
n.
nedēļa
septītuo dïna septītā diena
सप्तदिवस
saptadivasa
n
7 dienas
septiņas dïnas septiņas dienas
षष्ठम्
ṣaṣṭham n.
sestajam
sastam
sestajam
षष्ठी ṣaṣṭhī
f.
sestie
sastï sestie
सौचिक
saucika
m. skroderis
šuücjs
skroderis
सीदति
sīdati
verb
sēdēt
sīedat
sēžat
स्मरोद्गीथ smarodgītha
m. mīlas
dziesma
šmaria dzīd
prostitūta dzied
स्मिति
smiti
f.
smiekli
smītīs
smieties
स्तम्भ्
stambh verb
kļūt stīvam
apstybt
zaudēt kustības
स्त्राव
strāva
m. tecēšana,
sūkšanās
strãva
strāva
सुमुदित sumudita
adj. patīkama, slavēta
smuodīta
nopelta
सुमुख
sumukha
adj. skaista
šmuka
skaista
सुवितत
suvitata
adj. labi
izvietota
savitāta savietota
सुयुक्त
suyukta
adj. labi
pievienota
sajuūkta
sajūgta
स्वाधीन svādhīna
adj. brīva
svãdyna
svētdiena
Ś (Z)
शाला
śālā
f.
zāle,
ēka zãļa
zāle
शार्कर śārkara
adj.
cukurains
sãkara
cukura
शश śaśa
m.
zaķis
zača
zaķa
शशाद śaśāda
adj. zaķu
ēdājs
zača ādajs
zaķa ēdājs
शूलि śūli
adj. bruņoti ar
šķēpiem
čuūlï
čūļi (latvieši)
शूलिक
śūlika
adj. bruņots ar
dunci
čuūliska
laviska
शूलिक śūlika
n. kšatrija
un šudras ārlaul. dēls čuūļs
lavietis
शूलिक śūlika
m. bramina
un šudras ārlaul.dēls čuūlisks
lavisks
शूलिन् śūlin
m.
šķēpnesis
čuūļāns
latvietēns
शूलिन् śūlin
adj bruņots ar
šķēpu
čuūļulāns
latvietēns
शुनक śunaka
m. kucēns
suņašs
kucēns
शुष्का śuṣkā
f.
cepums, sausiņš
süška
sausiņš
शुष्ककास śuṣkakāsa
m. sauss klepus
souss kãsjs sauss
klepus
T
तद्
tad
adv.
tagad
tãdyn
tagad
तद्दिन
taddina
n. šī
diena
tãdyn
šajā dienā
तद्दिने
taddine
ind. šajā
dienā
tãdynejïs
tagadējais
तादीत्ना
tādītnā
ind. šajā
laikā
tãdynejuo
tagadējā
तलव
talava
m.
muzikants
Tãlava
Tālavas taurētājs
तात
tāta
m.
tētis
tãta
tētis
तात
tāta
m.
tētis
tãtïņs
tētiņš
तततत tatatata
m. tēvu
tēvs tãta
tãtïņs
tēta tētiņš
U
उभय
ubhaya
pron.
abi
abijï
abi
उभय
ubhaya
pron. abas
abijas
abas
उपदग्ध
upadagdha
adj.
sadedzināts
apdaga
apdega
उपजीवति
upajīvati
verb apdzīvot
apdziīvāt
apdzīvot
उत्कासते
utkāsate
verb klepot
atkuosīt
atklepot
उत्तरा
uttarā
f. otra
daļa
ütra
otra
V
वधु
vadhu
f.
vedekla
vadakla
vedekla
वज्
vaj
verb
brauc
vazžycas
groži
वजति
vajati
verb
braukt
vazžāt(i) braukt
वलक valaka m.n. dīsele
vãlks dīsele
वलन
valana
n.
apvērsta augsne valana
velēna
वनज
vanaja
m. zāles
veids
vanadžï
vanagzirņi
वटि
vaṭi
f.
uts
vuts
uts
वातृ
vātṛ
m. vējš
vãtra
vētra
वात्या
vātyā
f.
vētra
vãtra
vētra
विद्
vid
verb uzzināt, macīties
viedīt
zināt
Y
यतस्
yatas
adv. šis
itys
šis
युयु
yuyu
m.
zirgs
jūoju
jāju
युवन् yuvan m.
jauns
dzīvnieks
suvans
sivēns
यूयम्
yūyam
ind. jūs (visi)
jü - jam
viņu – viņam
Latviešu "Dievs deva zobus; Dievs dos maizi"
leišu Dievas dave dantis; Dievas duos duonas
sanskrita Devas adadāt datas; Devas dāt (vai "dadāt") dhānās
latīņu Deus dedit dentes; Deus dabit panem
(teicieni pēc Gimbutas grāmatas The Balts)
Secinājumi.
Daudzi mūsu valodas termini pēdējo 5000 gadu laikā, iespējams arī senāk, nav būtiski mainījušies.
Mūsdienās. Pilnīgi ir skaidrs, ka indoeiropiešu valodām ir kopīgs avots. Taču par tā izcelsmes vietu noris karstas debates. Vairums pētnieku sliecas domāt, ka sanskrits nav cēlies Indijā, bet gan Dienvidkrievijā vai Austrumeiropā, no kurienes sanskritā runājošie cilvēki II g.tk.pmē. izceļoja uz Indijas ZR.
Hipotēze par no Lemūrijas atnesto valodu sansāru.
No paša sanskrita cēlušās daudz citas valodas - piemēram bramī (Sarasvati meitas vārdā), no kura cēlušās vairums Dienvidāzijas valodu.
Latgaļu etnocīds: noliegtā civilizācija. I.Valerjans. Olaine: Lāngala, 2015.
Lāngala
Mūsdienās. Pilnīgi ir skaidrs, ka indoeiropiešu valodām ir kopīgs avots. Taču par tā izcelsmes vietu noris karstas debates. Vairums pētnieku sliecas domāt, ka sanskrits nav cēlies Indijā, bet gan Dienvidkrievijā vai Austrumeiropā, no kurienes sanskritā runājošie cilvēki II g.tk.pmē. izceļoja uz Indijas ZR.
Hipotēze par no Lemūrijas atnesto valodu sansāru.
No paša sanskrita cēlušās daudz citas valodas - piemēram bramī (Sarasvati meitas vārdā), no kura cēlušās vairums Dienvidāzijas valodu.
Lāngala
Komentāri
Paldies, Ingu, ka esat nocitējis manu vārdnīcu un popularizējat šīs zināšanas.
Tikai lūgums - pierakstiet vārdnīcas fragmenta ievadā, ka tas ir ņemts no grāmatas I.Valerjans. Latgaļu etnocīds: noliegtā civilizācija. Olaine: Lāngala, 2015.
Lūdzu, norādiet arī pareizu vietni, no kuras tas varēja tikt ņemts http://langala.lv/lv/pētījums-latgaļu-etnocīds
Vārdiņš "langala", ko esat pierakstījis citāta beigās, neatver mūsu vietni un maldina lasītāju, ka "lapa nav atrasta, ir dzēsta vai neeksistē".
Uz sapratni cerot, ar cieņu,
I. Valerjans