Daugmales ģērbonis
Daugmalei būs ģērbonis!
Ķekavas novads ir pasūtījis Daugmalei ģērboņa izstrādi un Rudens Saulgriežu laikā tas tiks apstiprināts.
19. septembrī tika rīkota tikšanās ar Daugmales ģērboņa pasūtītājiem, grafiskā dizaina autoriem un interesentiem, bet 20. septembrī- pēdējā balsojuma diena, lai izvēlētos atbilstošāko Daugmalei un laika garam.
Ģērboņa uzdevums ir izcelt pašu svarīgāko, bet šajos attēlojumos tas nav ņemts vērā ne idejiski, ne grafiski! Šeit uzrādītie atrastie artefakti un vēl vismaz 20000 ir atrasti (pētītajā Daugmales pilskalna daļā) senajā un varenajā Zemgales ostā, tamdēļ veidojot ģērboni ir jāakcentē būtiskākais un tas jāizveido vizuāli saprotami! Tikai nomainot gredzena versijai krāsās, piedāvātā versija šķiet vienkārši dublēta, nepiedāvājot nekādu jaunu risinājumu! Strādājot komandai- veseliem 2 māksliniekiem- šādu nepilnību pieļaušana ir samērā neizprotama!
Pilskalnam ap 50 m gara strēle Daugavmalā ir norakta, gredzens pazudis, Laukskolas apmetne ir appludināta,- nedrīkstam pieļaut, ka senās vērtības tā vienkārši aizmirstam!
Lai izdodas vienai no senākajām Latvijas vietām iegūt visatbilstošāko noformējumu!
Ar cieņu, Ingus Freibergs
Ģērboņa fons ir veidots no 3 krāsām, kur zils tiek apzīmēts kā debesis, sudraba (pelēka) josla ir Daugavas attēlojums un zaļš- pagasta teritorija ar nelielu ieloku, kas tiek skaidrots kā pilskalns.
Tas atgādina pavisam vienkāršu uzkalniņu, vai arī Latvijas zemē esošas senvietas, kādas ir Svētkalniņi un kurgāni, bet pilskalnu forma ir atšķirīga un unikāla, jo tas ir cilvēku roku darbs!
Krāsu izvēle fonam ir identiska kā vairākiem Latvijas vietu ģērboņiem (Vecsaule, Ļaudona, Mārciena, Skulte, Ērgļi, ...) un to skaidrojums neizceļ neko īpašu, jo zeme un debesis ir visiem vienādas! Būtu spēcīgs pamatojums, ja pielietotu tumši zilo krāsu, kas simbolizē senās Latvijas tradicionalo šīs apkārtnes apģērba krāsu, tā izceļot Daugmales seno vēsturi! Heraldikas noteikumos gan ir strikti krāsu toņi, bet realitātē vairakiem ģērboņiem Latvijā ir atšķirīgas krāsas...
No 4 iesniegtajiem variantiem gan ir tikai 2 atšķirīgi piedāvājumi, jo versijas ar gredzenu, kas ir ļoti līdzīgi sen pazīstamajam Nameja gredzenam, kas pašlaik ir piedāvātas tikai 2 krāsas- bronzas un sudraba. Diemžēl šis artefakts, pēc kā veidots dizains, no Latvijas arhīviem ir pazudis...!?!
Otrs piedāvājums ir sakta, kas tāpat, kā redzens atrasti Daugmales pilskalnā. Sakta ir bijusi ar piespraudi, kas raksturo ievērojami vēlāku laiku, nekā Senlatvijas arheoloģiskie saktu veidi. Šis izstrādājums ļoti līdzīgs Tukuma pilskalnā atrastai plāksnītei, kas, pēc pētnieku versijām, varētu būt mūsu senču Universālais kalendāds ar gaga nozīmīgāko laiku atzīmēm. Vienīgi nav pieņemams, ka dizaineri uz jautājumu, kāpēc tas ir sagriezts tādā leņķī, atbildēja, ka tā viņiem ir iedots...! Tā kā šāds ģērbonis izstrādājams ilgākā laikā, ļoti izbrīna dizaineru frāze, ka otru, gandrīz identisku artefaktu viņi redzot pirmo reizi mūžā! Tā ir visai nenopietna attieksme pret tik atbildīgu darbu!
Tas atgādina pavisam vienkāršu uzkalniņu, vai arī Latvijas zemē esošas senvietas, kādas ir Svētkalniņi un kurgāni, bet pilskalnu forma ir atšķirīga un unikāla, jo tas ir cilvēku roku darbs!
Krāsu izvēle fonam ir identiska kā vairākiem Latvijas vietu ģērboņiem (Vecsaule, Ļaudona, Mārciena, Skulte, Ērgļi, ...) un to skaidrojums neizceļ neko īpašu, jo zeme un debesis ir visiem vienādas! Būtu spēcīgs pamatojums, ja pielietotu tumši zilo krāsu, kas simbolizē senās Latvijas tradicionalo šīs apkārtnes apģērba krāsu, tā izceļot Daugmales seno vēsturi! Heraldikas noteikumos gan ir strikti krāsu toņi, bet realitātē vairakiem ģērboņiem Latvijā ir atšķirīgas krāsas...
No 4 iesniegtajiem variantiem gan ir tikai 2 atšķirīgi piedāvājumi, jo versijas ar gredzenu, kas ir ļoti līdzīgi sen pazīstamajam Nameja gredzenam, kas pašlaik ir piedāvātas tikai 2 krāsas- bronzas un sudraba. Diemžēl šis artefakts, pēc kā veidots dizains, no Latvijas arhīviem ir pazudis...!?!
Otrs piedāvājums ir sakta, kas tāpat, kā redzens atrasti Daugmales pilskalnā. Sakta ir bijusi ar piespraudi, kas raksturo ievērojami vēlāku laiku, nekā Senlatvijas arheoloģiskie saktu veidi. Šis izstrādājums ļoti līdzīgs Tukuma pilskalnā atrastai plāksnītei, kas, pēc pētnieku versijām, varētu būt mūsu senču Universālais kalendāds ar gaga nozīmīgāko laiku atzīmēm. Vienīgi nav pieņemams, ka dizaineri uz jautājumu, kāpēc tas ir sagriezts tādā leņķī, atbildēja, ka tā viņiem ir iedots...! Tā kā šāds ģērbonis izstrādājams ilgākā laikā, ļoti izbrīna dizaineru frāze, ka otru, gandrīz identisku artefaktu viņi redzot pirmo reizi mūžā! Tā ir visai nenopietna attieksme pret tik atbildīgu darbu!
Latvijā ir vismaz 500 pilskanu (daudzi netiek atzīti), bet Daugmales pilskalns pēc izrakumiem ir viens no pašiem senākajiem- un tas atrodas tikai 100 m attalumā no pašlaik senākās atrastās
apmetnes- Laukskolas.
apmetnes- Laukskolas.
Ģērboņa uzdevums ir izcelt pašu svarīgāko, bet šajos attēlojumos tas nav ņemts vērā ne idejiski, ne grafiski! Šeit uzrādītie atrastie artefakti un vēl vismaz 20000 ir atrasti (pētītajā Daugmales pilskalna daļā) senajā un varenajā Zemgales ostā, tamdēļ veidojot ģērboni ir jāakcentē būtiskākais un tas jāizveido vizuāli saprotami! Tikai nomainot gredzena versijai krāsās, piedāvātā versija šķiet vienkārši dublēta, nepiedāvājot nekādu jaunu risinājumu! Strādājot komandai- veseliem 2 māksliniekiem- šādu nepilnību pieļaušana ir samērā neizprotama!
Pilskalnam ap 50 m gara strēle Daugavmalā ir norakta, gredzens pazudis, Laukskolas apmetne ir appludināta,- nedrīkstam pieļaut, ka senās vērtības tā vienkārši aizmirstam!
Lai izdodas vienai no senākajām Latvijas vietām iegūt visatbilstošāko noformējumu!
Ar cieņu, Ingus Freibergs
Komentāri