Senlatvijas valstis, novadi un zemes
Senlatvijas valstis, novadi un zemes 9.- 13. gadsimtā | |
|---|---|
| Latgaļu teritorijas: Jersika Tālava Atzele Pietālava Lotigola Koknese Idumeja Imera Sēļu teritorijas: Sēlija Medene Alektene Kalve Pelone Maleisine Tovrakste | |
| Zemgaļu teritorijas Upmale Plāne Dobele Mežotne Tērvete Silene Spārnene Dobene Žagare | |
Ventavas teritorija bija sadalīta karadraudzēs, kas tika sauktas senā Baltijas somu vārdā par "kiligundām". 1230. gada līgumā ar Romas pāvesta legātu bija uzskaitītas šādas Sagares zemes kiligundas:
Tārgale (Thargolae) - tagadējais Tārgales pagasts,
Užava (Osua) - tagadējā Užavas pagasta ziemeļu daļa ar centru Užavā,
Landze (Langis) - tagadējā Piltenes lauku teritorija un Vārves pagasta dienvidu daļa ar centru Landzē,
Sārnate (Sarnitus) - tagadējā Užavas pagasta dienvidu daļa ar centru Sārnatē,
Ēdole (Edualia) - tagadējais Ēdoles pagasts,
Vendzava (Venelis) - tagadējais Ziru pagasts ar centru Vendzavā, kas atbilst 1253. gada dalāmajā grāmatā minētajam nosaukumam “Vense”.
Nurme (Normis) - tagadējais Zlēku pagasts,
Pigava (Pygawas) - tagadējā Padures pagasta ziemeļdaļa, iespējams, ka centrs bijis mūsdienu Tigās, kas atbilst 1253.gada dalāmajā grāmatā minētajai Tygwe (vēlākā Tigves muiža).
Idumeja, arī Idums[1] (latīņu: Ydumea) bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207-1218). Reizumis no tā izdala patstāvīgu Rozulas novadu.
Rozula (IPA: [ruo͡zula]; agrāk arī Rozbeķi, Rozbeķu muiža, Vienotnes) ir apdzīvota vieta Pārgaujas
Idumejas novadu attiecinot uz apvidu ziemeļaustrumos no Rīgas, mēģināja skaidrot tā īpatnējo lībisko nosaukumu (Idu - “ziemeļaustrumi”, maa - “zeme”). “Idumeja” ir pēcVecās Derības (= edomītu zeme) latinizēta līvu vietvārds Idu-maa forma. No šī vārda reizēm tiek atvasināts vēlākais Vidzemes nosaukums (A.Bīlenšteins, R.Ērglis u.c.), uzskatot, ka no viena novada šis apzīmējums varēja tikt attiecināts uz plašāku teritoriju (Ancītis, Jansons 1963).novada Stalbes pagastā.
Wikipedia
Komentāri