Latvijā cilvēki dzīvo vismaz 12500 gadu!
Jāpārraksta Latvijas vēsture.
Oficiālos izdevumos to neatrast.
Unikāls arheoloģisks atklājums tagad liks pārrakstīt visas Latvijas vēstures grāmatas. Izrādās, pirmie cilvēki Latvijas teritorijā uzradušies pirms 12 500, nevis pirms 10 500 gadiem, kā tiek uzskatīts pašlaik.
No ziemeļbrieža raga pagatavotie lingbi cirvji ir atrasti visā Eiropā, nu arī Latvijā. Dienvidkurzemē atrastā senlieta tagad liks pārrakstīt visas Latvijas vēstures grāmatas.Bebri maina Latvijas vēsturi
Par šādu vēsturisku sensāciju mums ir jāpateicas bebriem, kuri, būvējot aizsprostu uz Mellupītes Lietuvas pierobežā, no vēstures dzīlēm izkašāja vecāko liecību par cilvēku klātbūtni Austrumbaltijā senākā akmens laikmeta paleolīta beigās.
Ventspils muzeja direktora vietnieks arheologs Armands Vijups secina, ka tagad jāpārraksta visas vēstures grāmatas, jo šis atradums mūsu vēsturi padarījis vismaz par 2000 gadiem senāku. Pašreiz tiek uzskatīts, ka pirmie cilvēki Latvijas teritorijā parādījās pirms 10 500 gadiem, bet jaunais atradums – no ziemeļbrieža raga izgatavotais cirvītis ir 12 500 gadu vecs.
„Pirms vairāk nekā 12 tūkstošiem gadu kāds šeit dzīvojušais mednieks no ziemeļbrieža raga izgatavojis, kādu laiku lietojis, tad pazaudējis vai izmetis mēslainē vienkāršu darbarīku – arheologi to dēvē par Lingbi cirvi. Visnotaļ necilu darbarīku, kam šobrīd ir milzīga informatīva nozīme. Tas ar maksimālo pieejamo precizitāti pasaka, kad Austrumbaltijā ienākuši pirmie cilvēki,” raksta Ventspils laikraksts „Ventas Balss”.
„Kājas sāka trīcēt!”
Unikālo priekšmetu atrada Ģirts Grīviņš, kurš dzīvoja netālu no Ventas pietekas Zaņas, Lietuvas pierobežā. Pie Ģirta mājām Zaņas pietekā Mellupītē 2009. gada pavasarī bebri bija uzbūvējuši dambi. Saimnieks „Ventas Balsij” stāsta, ka pavasarī ķēries pie tā izjaukšanas un piepeši zaru un dubļu jūklī pamanījis kaut ko interesantu. „Redzami bija tikai kādi 5 -7 centimetri, izskatījās pēc ziemeļbrieža raga”. Grīviņš pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gadu beigās piedalījās arheoloģijas nometnē kopā ar Vijupu. Toreiz gūtā pieredze ļāva atradumu novērtēt kā iespējamu senlietu un interesēties par tās izcelsmi.
„Kad uzzināju, cik vecs ir šis priekšmets, kājas sāka trīcēt – kāds taču to ir turējis rokās pirms tūkstošiem gadu,” emocionālo pārdzīvojumu atceras Grīviņš.
Kādam nolūkam kalpojis šis 21 centimetru garais priekšmets, arheologi var tikai minēt. Iespējams, tas izmantots koka apdarināšanai, iespējams, kalpojis slieteņu stiprināšanai – kaut kas līdzīgs telts mietiņam vai čukura nostiprināšanas rīkam. Katrā ziņā šaubu par priekšmeta autentiskumu neesot, jo līdzīgi atrasti daudzviet tagadējās Eiropas teritorijā. Taču Kurzemē — pirmo reizi. Atradums senās Ventas baseinā ir ne tikai senākais šobrīd datētais cilvēka darināts priekšmets Austrumbaltijā, bet arī pirmais drošais atradums, kas sniedz ziņas par pirmajiem iedzīvotājiem Rietumlatvijā.
12 500 gadu senais atradums
Šis rīks vēlā paleolīta beigās Ziemeļeiropā bijis raksturīga sastāvdaļa mednieku ekipējumā. Civilizāciju uz šejieni atveduši ziemeļbrieži. Turpinoties klimata sasilšanai, dzīvnieki devušies tuvāk kūstošajiem ledājiem, un viņiem sekojuši mednieki.
Unikālo atradumu tās atradējs uzdāvinājis Ventspils muzejam, kurs arī veicis senlietas izpēti, kurā piedalījās ne tikai Latvijas arheologi, bet arī speciālisti no Ķīles Universitātes (Vācija). Ķīles Universitātes laboratorijā tika veikta priekšmeta fragmenta analīze ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Analīzes dati liecina, ka šis vienkāršais raga rīks ticis izmantots 12 500 līdz 12 047 gadus tālā pagātnē.
Ventspils muzejā atklāta izstāde „Unikāla liecība par pirmajiem cilvēkiem Kurzemē”, kurā var aplūkot atradumu, kurš nu liek pārrakstīt Latvijas vēstures grāmatas.
Elmārs Barkāns. "Kas Jauns?"
No ziemeļbrieža raga pagatavotie lingbi cirvji ir atrasti visā Eiropā, nu arī Latvijā. Dienvidkurzemē atrastā senlieta tagad liks pārrakstīt visas Latvijas vēstures grāmatas.Bebri maina Latvijas vēsturi
Par šādu vēsturisku sensāciju mums ir jāpateicas bebriem, kuri, būvējot aizsprostu uz Mellupītes Lietuvas pierobežā, no vēstures dzīlēm izkašāja vecāko liecību par cilvēku klātbūtni Austrumbaltijā senākā akmens laikmeta paleolīta beigās.
Ventspils muzeja direktora vietnieks arheologs Armands Vijups secina, ka tagad jāpārraksta visas vēstures grāmatas, jo šis atradums mūsu vēsturi padarījis vismaz par 2000 gadiem senāku. Pašreiz tiek uzskatīts, ka pirmie cilvēki Latvijas teritorijā parādījās pirms 10 500 gadiem, bet jaunais atradums – no ziemeļbrieža raga izgatavotais cirvītis ir 12 500 gadu vecs.
„Pirms vairāk nekā 12 tūkstošiem gadu kāds šeit dzīvojušais mednieks no ziemeļbrieža raga izgatavojis, kādu laiku lietojis, tad pazaudējis vai izmetis mēslainē vienkāršu darbarīku – arheologi to dēvē par Lingbi cirvi. Visnotaļ necilu darbarīku, kam šobrīd ir milzīga informatīva nozīme. Tas ar maksimālo pieejamo precizitāti pasaka, kad Austrumbaltijā ienākuši pirmie cilvēki,” raksta Ventspils laikraksts „Ventas Balss”.
„Kājas sāka trīcēt!”
Unikālo priekšmetu atrada Ģirts Grīviņš, kurš dzīvoja netālu no Ventas pietekas Zaņas, Lietuvas pierobežā. Pie Ģirta mājām Zaņas pietekā Mellupītē 2009. gada pavasarī bebri bija uzbūvējuši dambi. Saimnieks „Ventas Balsij” stāsta, ka pavasarī ķēries pie tā izjaukšanas un piepeši zaru un dubļu jūklī pamanījis kaut ko interesantu. „Redzami bija tikai kādi 5 -7 centimetri, izskatījās pēc ziemeļbrieža raga”. Grīviņš pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gadu beigās piedalījās arheoloģijas nometnē kopā ar Vijupu. Toreiz gūtā pieredze ļāva atradumu novērtēt kā iespējamu senlietu un interesēties par tās izcelsmi.
„Kad uzzināju, cik vecs ir šis priekšmets, kājas sāka trīcēt – kāds taču to ir turējis rokās pirms tūkstošiem gadu,” emocionālo pārdzīvojumu atceras Grīviņš.
Kādam nolūkam kalpojis šis 21 centimetru garais priekšmets, arheologi var tikai minēt. Iespējams, tas izmantots koka apdarināšanai, iespējams, kalpojis slieteņu stiprināšanai – kaut kas līdzīgs telts mietiņam vai čukura nostiprināšanas rīkam. Katrā ziņā šaubu par priekšmeta autentiskumu neesot, jo līdzīgi atrasti daudzviet tagadējās Eiropas teritorijā. Taču Kurzemē — pirmo reizi. Atradums senās Ventas baseinā ir ne tikai senākais šobrīd datētais cilvēka darināts priekšmets Austrumbaltijā, bet arī pirmais drošais atradums, kas sniedz ziņas par pirmajiem iedzīvotājiem Rietumlatvijā.
Šis rīks vēlā paleolīta beigās Ziemeļeiropā bijis raksturīga sastāvdaļa mednieku ekipējumā. Civilizāciju uz šejieni atveduši ziemeļbrieži. Turpinoties klimata sasilšanai, dzīvnieki devušies tuvāk kūstošajiem ledājiem, un viņiem sekojuši mednieki.
Unikālo atradumu tās atradējs uzdāvinājis Ventspils muzejam, kurs arī veicis senlietas izpēti, kurā piedalījās ne tikai Latvijas arheologi, bet arī speciālisti no Ķīles Universitātes (Vācija). Ķīles Universitātes laboratorijā tika veikta priekšmeta fragmenta analīze ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Analīzes dati liecina, ka šis vienkāršais raga rīks ticis izmantots 12 500 līdz 12 047 gadus tālā pagātnē.
Ventspils muzejā atklāta izstāde „Unikāla liecība par pirmajiem cilvēkiem Kurzemē”, kurā var aplūkot atradumu, kurš nu liek pārrakstīt Latvijas vēstures grāmatas.
Elmārs Barkāns. "Kas Jauns?"
Latvijas patieso vecumu oficiālos izdevumos gan neuzrāda.
Komentāri