Pilskalni Latvijā

Latvijas pilskalni

Celsim augstu jāņuguni, lai tā apspīd pakalnus, laukus, viensētas… Tad zemei būs auglība, laukos – labība, mājās – saticība un pārticība.
 Senās latvju ciltis guni kūra arī pilskalnos – nocietinātās dzīvesvietās, kas mums nu ir pagātnes liecinieki.






Pilskalnu pētījumi.

Tos pētījuši Karls fon Lēvis of Menārs, Ernests Brastiņš, mūsdienās – , Guntis Zemītis, Juris Urtāns. Valsts aizsardzībā atrodas 473 pilskalni. Senākie atklātie pilskalni tagadējās Latvijas teritorijā radušies jau 2. gadu tūkstoša beigās p. m. ē., piemēram, Daugmales un Padures pilskalns.

Daugmales pilskalns – tuvu Rīgai, to papildus aizsargāja 7 m augsts un ~80 m garš uzbērts zemes valnis ar koka aizsargbūvēm tā augšpusē. Daugmale – izdevīgs tirdzniecības mezgls, atrasts arī līdz šim lielākais zināmais sudraba monētu skaits, kā arī Latvijas teritorijā vienīgais priekšmets ar skandināvu rūnu rakstu.



Sabiles pilskalns – atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles. Pilskalna vienīgā no dabas neaizsargātā A puse bija nocietināta ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi, aiz kura uzbūvēts ap 5 m augsts, 45×60 m liels valnis. Kalna pakāji apjoza ap 10 m plata terase. Pilskalnu 10. – 13. gadsimtā apdzīvojuši lībieši. Uz austrumiem no pilskalna no 10. līdz 16. gs. atradusies Sabiles senpilsēta.



Kandavas pilskalns, saukts arī par Baznīckalnu vai Pudiņkalnu, atrodas Kandavas ziemeļu nomalē. Iespējams, ka tas apdzīvots līdz 13. gs. Vairākas mitoloģiskās teikas par nogrimušu baznīcu ļauj šo vietu saistīt ar sakralitāti. Arī vizuāli kalns ar augsto valni atgādina baznīcas siluetu.



Talsu kuršu pilskalns apdzīvots 10. – 14. gs., kurši pilskalnā sāka dominēt 11. gs. Viens no labākajiem un nocietinātākajiem Kursas pilskalniem – ar vaļņiem un vairākām nogāžu terasēm. Tā teritorijā konstatēta kulta vieta un atrasti zirgu galvaskausi (kuršiem raksturīgā paraža ziedot dzīvniekus).

Tanīsa kalns – viens no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem seno letgaļu pilskalniem. Atrodas Raunā, tā augstums ir 24 m. Kalns apdzīvots jau kopš 6. gs. p. m. ē. Vēsturnieki domā, ka šeit varētu būt bijusi varenā Satekles pils, kurā valdīja seno letgaļu virsaitis Rusins, kurš bija viens no 1212. gada Autines letgaļu sacelšanās vadītājiem.

Pekas kalns jeb Pilskalns ir viena no visvairāk pētītajām leģendārā Beverīnas pilskalna iespējamās atrašanās vietām. Atrodas Gaujas kreisajā krastā uz dienvidiem no Valmieras. Pilskalnu 11. – 13. gs. apdzīvoja Tālavas latgaļi.

Šalupinku Ķīšu kalns jeb Ivana Bargā pilskalns, jo no senā pilskalna krievu karapulki apšaudīja Ludzas pili. Atrodas Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, kur nelielā pussalā izbeidzas garākā kalnu kaupre. Pilskalns ierīkots no trim pusēm ar dabiskām kraujām.

Cērtenes pilskalns atrodas pie Smiltenes Cērtenes upītes kreisajā ap 25 m augstajā stāvkrastā. Pilskalna nocietinājuma grāvji uzskatāmi par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos.

Tērvetes pilskalnā atradusies Tērvetes pils (13. gs.) – viena no tolaik varenākajām Baltijas reģionā, kurā valdīja Viestarts un Nameisis. Simts gadus sīksti cīnījušies par brīvību, Livonijas ordeņa pārspēka priekšā 1286. gadā zemgaļi paši nodedzinājuši savu pili un pārcēlušies uz Raktes pilskalnu.



Jersikas pilskalns – Daugavas labajā krastā 10 km no Līvāniem, 12. – 13. gs. bija seno latgaļu valstiskā veidojuma Jersikas administratīvais un garīgais centrs. 13. gs. sākumā te valdīja Visvaldis.
Normunda Jēruma, Ievas Pīgoznes, Jāņa Sedola un Andra Tiļļas foto




===

Pētīts vēl viens pilskalns.

Kas notiks tālāk ar pilskalnu, pēc veselas nedēļas arheologu darba? Vai tas sagaidīs melnos arheologus, kas mūsu rotas realizē ārzemēs, kā vikingu izstrādājumus?!
Kamdēļ netiek veikti dziļāki izrakumi, lai pētītu senāku vēsturi?

2015. gadā Liepupes pilskalnā pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē norisinājās arheoloģiskie izrakumi. To mērķis bija noskaidrot ko vairāk par pilskalna apdzīvotību.











Izrakumi tika veikti ar Salacgrīvas novada domes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Liepupes pagasta kultūras darbinieku un Latvijas Arheologu biedrības atbalstu LNVM arheoloģes Rūtas Kraukles vadībā. Tajos piedalījās LNVM Arheoloģijas departamenta darbinieki Jānis Ciglis, Vanda Visocka, Una Untule–Judvaite, Alise Šulte, Vitolds Muižnieks, kā arī topošais arheologs Eduards Plankājs, projekta iniciatore Alise Pokšāne un periodiski arī vairāki interesenti – Ivo Vecmuktāns, Mārtiņš no Saulkrastiem, Ernests Sviklis u.c.



Kopumā tika izpētīti 3 izrakumu laukumi un atrastas kaltas naglas, deguši akmeņi, māla trauku lauskas un bronzas apkaluma plāksnīte, 2 neapstrādāti krama gabaliņi un stikla pudeles dibena fragments un postīts pavards.

Iegūtie materiāli pašlaik tiek apstrādāti, un jau var secināt, ka pilskalns drīzāk ticis apdzīvots periodiski vai īslaicīgi. Aptuvenais apdzīvotības laiks – 13. gs. otrā puse un 14. gs. sākums. Pēc iegūtajām senlietām secināms, ka pilskalnā apmetušies lībieši, visticamāk vienlaikus ar vāciešiem. Precīzākas interpretācijas gaidāmas pēc materiāla rūpīgas izpētes.

Ņemot vērā, ka no vairāk kā 500 pilskalniem Latvijā, argeoloģiski pētīti ir tikai nepilni 80, tad šis ir liels sasniegums senvēstures izpētes jomā!
Kas notiks tālāk ar pilskalnu, pēc veselas nedēļas arheologu darba? Vai tas sagaidīs melnos arheologus, kas mūsu rotas realizē ārzemēs, kā vikingu izstrādājumus?!
Kamdēļ netiek veikti dziļāki izrakumi, lai pētītu senāku vēsturi?

Kad pie pilskalniem un senkapiem būs uzraksti, kas draud par nelikumīgiem izrakumiem? Tad būtu informācija zemes īpašniekam, pašvaldībai, policijai, kaimiņiem un tuvējiem skolniekiem!


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Uzturā čia sēklas!

Sanskrita valoda