Pāriet uz galveno saturu

Mūsu domāšanas kļūdas

Kļūdas, ko pieļauj mūsu domāšanaKļūdas, ko pieļauj mūsu domāšana


       
    Foto: flickr.com
     

Stereotipi, kategorijas, vienkāršošana - tie ir tikai daži "triki", ko veic mūsu uztvere un
domāšana, lai ātri un viegli sakārtotu, sistematizētu informāciju un - lai radītu reakciju pret to. Diemžēl daži "triki" mēdz novest pie neloģiskiem un pretrunīgiem secinājumiem. Par to, kādas ir mūsu tipiskākās domāšanas kļūdas, kāpēc tās pieļaujam atkal un atkal, kā tās ietekmē mūsu viedokļa un lēmumu veidošanos un vai ar tām varam cīnīties saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāju, sociālās psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru.
Kādreiz valdīja uzskats, ka cilvēks cenšas domāt mērķtiecīgi, sistemātiski, pareizi, dziļi, bet laikam ejot, sāka dominēt metafora, ka cilvēks ir izziņas sīkstulis. Ir jātaupa domāšanas enerģija, nav iespējams vienmēr ikdienas situācijas domāt, izmantojot padziļināto enerģiju prasošo  modeli. Tikai īpašos gadījumos. Tāpēc sāka izmantot „īsceļus”. Daudzos gadījumos tas nav slikti, bet jāsaprot, kuros gadījumos to drīkst darīt, kuros ne. Ir gadījumi, ka tas ilgtermiņā var novest pie sliktāka rezultāta - īsti nesasniedz mērķi, ko vēlas.
Domāšanas modelis, lai aprakstītu cilvēka spriešanu, lēmumu pieņemšanu, tas palicis pagātnē, tagad jebkurš domāšanas un spriešanas modelis centīsies būs aprakstošs.
 
Valodas loģika
Prasmīgi izteikt savu viedokli un pamatot to mēs varam daudz sekmīgāk, ja  zinām valodas loģiku. Ko nozīmē loģiski runāt,  kā likt ieklausīties un kā saprasties ar citiem sarunā stāsta filozofijas doktors un  Kultūras akadēmijas asociētais profesors Edmunds Apsalons.
 
Izcili intelekta testa rezultāti
Ik pa laikam mūs pārsteidz cilvēki, kas demonstrē izcilu intelekta līmeni. Un pasauli vienaldzīgu šajā ziņā nav atstājusi kāda 12 gadus veca meitene. Viņa ne tikai uzrādījusi izcilus rezultātus IQ testos, bet pat pārspējusi tajos tādus dižgarus kā Albertu Einšteinu un Stīvenu Hokingu!
Te gan jāmin, ka tik vienkārši intelektuālo koeficientu salīdzināt nevar: dažādām vecuma grupām šajā ziņā ir atšķirīgi kritēriji un līdz ar to arī iegūstamo punktu skaits, un pavisam noteikti pamatots aizrādījums šādiem testiem būtu tas, ka neviens jau īsti nezina, kādu rezultātu tajos būtu uzrādījis, piemēram, Alberts Einšteins. Tā kā viņš mūsdienu IQ testus nav pildījis, tad viņa mērogs tajos tiek „ pieņemts” .
12 gadus vecā Lidija Sebastiana no Lielbritānijas IQ testā ieguvusi 162 punktus, kas ir absolūti virs normas viņas vecuma grupā – proti, jauniešiem līdz 1 8gadu vecumam. Tikai vienam procentam jauniešu šajos testos izdodas sasniegt rezultātu, kas ir augstāks par 160 punktiem. Par izciliem un īpaši apdāvinātiem bērniem tiek uzskatīti tie, kas šādos testos pārsniedz 140 punktu atzīmi.
Pētnieki norāda, lai arī meitenes sasniegumi ir vērā ņemami un pavisam noteikti apsveicami, tie tomēr neatspoguļo īpašu intelekta talantu un nekādā gadījumā nevar tikt salīdzināti ar Einšteina vai Hokinga prāta spējām. Šajos testos esot saistība starp mācīties spējīgiem jauniešiem un augsti motivētiem bērniem – izrādās ir tieša saistība starp to, cik ļoti bērni ir centīgi un ieinteresēti dažādos macību priekšmetos un to, cik labus rezultātus viņi uzrāda testos, kas mēra viņu  intelekta koeficientu. Lidijas gadījumā – viņa izceļas ar to, ka jau kopš agras bērnības lasījusi grāmatas, kas vienaudžiem likušās vēl pārāk nopietnas un smagas, bet skolā viņas iecienītākais mācību priekšmets ir  matemātika.
Mensas IQ tests, ko pildīja Lidija Sebastiana, ir veidots, balstoties uz diviem jautājumu blokiem – vieni ir orientēti uz racionālas spriešanas spējām, bet otra jautājumu daļa uz vizualizācijas spējām. Šāda veida testi savu uzvaras gājienu pasaulē sāka pagājušā gadsimta 40. gados, lai gan pirmais intelektuālā koeficienta mērīšanas mēģinājums rakstiski formulēts jau 1912. gadā. To savulaik formulēja vācu psihologs Viljams Šterns .
Lai arī IQ testi jau vairāk nekā gadsimtu  tiek izmantoti cilvēku gudrības novērtēšanai, britu pētnieki divus gadus ilgā pētījumā secinājuši, ka personas saprāta robežu novērtēšanai nepieciešama vismaz trīs dažādu intelekta testu rezultātu kombinēts novērtējums u  IQ testi par mūsu gudrību un intelektu neko daudz neliecina.Kļūdas, ko pieļauj mūsu domāšana
Foto: foto: flickr.com
Stereotipi, kategorijas, vienkāršošana - tie ir tikai daži "triki", ko veic mūsu uztvere un domāšana, lai ātri un viegli sakārtotu, sistematizētu informāciju un - lai radītu reakciju pret to. Diemžēl daži "triki" mēdz novest pie neloģiskiem un pretrunīgiem secinājumiem. Par to, kādas ir mūsu tipiskākās domāšanas kļūdas, kāpēc tās pieļaujam atkal un atkal, kā tās ietekmē mūsu viedokļa un lēmumu veidošanos un vai ar tām varam cīnīties saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāju, sociālās psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru.

Kādreiz valdīja uzskats, ka cilvēks cenšas domāt mērķtiecīgi, sistemātiski, pareizi, dziļi, bet laikam ejot, sāka dominēt metafora, ka cilvēks ir izziņas sīkstulis. Ir jātaupa domāšanas enerģija, nav iespējams vienmēr ikdienas situācijas domāt, izmantojot padziļināto enerģiju prasošo modeli. Tikai īpašos gadījumos. Tāpēc sāka izmantot „īsceļus”. Daudzos gadījumos tas nav slikti, bet jāsaprot, kuros gadījumos to drīkst darīt, kuros ne. Ir gadījumi, ka tas ilgtermiņā var novest pie sliktāka rezultāta - īsti nesasniedz mērķi, ko vēlas.

Domāšanas modelis, lai aprakstītu cilvēka spriešanu, lēmumu pieņemšanu, tas palicis pagātnē, tagad jebkurš domāšanas un spriešanas modelis centīsies būs aprakstošs.
Valodas loģika

Prasmīgi izteikt savu viedokli un pamatot to mēs varam daudz sekmīgāk, ja zinām valodas loģiku. Ko nozīmē loģiski runāt, kā likt ieklausīties un kā saprasties ar citiem sarunā stāsta filozofijas doktors un Kultūras akadēmijas asociētais profesors Edmunds Apsalons.
Izcili intelekta testa rezultāti

Ik pa laikam mūs pārsteidz cilvēki, kas demonstrē izcilu intelekta līmeni. Un pasauli vienaldzīgu šajā ziņā nav atstājusi kāda 12 gadus veca meitene. Viņa ne tikai uzrādījusi izcilus rezultātus IQ testos, bet pat pārspējusi tajos tādus dižgarus kā Albertu Einšteinu un Stīvenu Hokingu!

Te gan jāmin, ka tik vienkārši intelektuālo koeficientu salīdzināt nevar: dažādām vecuma grupām šajā ziņā ir atšķirīgi kritēriji un līdz ar to arī iegūstamo punktu skaits, un pavisam noteikti pamatots aizrādījums šādiem testiem būtu tas, ka neviens jau īsti nezina, kādu rezultātu tajos būtu uzrādījis, piemēram, Alberts Einšteins. Tā kā viņš mūsdienu IQ testus nav pildījis, tad viņa mērogs tajos tiek „ pieņemts” .

12 gadus vecā Lidija Sebastiana no Lielbritānijas IQ testā ieguvusi 162 punktus, kas ir absolūti virs normas viņas vecuma grupā – proti, jauniešiem līdz 1 8gadu vecumam. Tikai vienam procentam jauniešu šajos testos izdodas sasniegt rezultātu, kas ir augstāks par 160 punktiem. Par izciliem un īpaši apdāvinātiem bērniem tiek uzskatīti tie, kas šādos testos pārsniedz 140 punktu atzīmi.

Pētnieki norāda, lai arī meitenes sasniegumi ir vērā ņemami un pavisam noteikti apsveicami, tie tomēr neatspoguļo īpašu intelekta talantu un nekādā gadījumā nevar tikt salīdzināti ar Einšteina vai Hokinga prāta spējām. Šajos testos esot saistība starp mācīties spējīgiem jauniešiem un augsti motivētiem bērniem – izrādās ir tieša saistība starp to, cik ļoti bērni ir centīgi un ieinteresēti dažādos macību priekšmetos un to, cik labus rezultātus viņi uzrāda testos, kas mēra viņu intelekta koeficientu. Lidijas gadījumā – viņa izceļas ar to, ka jau kopš agras bērnības lasījusi grāmatas, kas vienaudžiem likušās vēl pārāk nopietnas un smagas, bet skolā viņas iecienītākais mācību priekšmets ir matemātika.

Mensas IQ tests, ko pildīja Lidija Sebastiana, ir veidots, balstoties uz diviem jautājumu blokiem – vieni ir orientēti uz racionālas spriešanas spējām, bet otra jautājumu daļa uz vizualizācijas spējām. Šāda veida testi savu uzvaras gājienu pasaulē sāka pagājušā gadsimta 40. gados, lai gan pirmais intelektuālā koeficienta mērīšanas mēģinājums rakstiski formulēts jau 1912. gadā. To savulaik formulēja vācu psihologs Viljams Šterns .

Lai arī IQ testi jau vairāk nekā gadsimtu tiek izmantoti cilvēku gudrības novērtēšanai, britu pētnieki divus gadus ilgā pētījumā secinājuši, ka personas saprāta robežu novērtēšanai nepieciešama vismaz trīs dažādu intelekta testu rezultātu kombinēts novērtējums u IQ testi par mūsu gudrību un intelektu neko daudz neliecina.
Paula Gulbinska, Sandra Kropa, Zane Lāce

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/kludas-ko-pielauj-musu-domasana.a56408/#login

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Uzturā čia sēklas!

Sanskrita valoda