Senvēstures aizsardzības aicinājums

Aicinājums skolotājiem veicināt izpratni par kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi!

Publicēts 2012. 19. 03, Vēstures skolotāju biedrība

Latvijas arheoloģiskais mantojums, kā Eiropas un pasaules kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa, ir nopietni apdraudēts un iet bojā. 

Foto: Daugmales pilskalns pēc autobraucēju "apciemojuma" 2016. g. maijā.

Arheoloģiskā mantojuma apdraudējums mūsdienās.

Arheoloģisko mantojumu mūsdienās apdraud ne vien laiks un procesi dabā, kā arī cilvēku saimnieciskās darbības intensifikācija, bet arī cilvēku nezināšana un ļaunprātīga kultūras vērtību iznīcināšana. Diskusijas par arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu izraisīja pēdējā desmitgadē strauji pieaugošais arheoloģisko pieminekļu postījumu skaits, kas ir saistīts ar mantraču darbību. Līdz ar plašo metāldetektoru pieejamību mantu meklēšana ir kļuvusi par populāru hobiju. Mantraču darbības rezultātā kultūrslānis, kas satur būtisku informāciju par vēstures procesiem, tiek pilnībā izpostīts, senlietas tiek izrautas no to atrašanas konteksta, tādējādi neatgriezeniski zaudējot lielāko daļu savas kultūrvēsturiskās vērtības, un ļaunākais – zaudēto informāciju nav iespējams atgūt. Par arheoloģisko vietu postījumu apjomu Latvijā var spriest ne vien pēc rakšanas pēdām, bet arī pēc interneta mājas lapām, kuras mantu meklētāji izmanto informācijas apmaiņai, kā arī senlietu tirdzniecībai, kas ir krimināli sodāma.

Pēdējo gadu laikā Latvijas arheologi centās uzlabot situāciju pieminekļu aizsardzības jomā organizējot publiskas diskusijas, rakstot masu medijiem, kā arī vēršoties pie Saeimas un Kultūras ministrijas. Doma par sabiedrības izpratnes palielināšanas nozīmi kultūras mantojuma aizsardzības jomā izskanēja lielākajā daļā šim jautājumam veltīto pasākumu. Turklāt starptautiskās konvencijās, kā arī Latvijas Republikas likumdošanas aktos tiek norādīts, ka ir jāveic izglītojoši pasākumi, kas radītu un attīstītu sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma vērtību, kas ļautu izprast tā pagātni un apstākļus, kas to apdraud. 
Tāpēc vēršamies pie Jums, skolotāji, kas vistiešākajā veidā nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu, vērtību sistēmas ieaudzināšanu un nepārprotami ietekmē nākotnes procesus valstī. Cieņai pret savas tautas un pasaules kultūru ir jābūt neatņemamai audzināta cilvēka personības daļai. Iznīcinot kultūras, tajā skaitā, arheoloģiskos pieminekļus, tiek iznīcināta tautas vēsture, novājināta tauta, tādējādi paverot iespējas tās nacionālai degradācijai. Turklāt, kā 2012. g. 12. martā tika norādīts zinātniski – praktiskā konferencē „Latvijas vēstures zinātnes sasniegumu izmantošana mācību procesā” – bez avotiem nebūs vēstures jeb, precīzāk, nebūs vēstures zinātnes attīstības un jaunu zināšanu par pagātnes norisēm.

Situācija arheoloģisko pieminekļu aizsardzības jomā ir kritiska, tādēļ aicinām Jūs, skolotāji, padomāt par iespējām iekļaut ar kultūras mantojuma aizsardzību saistītas idejas ne vien Latvijas un pasaules vēstures mācību stundās, bet, piemēram, audzināšanas stundās, projektu nedēļās, zinātniski pētniecisko darbu izstrādē vai ārpusklases pasākumos. Jau Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā skolotāji ne vien pārzināja sava novada kultūras pieminekļus, bet arī veicināja skolēnu interesi un lepnumu par tiem, organizēja talkas, darbmācības stundās veidoja norādes uz pieminekļiem, par nejaušiem senlietu atradumiem tika ziņots Pieminekļu Valdei utt.
Arī no padomju laikiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā ir saglabātas skolēnu vēstules, kurās ir ietverti jautājumi par sava novada vēsturi un kultūras pieminekļiem, liecinot par skolotāju iniciatīvu un skolēnu ieinteresētību. Vienīgi jāpievērš uzmanība tam, lai, veicinot interesi par kultūras pieminekļiem, skolēniem neradītu aizraušanos ar senlietu kolekcionēšanu un nelegāliem izrakumiem šajās vietās. 
Nākotnes sabiedrības doma lielā mērā ir atkarīga no Jums, skolotāji, tāpēc ceram, ka Jūs palīdzēsiet saglabāt mūsu kopīgo kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm, paaugstinot sabiedrības izpratnes līmenī šajā jautājumā. Mēs nevaram paglābt zemē apslēptās pagātnes liecības no laika zoba, bet kopīgiem spēkiem mēs varam tās nosargāt no mantračiem un citiem senvietu postītājiem, kas posmu pa posmam atņem mūsu tautai tās vēsturi. Mēs varam izaudzināt paaudzi ar izpratni par kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.

Aicinājuma tekstu izstrādāja:

LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Mag. hist. Inna Lazdiņa.

Aicinājumam pievienojas:

LU Latvijas vēstures institūta direktors prof., Dr. hist. Guntis Zemītis; 
LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja Dr. hist. Antonija Vilcāne; 
LU Vēstures un filozofijas f. Arheoloģijas un vēstures kat. vad. prof., Dr habil. hist. Andrejs Vasks; 
LU Vēstures un filozofijas f. as. prof., Ventspils muzeja dir. v. zin. darbā Dr. hist. Armands Vijups; 
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis; 
Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētājs prof., Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns 
u.c. arheologi.

















Teikā minēta zelta poda meklējumi.
2004. gadā ar buldozeru noraktais Babrauščinas pilskalns- spilgts piemērs cilvēku alkatībai,
kuras dēļ tiek iznīcināts tautas kultūras mantojums. Tomēr Latvijā zagļus nesoda...
(Foto J. Urtāns)















Izpostīti apbedījumi Ģūģeru senkapos. (Foto A. Vilcāne)















Zaudēto diemžēl vairs neatgūs!
(Foto I. Lazdiņa, A. Vilcāne)

Vēstures skolotāju biedrība

Saistoši raksti:
Mantraču postījumi Latvijā pieaug
Liepupes pilskalna izrakumi

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Uzturā čia sēklas!

Senās rotas