Sliktas veselības aprūpes dēļ ik gadu Latvijā mirst 1500 cilvēku darbspējīgā vecumā...!
Pusi ar dažādām slimībām mirušo cilvēku Latvijā varēja glābt!
Gandrīz katru otro nāves gadījumu, ko izraisīja dažādas slimības, Latvijā varētu novērst, ja veselības aprūpes sistēma valstī strādātu labāk. Pēc novēršamo nāves gadījumu skaita Latvija ir viena no ES līderiem, aplēsis “Eurostat”.
Sliktākā situācija ES ir tikai Rumānijā. 2013.gadā ES valstīs miruši 1,7 miljoni cilvēki vecumā līdz 75 gadiem, un aptuveni 33,7% jeb 577 500 letālos gadījumus var uzskatīt par priekšlaicīgiem, no tiem varētu izvairīties, ņemot vērā mūsdienu medicīnas iespējas, liecina“Eurostat” publicētais pētījums.
Latvija sarakstā ierindojas priekšpēdējā vietā (48,5%), un sliktāka situācija ir tikai Rumānijā (49,4%).
Arī Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir sliktāki nekā vidēji ES, taču labāki nekā Latvijā. Lietuva ir par vienu vietu augstāk nekā Latvija ar 45,4% priekšlaicīgo nāves gadījumu, bet Igaunija par trīs vietām augstāk ar rādītāju 42,5%.
Galvenais novēršamo nāves gadījumu iemesls ir sirdstriekas (vidēji ES tie ir 32%), insulti (vidēji ES – 16%), kolorektālais jeb zarnu vēzis (12%) un krūts vēzis (9%).
Pētījumā norādīts, ka šie rādītāji gan nav vienīgais veselības aprūpes sistēmu novērtējuma kritērijs, taču dod ieskatu to darbībā.
Par problēmām Latvijas veselības aprūpes sistēmā runā jau sen. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris iepriekš paziņoja, ka nepieejamas un nepienācīgas veselības aprūpes dēļ ik gadu valsts zaudē aptuveni 1500 cilvēku darbspējīgā vecumā. (Latvijā to ir ap 1,3 milj.)
Terminoloģija
Novēršamā nāves gadījuma koncepcija balstās uz ideju, ka no dažiem letāliem gadījumiem noteiktā vecumā no noteiktām slimībām ir iespējams izvairīties – nāve neiestājas šajās saslimšanas stadijās, ja pacients savlaicīgi saņem efektīvu medicīnisko palīdzību. Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu zemākie priekšlaicīgo nāvju rādītāji ir Francijā (23,8%), Beļģijā (27,5%) un Dānijā ( 27,1%). Eiropas Savienības vidējais līmenis ir 33,7%.Latvija sarakstā ierindojas priekšpēdējā vietā (48,5%), un sliktāka situācija ir tikai Rumānijā (49,4%).
Arī Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir sliktāki nekā vidēji ES, taču labāki nekā Latvijā. Lietuva ir par vienu vietu augstāk nekā Latvija ar 45,4% priekšlaicīgo nāves gadījumu, bet Igaunija par trīs vietām augstāk ar rādītāju 42,5%.
Galvenais novēršamo nāves gadījumu iemesls ir sirdstriekas (vidēji ES tie ir 32%), insulti (vidēji ES – 16%), kolorektālais jeb zarnu vēzis (12%) un krūts vēzis (9%).
Pētījumā norādīts, ka šie rādītāji gan nav vienīgais veselības aprūpes sistēmu novērtējuma kritērijs, taču dod ieskatu to darbībā.
Par problēmām Latvijas veselības aprūpes sistēmā runā jau sen. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris iepriekš paziņoja, ka nepieejamas un nepienācīgas veselības aprūpes dēļ ik gadu valsts zaudē aptuveni 1500 cilvēku darbspējīgā vecumā. (Latvijā to ir ap 1,3 milj.)
Kurš grib iekļūt šaja sarakstā?
Finansējums veselības aprūpes nozarei nav pietiekams. Tai uz budžeta deficīta rēķina nākamgad varētu piešķirt papildus 35 miljonus eiro, taču premjers vispirms pieprasa nozares auditu un nepieciešamo reformu plānu.
Veselības ministrija risinājumu redz tās izstrādātā rīcības plānā. Tas paredz mainīt naudas plūsmu veselības sistēmā, ārstu atalgojumu un procedūru skaitu, par kurām valsts tiešām var atļauties maksāt. Šim plānam 1.jūlijā ir jāgūst valdības atbalsts.
Tāpat ir spriests par obligāto veselības apdrošināšanu, kas varētu balstīties uz strādājošo un darba devēju ikmēneša iemaksām.
lsm.lv ziņu redakcija
LSM
Finansējums veselības aprūpes nozarei nav pietiekams. Tai uz budžeta deficīta rēķina nākamgad varētu piešķirt papildus 35 miljonus eiro, taču premjers vispirms pieprasa nozares auditu un nepieciešamo reformu plānu.
Veselības ministrija risinājumu redz tās izstrādātā rīcības plānā. Tas paredz mainīt naudas plūsmu veselības sistēmā, ārstu atalgojumu un procedūru skaitu, par kurām valsts tiešām var atļauties maksāt. Šim plānam 1.jūlijā ir jāgūst valdības atbalsts.
Tāpat ir spriests par obligāto veselības apdrošināšanu, kas varētu balstīties uz strādājošo un darba devēju ikmēneša iemaksām.
lsm.lv ziņu redakcija
LSM
Komentāri