P. Kļava: Ģimenē viss sākas no tēva

Ārsts Pēteris Kļava "Ģimenē viss sākas no tēva, bet mūsdienās tēvi tiek degradēti"

Pēteris Kļava ir, iespējams, viens no skarbākajiem ārstiem Latvijā, jo nesaudzīgi Latvijas vecākus sauc par debiliem.

 Jau 25 gadus dakteris Kļava glābj vai cenšas izglābt bērnus, kas nejaušas sakritības vai tīšas vecāku nolaidības dēļ smagā stāvoklī nonāk Bērnu klīniskās universitātes reanimācijas nodaļā.

„Latvija joprojām Eiropā ieņem līdera pozīcijas bērnu nogalināšanā uz ielām, ar sabiedrisko transportu un automašīnām. Tipiska Latvijā ir situācija - piedzērušies tēvi uz kvadricikliem vizina savus bērnus vai arī ļauj šos transportlīdzekļus izmantot bērniem. Bērni nopietni tiek traumēti, braucot ar velosipēdiem, bet bez ķiverēm un locītavu aizsargiem; bērni slīkst, jo neviens viņus nepieskata vai mazākos bērnus pieskata lielākie bērni. Daudzi nelaimes gadījumi ir saistīti ar medikamentu un sadzīves ķīmijas vieglu pieejamību. Un, protams, apdegumi – bērni iekrīt ugunskuros, applaucējas ar karstiem šķidrumiem. Starp citu, vecākiem noderētu zināt, ka vienīgā palīdzība, ko tie var sniegt, ja bērns ir applaucējies, ir liet uz bojātās vietas aukstu ūdeni 3-5 minūtes. Tas samazina sāpes un aptur karstuma tālāku ietekmi uz audiem. Pareizi un ātri rīkojoties, apdegumu par samazināt pat par veselu pakāpi!”

Jaut.: Kāds, jūsuprāt, ir cēlonis tik skumjai statistikai?
Gan Latvijā, gan pasaulē ir viena galvenā problēma – 60-70% vecāku ir debili! Slimnīcas apsargi novērojuši, ka tieši tik bieži vecāki pie mums atved savus bērnus, kas sēž priekšējā sēdeklī un nav piesprādzēti.

Es katru dienu redzu ciešanas un nāvi, ko ir izraisījusi vecāku nevērība, stulbums un neuzmanība. Un tā ir sistēmiska nevērība. Piemēram, meitenīte izdzērusi tīrāmo līdzekli KROT – ļoti spēcīgu kanalizācijas tīrāmo līdzekli. Tas stāvēja, nolikt zem izlietnes, turklāt ieliets limonādes pudelē. Meitenei pārstādīja aknas, nodokļu maksātāj pat to samaksāja 200 000 eiro.

Bērni noslīkst dīķos dažus metrus no vecākiem! Pagājušajā gaidā garo maija brīvdienu laikā mūsu slimnīcā pēc palīdzības vērsās pusotrs tūkstotis bērnu. Kāpēc nevienu neuztrauc tas, ka Latvija ir otrajā vietā pēc nemazgāto roku rādītājiem. Jājautā, kuriem ir izdevīga mūsu pārprastā brīvība!
Būs vecāki, kas atradīs attaisnojumu – viņi ir pārguruši, daudz strādā, nepaspēj neko... Valstij vajadzētu vairāk padomāt par ģimeņu atbalstu...

Pasaulē badā mirst tūkstošiem bērnu! Ja visi pasaulē dzīvotu labi, tad jau pēc pārdesmit gadiem planēta aizietu bojā. Labi dzīvot visiem nepienākas. No emocionālā viedokļa to grūti pieņemt, bet no zinātnes un racionālā viedokļa raugoties tā tas ir. Tāpēc neviens nekad par to, lai tieši jūsu bērns labi dzīvotu, nerūpēsies. Drīzāk kāds parūpēsies par to, lai viņš tiek pie narkotikām, par tām vēl samaksā. Esam sasnieguši to līmeni, kad atpakaļceļa nav. Iedzīvotāju skaita korekcija turpināsies, turklāt dažādos sabiedrības slāņos.

Jaut.: Vai jūs neviens nekad nav nosaucis par rasistu?
Nekad! Kaut kur lasju, ka ANO vairs par vardarbību neuzskata mazu bērnu izmantošanu. Acīmredzot, tas ir kļuvis par normu un ikdienu. Kad Kurzemē un Latgalē redzu nosalušus un neēdušus bērnus, kas cieš no vardarbības, man nav skaidrs, kāpēc viņu vecākiem vēl ļauj laist pasaulē citus bērnus un sauc to par cilvēktiesībām. Pēc tam viņiem atņem vecāku varu. Šī ir pilnīgi idiotiska civilizācija. Ir nepieciešama stingra kontrole, kas regulētu cilvēku vairošanos. Ir valstis, kurās praktizē piespiedu sterilizāciju, turklāt to veic ne tikai pedofiliem, bet arī tiem, kas dzīvo amorāli, nolaidušies līdz dzīvnieku līmenim. Ja to nedara, tad cieš bērni, viņi slimo, dzīvo badā un neapkopti.

Kad pie manis uz slimnīcu atved bērnu bezsamaņā, man ir trīs sekundes, lai noskaidrotu, kas ir noticis. Tāpat būtu jārīkojas arī jautājumos, kas skar sabiedrību kopumā.
Pēdējo 10 gadu laikā slimnīcā ir veiktas milzīgas pārmaiņas, iespējas palīdzēt bērniem ir arvien plašākas. Tajā pašā laikā proporcionāli ir kritusies sabiedrības morāle, dvēseliskā izaugsme, bērnu fiziskais stāvoklis paliek arvien sliktāks.

Lūk, daži piemēri. Aizbraucam uz izsaukumu Kurzemē, tur, kur meitenīte izdzērusi tīrāmo līdzekli KROT. Sekas – briesmīgas, jāpārstāda pat resnā zarna. Bērns ir komā, piepumpēts ar pretsāpju zālēm, pieslēgts mākslīgajai plaušai. Jaunā māte raud. Sāku noskaidrot, kas īsti ir noticis. Daru to nevis tāpēc, lai kaut ko pārmestu, bet lai saprastu. Bet viņa atbild – bērns pats iegājis vannasistabā un to pudeli izdzēris! Iznāk, ka bērns pats ir vainīgs!

Jaut.: Vai spējat to iedomāties!?
Vēl viens gadījums. Bērns piknikā aplejas ar aizdedzinošo šķidrumu. Kad bērnu nogādā slimnīcā reanimācijā, bērna tēvs mūs – ārstus, sāk komandēt! Pie ugunskura bija jābūt priekšniekam, nevis slimnīcā! Nācās viņam pateikt, ka vēl viens vārds un būsim spiesti izsaukt policiju, lai viņu no palātas aizved. Plus ierosināt krimināllietu par nevērību. Tikai tad tēvs pievaldījās, sēdēja klusi malā un netraucēja strādāt.
Vēl – vecmāmiņa konservē gurķus. Etiķa esence ielieta coca-colas pudelē. Līdzās skraida četrgadīgais mazdēls, kas vienā brīdī paķer pudeli un sāk no tās dzert. Mamma visu dienu sauļojas. Turpat spēlējas bērns. Vakarā šo bērnu atved uz slimnīcu ar smagiem apdegumiem. Un šai māmiņai par to nebūs nekāds sods!

Virtuvē, garāžā, pieliekamajā nedrīkst atrasties ķīmiski līdzekļi, kas ir pieejami bērnam! Tas pats attiecas uz medikamentiem. Mums katru gadu slimnīcā mirst bērni no zālēm – beta-blokatoriem. Vecmāmiņām grūti pieņemt, ka viņu mazbērns ir miris viņu bezatbildības dēļ! Pat ja tas noticis nejauši vai viņu bezatbildības dēļ. Protams, ka žēl gan vecmāmiņu, gan bērnu, bet tāds nu ir rezultāts.

Nedrīkst limonādes un sulu pudelēs pārliet ķīmiskus šķidrumus. Daktere Dina Sviridova nesen ir pārtulkojusi Kanādā izdotu pediatrijas grāmatu jaunajiem vecākiem. Tajā pēdējās 40 lappusēs ir uzskaitīti visi riski, ar kuriem bērns var saskarties virtuvē, automašīnā, ceļā uz skolu, zooloģiskajā dārzā. Bet pie mums tūkstošiem bērnu cieš no suņu kodumiem. Visgrūtāk ir pierādīt, ka veloķiveres ir obligātas.
Ir jādomā, kā ietekmēt vecākus, kuri ir nevērīgi pret bērniem. Nedrīkst tādas lietas pieļaut!

Es saku – tiem, kuriem ir smadzenes, tie smadzenes arī spēs pasargāt. Vācijā ir veiktas aptaujas, kas ir prioritātes cilvēku dzīvēs. 70% atbildēja, ka pati svarīgākā ir izglītība, tad darbs, ienākumi, dzīvesvieta, kultūras līmenis. Bērni šajās aptaujās nosaukti pēdējā vietā. Tas nozīmē, ka tikai tad, kad esam kaut ko dzīvē sapratuši, tikai tad varam laist pasaulē bērnus. Tad būs vismaz civilizēta attieksme pret viņiem. Ja cilvēki vairojas kā zivis, tā jau ir bezatbildība.

Jaut.: Tad kāpēc jūs glābjat bērnus, ja Jūsu attieksme ir tik pesimistiska?
Liepājā kara laikā dzīvoja brīnišķīgs ķirurgs Ziks, ebrejs. Viņš ļoti labi operēja vāciešus, bet kad ienāca Sarkanā armija, pat to, ka viņš palīdzēja vāciešiem, viņu gribēja nošaut. Bet tad izrādījās, ka viņš ļoti labi operē arī sarkanarmiešus. Vēlāk viņš saņēma augtu novērtējumu – Zelta skalpeli. Ar to es gribu teikt, ka katram jādara to, ko viņš prot. Tas ir pienākums pret Dievu, cilvēkiem, sevi pašu.

Jaut.:  Vai sabiedrības attīstības līmenis ietekmē to, kā audzinām bērnus?
Kāds ir mūsu ierobežotā un tumsonīgā prāta līmenis, tādu mēs arī redzam pasauli. Kā teica Feierbahs: Pilī domā citādi, nekā būdiņā. Kad es redzu, ka par suņiem rūpējas labāk nekā par bērniem, man gribas raudāt. Suņus glauda, apģērbj, bučo, baro. Bet cik daudz gan ir bērnu, kuri ko tamlīdzīgu nekad nav pieredzējuši?! Par kādu civilizāciju vispār mēs te varam runāt!

Jaut.: Pirms pāris gadiem jūs publiski paziņojāt, ka atbalstāt nāves sodu atjaunošanu. Joprojām tā domājat?

Nē, neesmu pārdomājis. Es esmu to likumu piekritējs, kuri ir Singapūrā un Arābu emirātos – par pedofīliju nāvessods.
Daudzi cilvēki līdzinās neattīstītiem dzīvniekiem, kuri pakļaujas tikai bailēm. Tikai bailes notur šādus cilvēkus kaut cik pieklājīgu rāmju robežās. Šodien viņi vairs ne no kā nebaidās, jo bailes tiek atceltas. Rezultātā paliek demokrātija ar pedofīlijas piegaršu. Un problēma te nav demokrātijā, bet gan tās uztverē.

Es esmu to likumu piekritējs, kuri ir Singapūrā un Arābu emirātos – par pedofīliju nāvessods.
Inga Marte Thurdkildsen (Norvēģijas Bērnu un genderu vienlīdzības ministrijas ministre; vienā no intervijām izteicās, ka incests ir Norvēģijas “sociālā tradīcija”) aicina ieviest skolu jaunākajās klasēs stundas, kuras ir veltītas incestam. Viņiem Norvēģijā tā ir norma, tāpēc redziet bērnus ir jāapmāca pēc kādām pazīmēm var pateikt, ka tētis drīzumā “pienāks ļoti tuvu”. Apziņa, ka nekas par to nav, likvidē pēdējās bremzes.

Mēs vairs nelasām Čehovu, Tolstoju, Puškinu, Raini, Blaumani. Kad no sabiedrības noņem bailēs balstītus kontroles mehānismus, izveidojas sabiedrība, kuru piedāvā Rietumvalstis. Protams, ne pilnīgi visas Rietumvalstis ir tādas, bet es runāju par noteicošo tendenci. Rietumu pasaule morāli tiek sagrauta. Divu paaudžu laikā ar izkropļotas demokrātijas izpratni var sagraut jebkuru sabiedrību. Tagad vairs nav mehānismu, kas ļautu sabiedrībai kļūt gudrākai. Lielākā daļa cilvēku cenšas dzīvot vienai dienai un pagrābt savu “gabalu” par katru cenu. Un bērni izaug izdzīvošanas par katru cenu atmosfērā.

Jaut.: Tad nekādu cerību uz ko labāku?
Ir pierādīts, ka tad, kad cilvēks pieņem lēmumu, kurš sakņojas gudrībā un pasaules likumsakarību sapratnē, tad mainās gan viņš pats, gan arī pasaule viņam apkārt. Vecākiem ir cītīgi jānodarbojas ar sevis izglītošanu, izglītošanu un vēlreiz izglītošanu.

Mūsdienās tēvi tiek degradēti. Viņus audzina vientuļās māmiņas, kuras ir pamestas vai kuru vīri ir nodzērušies.

Jaut.: Bet kuram no vecākiem ir jākļūst par līderi, lai kaut kas sāktu mainīties?
Ģimenē viss sākas no tēva. Bet mūsdienās tēvi tiek degradēti. Viņus audzina vientuļās māmiņas, kuras ir pamestas vai kuru vīri ir nodzērušies. Šādas mammas ir spējīgas izaudzināt tikai mīkstmiesīgus memesdēliņus. Šie kompleksainie mīkstmieši nav spējīgi izveidot ģimeni un aizstāvēt valsti. Vīriešu kompleksi ir cilvēces posts. Saprātīgi būtu atjaunot masveida pionieru vai skautu kustību (nav būtiski kā to nosauc), kur tiktu audzināti gudri, garīgi un atbildīgi vīrieši. Eiropā 8 miljoni jaunu un izglītotu vīriešu nestrādā – viņi negrib, viņiem tas ir par grūtu. Viņi grib iegūt visu, ātri un viegli.

Jaut.: Par infantiliem vīriešiem nākas dzirdēt arvien biežāk. Vai viņus vispār ir iespējams mainīt?
Cilvēki mūsdienu pasaulē mēģina izveidot priekšstatu par apkārtējo pasauli, balstoties uz bailēm un ierobežotām zināšanām. Turklāt viņi laiž pasaulē arī bērnus. Ja tu bērnu uztver kā Dieva dāvanu, brīnumu, kura potenciāls ir bezgalīgs, tad bērns attīstās ar milzīgu enerģētisko potenciālo.

Ja viss notiek savādāk…. Bērnam netiek dota iespēja kļūt dzīvesgudram. Vēlreiz uzsveru – viss ir atkarīgs tikai no šo bērnu mammas un tēta. Nevienam citam pasaulē šie bērni nav vajadzīgi.
Svarīgi ir, kas notiek skolās. Kāda ir vide tajās. Kas stūrē šo kuģi pretī nākotnei, vai tie ir labvēlīgi cilvēki! Ir jāpiedāvā psiholoģiskā palīdzība kaut vai informatīvā līmenī!

Simtiem un tūkstošiem mammu, kurām nav augstākā izglītība, jums iebildīs – agrāk bērnus varēja izaudzināt bez visām šīm augstskolu gudrībām un teoriju lasīšanas.
Atceros kādu ģimeni, kur vecāki bija akadēmiķi. Viņi lāva paņemt sava 3gadīgā mirstošā bērna sirdi, lai pārstādītu to citam mirstošam bērnam un viņu izglābtu. Bet nozīme nav izglītībai, bet gan izpratnei, ko nozīmē garīga attīstība.

Tāpat atceros kādu mammu ar kriminālu pagātni, kas dzemdēja bērnu par spīti visām iespējamām saslimšanām, tai skaitā seksuāli transmisīvajām. Guļot slimnīcā, viņa savai palātas biedrenei nozaga telefonu. Bet strostēt tādu māti nav jēgas, viņu ir jāaudzina. Viņu neviens līdz šim nebija mīlējis. Franču psihoterapeiti ir pierādījuši, ka noglāstot cilvēku 32 reizes dienā, var ļaut viņam sajusties laimīgam. Bez pieskārieniem cilvēks nevar ne attīstīties, nedz būt laimīgs. Bet jūs pavērojiet., cik maz mēs viens otram pieskaramies, noglāstam, samīļojam.

Jaut.: Ko jums nozīmē mīlestība?
Mīlestība ir gan jēdziens, gan dvēseles stāvoklis. Ja par mīlestību runā piezemēti, tad tā ir atbildība un spēja dot no sirds. Garīgā līmenī – absolūta līdzjūtība un apgaismība.

 Autors: Oļegs Kožins

Foto no privātā arhīva. 25 gadi reanimācijā.
 Mklat.lv