Mantraču postījumi pieaug

Mantraču postījumiem vēršoties plašumā, nepieciešams racējus sodīt bargāk

Mantraču postījumi aizsargājamos un arī nereģistrētos kultūrvēstures pieminekļos arvien ir aktuāli, turklāt 2015. gadā pieaudzis racēju vēriens.

Gada sākumā atklāti vieni no lielākajiem nelegālajiem izrakumiem vēlā dzelzs laikmeta latgaļu uzkalniņu senkapos, kur zudībā varētu būt aizgājuši apmēram 75% no arheoloģiskā pieminekļa. Policijai šoreiz izdevies pat aizturēt aizdomās turamos, pie kuriem atrasts liels daudzums senlietu, bet kārtībsargi atzīst - par šiem pārkāpumiem jāpastiprina kriminālatbildība. Savukārt arheologi arvien mudina sabiedrību ziņot, ja mana racējus savā īpašumā vai miestā.
Ar metāla detektoru un lāpstu
Senkapi pat ar 75% postījumu
Šogad netrūkst arī oficiālu atradumu
Kapu aplaupīšana teju rūpnieciskā mērogā
Policija: Paredzētā atbildība - pārāk nenopietna

Ar metāla detektoru un lāpstu
Kopā ar Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra vadītāju Kasparu Špēli Latvijas Radio izgāja Daugavas gultni līdz Svētā Meinarda salas viduslaiku baznīcai, kas iekļauta valsts pieminekļu sarakstā un kuras aizsardzības zona iestiepjas arī ūdenskrātuvē. Laikā, kad ūdens līmenis Daugavā tiek pazemināts, līdz ar tūristiem šeit netrūkstot arī ļaužu ar metāla detektoriem, kas meklē kādas pazemes vērtības.

Kaspars stāsta, ka bieži manāmas arī nelielas izrakņātās bedres: “Dabā pēc tam var manīt pēdas, tās ir tādas neaizraktas bedrītes, kuras parasti nav lielas – tik, cik ar lāpstu var iedurt – līdz 15 centimetru dziļumā. Citu gadu pat liekas, ka viss lauks nosēts ar tām bedrītēm tur, kur tagad uz brīdi ir sauszeme. Protams, tās rakšanas pēdas pazūd, paceļot atkal ūdens līmeni.” Centra vadītājs gan nav dzirdējis vai manījis šeit policijas reidus.

Viens no pēdējiem Kasparam zināmajiem “melnās arheoloģijas” gadījumiem bijis mantraču atradums - līvu sievietes bruņurupučsakta ar važturi, kuru attēls nopublicēts metālmeklētāju forumā. Špēlis pieļauj, ka senlietas atrastas tieši šajā apkaimē: “Važiņrota bija redzama uz lāpstas, un fonā bija Daugavas krasts. Arī pēc komentāriem portālā bija redzams, ka piemin Daugavas krastu un kādus rakumus Ikšķilē.”

Lielākai atdevei problēmas risinājumos jābūt gan no institūcijām, gan arī no sabiedrības, jo patlaban melno arheologu vidū valda neaizskaramības sajūta, kuru vairo līdzcilvēku vienaldzība, vērtē Špēlis. “Visas šīs nejēdzības visvairāk redz tieši sabiedrība, nekas taču neliedz piezvanīt, ja kaut ko pamana. Bet viena no problēmām, ka iedzīvotāji nav izglītoti par šīm vēsturiskajām vietām. Domāju – daudzi arī šeit nezina, ka te bez salas ir arī paliekas no viduslaiku kapsētas un tur tālāk ir arī paliekas no līvu kapulauka,” saka centra vadītājs.

Arī līvu kapulauks Kābeļkalnā, šķiet, ir mantraču iemīļota vieta Ikšķiles apkārtnē. Tur pat vizuāli redzamas neatļautās rakšanas pēdas uz viena no līvu uzkalniņu kapulauka.







“1,20 x 1 metrs bedre pašā kalniņa centrā. Acīmredzot, tas cilvēks ir racis bedri un kaut ko atradis. Turklāt var redzēt, ka bedre ir salīdzinoši jauna, ir tikai viena neliela lapu kārta - ne vairāk par vienu sezonu. Izskatās, ka mantracis ir apzināti nācis šeit ar mērķi. Ir konstatējis uzkalniņu un centrā izracis lielu kontrolrakumu. Tur varēja būt šķēps, cirvis kādas rotas, aproces, māla krūkas, noteikti naglas. Es pats pirms 15 gadiem šeit strādāju arheologu ekspedīcijā – tie paši atradumi,” stāsta Špēlis.

Šo vietu kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” darbinieki kādā projektā cer sakopt, attīrīt un padarīt gaišu, caurskatāmu, lai tā mazāk vilinātu mantračus.

Senkapi ar 75% postījumu
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne stāsta, ka situācija arī šogad īpaši nav mainījusies nelegālo izrakumu jomā. Šogad arvien fiksē pārkāpumus, rosina kriminālprocesus un administratīvo pārkāpumu lietas. Taču bijuši vairāki neparasti liela mēroga postījumi.

“Lielākie postījumi bija šī gada sākumā, kad tika norakta lielākā daļa no vēlā dzelzs laikmeta latgaļu uzkalniņu senkapiem. Pieļauju, ka apmēram 75% no šo arheoloģisko pieminekļu veida līdz ar to gājuši zudumā. Par to ir arī ierosināts kriminālprocess.”

“Postījumi konstatēti arī Kurzemes pusē - tā ir Rāpatu viduslaiku kapsēta un postījumi Puzes pilskalnā. Arī par to ir sākta lietvedība un notiek izmeklēšana. Skumjākais ir tas, ka par tām atrastajām lietām neko nepaziņo un mēs nezinām saistību ar konkrēto vietu. Faktiski tas ir tas, ko pazaudējam mūsu vēsturē,” atzīst Zirne.

Viņa vēl papildina, ka Latvijā ir milzīgas mazapdzīvotas platības, kur ir ļoti daudz arheoloģisko pieminekļu. Līdz ar to arī uzraudzība un sabiedrības līdzdalība ir krietni sarežģīta. “Es domāju, ka tā jau daudziem ir sava veida atkarība, no kuras netiek vaļā, un to cilvēku prātus iegrozīt citā veidā arī ir diezgan sarežģīti. Tāpat joprojām šīs senlietas tirgo “e-bay” portālā un izsolēs, un vēsturei zīmīgās lietas izvazā pa pasauli,” saka Zirne.

Šogad arī oficiālu atradumi
Bez nelegāliem senkapu rakumiem arī šogad netrūkst oficiālu kultūras mantojuma atradumu visā Latvijā. Atradumi uzieti gan būvniecības projektu gaitā, gan zinātniskā izpēte turpinājusies dažādos objektos Latvijā.

Pie Kuldīgas Svētās Trīsvienības katoļu baznīcas norit infrastruktūras atjaunošanas darbi, kam līdztekus tiek veikta arī arheoloģiskā uzraudzība. Ap baznīcu izraktajās tranšejās patlaban arī atsegti 17.gadsimta apbedījumi, kuru pētniecību vada arheologs Mārtiņš Lūsēns. Kā ierasts, kristīgās tradīcijas apbedījumiem līdzās cilvēku kauliem priekšmetus gan nemana, nelaiķa augums šķiet liels, un saskatāma arī koka zārka pamatne.



Foto: Sintija Ambote/Latvijas Radio












“Pilnīgi noteikti tie ir 17.,18.gadsimta kuldīdznieki, katoļu draudzes piederīgie. Šo baznīcu pēc hercoga Jēkaba rīkojuma uzceļ 1640.gadā, tātad pirmie apbedījumi datējami pēc šī gada. Mums šogad atrasti divi interesanti apbedījumi, kur cilvēki apglabāti uz mutes. Parasti kristīgais kanons nosaka, ka viņi guļ ar galvām rietumu virzienā un ar skatu uz austrumiem. Bet šie divi apglabāti netradicionāli, turklāt bez zārka, ir vienkārši izrakta bedre, un viņi tur iemesti nedabīgā pozā. Viena no domām tagad pētniekiem, ka tie bijuši kādi ļaundari tajā laikā, kas pārkāpuši baušļus un apglabāti necienīgi. Bet mums šeit nav kopaina, mēs nepētām sistemātiski lielos laukumos visu ainu,” skaidro Lūsēns.

Iezīmējot arheoloģijas nozares aktualitātes, Lūsēns vēl minēja Kuldīgas apkārtnē šogad pētītos vikingu uguns apbedījumus. Šis atradums pat mainījis līdzšinējo vēsturisko ainu Latvijā - tieši priekšstatu par skandināvu pastāvīgu klātbūtni šeit vikingu perioda sākumā, 9.gadsimta vidū. Arheologs atzīst, ka šajā gadījumā paveicies, jo par atradumu ziņojis kāds iedzīvotājs un pats vietu nav izrakņājis.
Kapu aplaupīšana teju rūpnieciskā mērogā

Taču, kopumā atskatoties uz aizvadīto gadu, arī Lūsēns secina - diemžēl mantraču aktivitāte nekādi nesarūk un pēdējie nelegālie izrakumi liek secināt, ka tas tiek darīts teju rūpnieciskā veidā.

Lūsēna ieskatā, mantrači pielīdzināmi kapu aplaupītājiem un atslēga vēsturi kropļojošās problēmas risinājumam ir sabiedrības izglītošana. “Ja var atbraukt vienā naktī un izrakt 80 bedres, tur jau pēc tam piemineklis faktiski ir izpostīts. Tikai izglītojot sabiedrību, varēsim ar to cīnīties. Skaidrs – mums ir tik daudz pieminekļu, ka katram mēs nepieliksim videonovērošanu vai apsardzi, bet ir jāstrādā ar sabiedrību.


Un jābeidz glorificēt cilvēki ar metāla detektoriem un lāpstām. Nav viņi nekādi ''melnie arheologi'', viņi ir vienkārši mantrači – tāpat kā miesnieks nekad nebūs ķirurgs,” uzsver Lūsēns.
Arī Valsts policijā vērtē, ka nelegālu izrakumu mantraču izpildījumā šosezon bijis daudz un iedzīvotāji par gadījumiem ziņojuši kūtri. Uzsākti 12 kriminālprocesi par senkapu izpostīšanu, lielākoties gadījumi bijuši Latgales reģionā.

“Astoņi kriminālprocesi uzsākti Latgales reģionā, trīs gadījumi konstatēti Vidzemē un viens Zemgalē. Šobrīd vairāki kriminālprocesi arī rezultējušies panākumos.
Piemēram, Balvos ir aizturētas divas personas un atzītas par aizdomās turētajām, un arī Alūksnē aizturētas trīs personas. Tāpat šo procesu ietvaros izņemts ļoti liels daudzums senlietu, kuras šīs personas glabāja, lai varētu pārdot, un senlietas policija nodevusi pieminekļu inspekcijai,” atklāj policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Policija: Paredzētā atbildība - pārāk nenopietna

Policija saskaras ar problēmu, ka bieži nelegāli izrakumi tiek konstatēti pēc kāda laika, kas krietni samazina iespējas atrast racējus, arī normatīvi šajā jomā vēl ir uzlabojami Latvijā. “Šobrīd Valsts policija par senlietu tirgošanu vai par atradumu neziņošanu nevar sākt kriminālprocesu, jo pārkāpums ir administratīvi sodāms.

Un tā ir būtiskākā problēma, kas veicina šos noziegumus, jo senlietu vērtība kolekcionāru aprindās ir augsta, bet atbildība par šo tirgošanu ir nenopietna,” norāda policijas pārstāvis.
Par līdzīgiem pārkāpumiem citās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā, ir noteikta kriminālatbildība, jo acīmredzot likumdevējs tur senlietas un artefaktus vērtē augstāk nekā Latvijā, piebilst Sadovskis.

Veikt izrakumus vai izmantot metāla detektorus kultūras pieminekļu tuvumā aizliegts bez inspekcijas atļaujas. Savukārt, ja citviet tiek atrastas senlietas un apbedījumi, atradējam ir pienākums par to ziņot, jo atradumi ar datējumu līdz 17.gadsimtam pieder valstij un glabājami muzejos.
http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/mantracu-postijumiem-versoties-plasuma-mudina-racejus-sodit-bargak.a145047/

Foto: Sintija Ambote/Latvijas Radio
Autori:Sintija Ambote, Latvijas Radio korespondente