Latvieša gēns
Kāds ir latvieša gēns
Viss cilvēka organisms sastāv no šūnām, un katrā cilvēka šūnā ir kodols, kurā atrodas 46 hromosomas. 44 no šīm hromosomām nav atkarīgas no dzimuma, bet 2 – X hromosoma un Y hromosoma nosaka dzimumu (XY – vīrieši un XX – sievietes). Hromosomas kopā satur ap 3 miljardus DNS (dezoksiribonukleīnskābe) molekulu, kas kopumā ietver ap 20 000 – 25 000 cilvēka gēnu. Tas arī ir cilvēka genoms.
Cilvēka DNS Y hromosomu, kura ir tikai vīriešiem, var sadalīt ģenealoģiskās
grupās, kuru izpētes rezultātā var noteikt kopīgos priekštečus (ciltstēvus). To
sauc par haplogrupu.
Haplogrupa ir tādu gēnu bloks, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Izmaiņas haplogrupā rodas tikai nejaušu un ilgstošu mutāciju rezultātā. Tieši šādu mutāciju iespaidā daudzu tūkstošu gadu laikā ir izveidojušās dažādas Y hromosomas haplogrupas, kas liecina par to nēsātāju radniecību un izcelšanos.
Ģenētikas zinātnieki ir strādājuši ar šo haplogrupu izpēti un klasifikāciju. Veikti daudzi pasaules tautu ģenētiskie pētījumi un analīzes. Plaši pētījumi ir veikti Eiropā un tai skaitā arī Latvijā. Un tagad ar diezgan lielu ticamības pakāpi var noskaidrot, kuras šodienas tautas ir ģenētiski radniecīgas, kur ir viņu izcelsme un kādi ir kopīgie sentēvi.
Pašreizējās Eiropas tautas un to sensenos senčus, kas jau no 80 000 gadu tālās senvēstures no Āzijas un Āfrikas ienāca Eiropas teritorijā, var iedalīt 12 haplogrupās. Savukārt šīs 12 haplogrupas var iedalīt 3 lielākās grupās.
Mezolīta (vidējā akmens laikmeta) eiropieši:
I1 – Vecākā Eiropas haplogrupa, kura ir atrodama 10 – 45 % no visiem eiropiešiem. Izcelsme pirms 35 000 gadiem Vidējos austrumos. Pašreiz visvairāk izplatīta Skandināvijā un Ziemeļvācijā.
I2a – Radās pirms 17 000 gadiem Eiropas dienvidaustrumos. Pašreiz visvairāk izplatīta bijušās Dienvidslāvijas teritorijā, Sardīnijā, Donavas upes baseina teritorijā.
I2b – Haplogrupai ir vismaz 13 000 gadu vēsture un tā aptver seno ķeltu-ģermāņu teritorijas. Pašreiz visvairāk izplatīta Vācijā un Beniluksa valstīs.
Mezolīta (vidējā akmens laikmeta) eirāzieši:
N1c1 – Viens no N haplogrupas atzariem. N haplogrupa radusies Āzijas dienvidaustrumos pirms 20 000 gadiem. Pašreiz Eiropā visvairāk izplatīta somugru un baltu tautām.
R1a – Plaši izplatīta haplogrupa Eiropā, īpaši slāvu tautās. Ienākusi Eiropas teritorijā no Indijas un Irānas vairāk kā 5 000 gadu atpakaļ.
R1b – Ļoti izplatīta haplogrupa Eiropas rietumos. Izcelsmes vieta – Centrālā Āzija.
G2a – Izcelsmes vieta Kaukāza apkārtne. Eiropā izplatīta tās dienvidu daļā.
Neolīta, Bronzas un Dzelzs laikmeta imigranti:
J2 – Mezopotāmijas un Vidējo Austrumu izcelsme. Eiropā izplatīta Grieķijā un Turcijā.
J1 – Rašanās vieta Arābijas pussalā. Eiropā sastopama Turcijā un Kaukāzā.
E1b1b – imigranti no Āfrikas ziemeļrietumu daļas. Eiropā sastopami Ibērijas pussalā, Itālijā un Francijā.
T (+ L) – T haplogrupa Eiropā ļoti maz sastopama (< 1%). Izcelsmes vieta Sarkanās jūras apkārtne. L haplogrupas izcelsme vieta ir Indija. Q – Izcelsme Centrālā Sibīrija un Centrālā Āzija. Iespējams ienāca Eiropā kopā ar huņņiem 5. gadsimtā.
Tabulā uzrādītas Eiropas valstu iedzīvotāju galvenās
haplogrupas, un skaitļi katrā haplogrupā uzrāda tās procentuālo (%) īpatsvaru
katras valsts pamatiedzīvotājos.
Bez Latvijas pašreizējā Eiropā haplogrupa R1a vēl ir izplatīta Polijā (57%), Ukrainā (50%), Baltkrievijā (49%), Krievijas rietumos (46%), Slovākijā (40%), Lietuvā (38%), Čehijā (34%), Ungārijā (33%), Horvātijā (29%), Norvēģijā (28%), Austrijā (26%), Zviedrijā (24%), Ziemeļvācijā (23%), Rumānijā (22%).
Šo minēto valstu pamatiedzīvotāji ir latviešu vistuvākie radi!
Kartē varat aplūkot haplogrupas R1a pašreizējo izplatību
Eirāzijā.
Gandrīz līdzvērtīgs haplogrupas R1a īpatsvaram latviešos ir arī haplogrupas N1c1 īpatsvars (38%). Šī haplogrupa visvairāk raksturīga somugru tautām un ārpus Eiropas N haplogrupa nelielā apjomā ir atrodama arī Korejā un Japānā.
Vairāk kā pirms 20 000 gadu N haplogrupas izcelsmes vieta bija Āzijas dienvidaustrumi. N haplogrupas mutācija N1c1 caur Sibīriju pirms 10 000 gadiem nonāca Eiropas ziemeļaustrumos.
Bez Latvijas pašreizējā Eiropā haplogrupa N1c1 visvairāk ir izplatīta Somijā (59%), Lietuvā (42%), Igaunijā (34%) un Krievijas rietumu apgabalos (23%).
Interesanti ir tas, ka latvieši (38%) un lietuvieši (42%) ir lielāki radi somiem nekā igauņi (34%)! Arī ungāriem (tikai 1% N1c1 ) nav gandrīz nekādas ģenētiskas radniecības ar somiem un igauņiem!
Būtisks daudzums latviešu gēnos (12%) ir arī haplogrupai R1b .
Šī R1b haplogrupa ir visizplatītākā Rietumeiropā – Velsā (82%), Īrijā (79%), Skotijā (72%), Spānijā (69%), Francijā (61%), Beļģijā (60%), Vācijā un Dānijā (45%). R1b haplogrupa ir plaši sastopama ne tikai Rietumeiropas tautām, bet arī daudzviet citur Eirāzijā – baškīriem (50%), osetīniem (40%), turkmēņiem (35%), uiguriem Ķīnā (20%) u.c.
No Centrālās Āzijas, ko uzskata par R1b haplogrupas izcelsmes vietu, tautu migrācija šo gēnu nogādāja daudzās zemēs un pat kontinentos.
Latvijā šī gēna klātbūtne ir saistīta ar ilgstošo Vācijas un Zviedrijas ietekmi. Arī daudzi sveši karaspēki ir gājuši pāri mūsu zemei (dāņi, franči, poļi u.c.).
Kartē varat aplūkot haplogrupas R1b pašreizējo izplatību Eirāzijā.
Gēnu izpēte turpinās, un dažkārt tās rezultāti ir pārsteigumu pilni!
Tie uzrāda interesantas kopsakarības, kas dažkārt nesakrīt ar mūsu šodienas stereotipiem un iedomām.
Pilnu pētījumu analīzi var atrast
http://www.eupedia.com/europe/origins_haplogroups_europe.shtml
Haplogrupa ir tādu gēnu bloks, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Izmaiņas haplogrupā rodas tikai nejaušu un ilgstošu mutāciju rezultātā. Tieši šādu mutāciju iespaidā daudzu tūkstošu gadu laikā ir izveidojušās dažādas Y hromosomas haplogrupas, kas liecina par to nēsātāju radniecību un izcelšanos.
Ģenētikas zinātnieki ir strādājuši ar šo haplogrupu izpēti un klasifikāciju. Veikti daudzi pasaules tautu ģenētiskie pētījumi un analīzes. Plaši pētījumi ir veikti Eiropā un tai skaitā arī Latvijā. Un tagad ar diezgan lielu ticamības pakāpi var noskaidrot, kuras šodienas tautas ir ģenētiski radniecīgas, kur ir viņu izcelsme un kādi ir kopīgie sentēvi.
Kas ir latvieši?
Kuras mums ir ģenētiski tuvākās tautas?
No kurienes nāk mūsu senči?
NeoGeo piedāvā jums iepazīties ar pētījumu, kas veikts 21. gadsimta sākumā un kurā tika noskaidrotas Eiropas tautu haplogrupas. Katrā valstī tika ņemti ģenētiskie paraugi pamatiedzīvotājiem, kas vismaz 4 paaudzēs jau dzīvo šajā zemē. Katrā valstī ņemto paraugu skaits nav mazāks par 100. Atsevišķās valstīs ģenētisko paraugu skaits bija apjomīgāks (no 500 – 2 000 gēnu paraugi). Protams, jo lielāks ir gēnu paraugu skaits, jo pilnīgāku ainu sniedz izpētes rezultāti.Pašreizējās Eiropas tautas un to sensenos senčus, kas jau no 80 000 gadu tālās senvēstures no Āzijas un Āfrikas ienāca Eiropas teritorijā, var iedalīt 12 haplogrupās. Savukārt šīs 12 haplogrupas var iedalīt 3 lielākās grupās.
Mezolīta (vidējā akmens laikmeta) eiropieši:
I1 – Vecākā Eiropas haplogrupa, kura ir atrodama 10 – 45 % no visiem eiropiešiem. Izcelsme pirms 35 000 gadiem Vidējos austrumos. Pašreiz visvairāk izplatīta Skandināvijā un Ziemeļvācijā.
I2a – Radās pirms 17 000 gadiem Eiropas dienvidaustrumos. Pašreiz visvairāk izplatīta bijušās Dienvidslāvijas teritorijā, Sardīnijā, Donavas upes baseina teritorijā.
I2b – Haplogrupai ir vismaz 13 000 gadu vēsture un tā aptver seno ķeltu-ģermāņu teritorijas. Pašreiz visvairāk izplatīta Vācijā un Beniluksa valstīs.
Mezolīta (vidējā akmens laikmeta) eirāzieši:
N1c1 – Viens no N haplogrupas atzariem. N haplogrupa radusies Āzijas dienvidaustrumos pirms 20 000 gadiem. Pašreiz Eiropā visvairāk izplatīta somugru un baltu tautām.
R1a – Plaši izplatīta haplogrupa Eiropā, īpaši slāvu tautās. Ienākusi Eiropas teritorijā no Indijas un Irānas vairāk kā 5 000 gadu atpakaļ.
R1b – Ļoti izplatīta haplogrupa Eiropas rietumos. Izcelsmes vieta – Centrālā Āzija.
G2a – Izcelsmes vieta Kaukāza apkārtne. Eiropā izplatīta tās dienvidu daļā.
Neolīta, Bronzas un Dzelzs laikmeta imigranti:
J2 – Mezopotāmijas un Vidējo Austrumu izcelsme. Eiropā izplatīta Grieķijā un Turcijā.
J1 – Rašanās vieta Arābijas pussalā. Eiropā sastopama Turcijā un Kaukāzā.
E1b1b – imigranti no Āfrikas ziemeļrietumu daļas. Eiropā sastopami Ibērijas pussalā, Itālijā un Francijā.
T (+ L) – T haplogrupa Eiropā ļoti maz sastopama (< 1%). Izcelsmes vieta Sarkanās jūras apkārtne. L haplogrupas izcelsme vieta ir Indija. Q – Izcelsme Centrālā Sibīrija un Centrālā Āzija. Iespējams ienāca Eiropā kopā ar huņņiem 5. gadsimtā.
| Valsts / Haplogrupa |
I1 | I2a | I2b | R1a | R1b | G2a | J2 | J1 | E1b1b | T(+L) | Q | N1c1 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Albānija | 3 | 17 | 3 | 9 | 16 | 2 | 24,5 | 3,5 | 22 | 0 | 0 | 0 |
| Austrija | 12 | 6 | 2 | 26 | 23 | 8 | 12 | 0 | 9 | 1 | 0,5 | 0,5 |
| Baltkrievija | 3 | 18 | 1 | 49 | 10 | 0 | 1,5 | 0 | 9 | 1,5 | 1 | 5 |
| Beļģija | 12,5 | 3,5 | 4,5 | 4 | 59,5 | 4 | 5 | 1 | 4 | 1 | 0,5 | 0 |
| Bosnija-Hercegovina | 2,5 | 50 | 0,5 | 13,5 | 4 | 2 | 6 | 1 | 14,5 | 2,5 | 0 | 0 |
| Bulgārija | 3 | 20 | 1 | 18 | 18 | 1 | 20 | 0 | 16 | 1 | 1 | 0 |
| Horvātija | 8 | 42 | 1 | 29 | 8 | 1 | 3,5 | 0 | 6 | 1,5 | 0 | 0 |
| Čehija | 11 | 9 | 4 | 34 | 22 | 5 | 6 | 0 | 6 | 1 | 1,5 | 0,5 |
| Kipra | 0 | 8 | 0 | 3 | 9 | 9 | 37 | 6 | 20 | 5 | 0 | 0 |
| Dānija | 30,5 | 0,5 | 5 | 12,5 | 44,5 | 1 | 3 | 0 | 2,5 | 0 | 0 | 1,5 |
| Anglija | 14 | 2,5 | 4,5 | 4,5 | 67 | 1,5 | 3,5 | 0 | 2 | 0,5 | 0,5 | 0 |
| Igaunija | 15 | 3 | 0,5 | 32 | 8 | 0 | 1 | 0 | 2,5 | 3,5 | 0,5 | 34 |
| Somija | 28 | 0 | 1 | 7,5 | 3,5 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0,5 | 58,5 |
| Francija | 9,5 | 3 | 4 | 2,5 | 61 | 5 | 7 | 0 | 7 | 1 | 0 | 0 |
| Vācija | 16 | 1,5 | 4,5 | 16 | 44,5 | 5 | 4,5 | 0 | 5,5 | 1 | 0,5 | 1 |
| Grieķija | 4 | 10 | 1,5 | 12 | 12 | 3,5 | 25 | 2 | 27 | 3 | 0 | 0 |
| Ungārija | 8 | 15 | 2,5 | 32,5 | 17 | 5 | 7 | 0 | 9,5 | 1 | 1 | 1 |
| Īslande | 33 | 0 | 0 | 23 | 42 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 1 |
| Īrija | 7 | 2 | 4 | 3 | 79 | 1 | 1,5 | 0 | 2 | 0 | 0 | 0 |
| Itālija | 2,5 | 3 | 1 | 2,5 | 49 | 7 | 18 | 2 | 11 | 4 | 0 | 0 |
| Latvija | 6 | 1 | 1 | 40 | 12 | 0 | 0,5 | 0 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 38 |
| Lietuva | 6 | 6 | 1 | 38 | 5 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0,5 | 0,5 | 42 |
| Maķedonija | 10 | 18 | 0 | 13,5 | 13,5 | 4 | 12 | 0 | 23 | 4 | 0 | 0 |
| Nīderlande | 18,5 | 1 | 6 | 6 | 53,5 | 2,5 | 6 | 0 | 4,5 | 1 | 0,5 | 0,5 |
| Norvēģija | 36 | 0 | 1 | 28 | 28 | 0,5 | 1 | 0 | 1 | 0,5 | 0,5 | 4 |
| Polija | 6 | 9 | 1 | 56,5 | 16,5 | 2 | 1 | 1 | 3,5 | 0 | 0 | 0 |
| Portugāle | 2 | 1,5 | 3 | 1,5 | 58 | 6,5 | 8 | 3 | 12,5 | 2 | 0,5 | 0 |
| Rumānija | 1,5 | 17,5 | 2 | 22 | 22 | 1 | 24 | 0 | 6 | 2 | 2 | 0 |
| Krievija | 5 | 10,5 | 0 | 46 | 6 | 1 | 3 | 0 | 2,5 | 1,5 | 1,5 | 23 |
| Skotija | 9 | 1 | 4 | 8,5 | 72,5 | 0,5 | 2 | 0 | 1,5 | 0,5 | 0,5 | 0 |
| Serbija | 2 | 29 | 4 | 15 | 7 | 1 | 10 | 1 | 24 | 7 | 0 | 0 |
| Slovākija | 6 | 10 | 1 | 40 | 23 | 1 | 4 | 0 | 11 | 1 | 2,5 | 0,5 |
| Spānija | 2 | 4 | 1 | 2 | 69 | 3 | 4 | 1 | 6 | 1 | 0 | 0 |
| Zviedrija | 42 | 0 | 2 | 23,5 | 21 | 0,5 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0,5 | 7 |
| Šveice | 7 | 1 | 3 | 5 | 48 | 10 | 6 | 0 | 9 | 0,5 | 0,5 | 0 |
| Turcija | 1 | 4 | 0,5 | 7,5 | 15 | 11 | 21 | 12,5 | 11 | 2 | 2 | 4 |
| Ukraina | 2 | 12 | 1 | 50 | 4 | 4 | 10 | 0 | 8 | 2 | 5 | 2 |
| Velsa | 6 | 0,5 | 1 | 2 | 82 | 4 | 1,5 | 0 | 2 | 1 | 0 | 0 |
Ko no tabulas datiem mēs varam spriest par latviešiem?
Latvijā dominē trīs no Eiropā atrodamām haplogrupām, un kopsummā to gēni ir piederīgi 90% no visiem iedzīvotājiem:Visvairāk (40%) latviešos ir haplogrupa R1a , kas ir izcēlusies Indijā un Irānā un attīstījusies senajā Grieķijā, Maķedonijā, senslāvu un baltu tautās.
• R1a – 40%;
• N1c1 – 38%;
• R1b – 12%.
Bez Latvijas pašreizējā Eiropā haplogrupa R1a vēl ir izplatīta Polijā (57%), Ukrainā (50%), Baltkrievijā (49%), Krievijas rietumos (46%), Slovākijā (40%), Lietuvā (38%), Čehijā (34%), Ungārijā (33%), Horvātijā (29%), Norvēģijā (28%), Austrijā (26%), Zviedrijā (24%), Ziemeļvācijā (23%), Rumānijā (22%).
Šo minēto valstu pamatiedzīvotāji ir latviešu vistuvākie radi!
Gandrīz līdzvērtīgs haplogrupas R1a īpatsvaram latviešos ir arī haplogrupas N1c1 īpatsvars (38%). Šī haplogrupa visvairāk raksturīga somugru tautām un ārpus Eiropas N haplogrupa nelielā apjomā ir atrodama arī Korejā un Japānā.
Vairāk kā pirms 20 000 gadu N haplogrupas izcelsmes vieta bija Āzijas dienvidaustrumi. N haplogrupas mutācija N1c1 caur Sibīriju pirms 10 000 gadiem nonāca Eiropas ziemeļaustrumos.
Bez Latvijas pašreizējā Eiropā haplogrupa N1c1 visvairāk ir izplatīta Somijā (59%), Lietuvā (42%), Igaunijā (34%) un Krievijas rietumu apgabalos (23%).
Interesanti ir tas, ka latvieši (38%) un lietuvieši (42%) ir lielāki radi somiem nekā igauņi (34%)! Arī ungāriem (tikai 1% N1c1 ) nav gandrīz nekādas ģenētiskas radniecības ar somiem un igauņiem!
Būtisks daudzums latviešu gēnos (12%) ir arī haplogrupai R1b .
Šī R1b haplogrupa ir visizplatītākā Rietumeiropā – Velsā (82%), Īrijā (79%), Skotijā (72%), Spānijā (69%), Francijā (61%), Beļģijā (60%), Vācijā un Dānijā (45%). R1b haplogrupa ir plaši sastopama ne tikai Rietumeiropas tautām, bet arī daudzviet citur Eirāzijā – baškīriem (50%), osetīniem (40%), turkmēņiem (35%), uiguriem Ķīnā (20%) u.c.
No Centrālās Āzijas, ko uzskata par R1b haplogrupas izcelsmes vietu, tautu migrācija šo gēnu nogādāja daudzās zemēs un pat kontinentos.
Latvijā šī gēna klātbūtne ir saistīta ar ilgstošo Vācijas un Zviedrijas ietekmi. Arī daudzi sveši karaspēki ir gājuši pāri mūsu zemei (dāņi, franči, poļi u.c.).
Gēnu izpēte turpinās, un dažkārt tās rezultāti ir pārsteigumu pilni!
Tie uzrāda interesantas kopsakarības, kas dažkārt nesakrīt ar mūsu šodienas stereotipiem un iedomām.
Pilnu pētījumu analīzi var atrast
http://www.eupedia.com/europe/origins_haplogroups_europe.shtml
Komentāri